finanses

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien dosies uz Briseli, lai pārrunātu Eiropas Komisijas ieceri izmantot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus Ukrainas aizsardzības finansēšanai, vēsta “Politico”. ES līderi šo jautājumu plāno apspriest 18. decembrī, un lēmums būs būtisks, ņemot vērā Ukrainas gaidāmās finanšu grūtības nākamā gada pavasarī.

Rīgā 12. – 13. novembrī norisinājās pirmās Vācijas – Latvijas Aizsardzības industrijas dienas, kurās pulcējas abu valstu aizsardzības amatpersonas, uzņēmēji un industrijas asociācijas. Pasākumu rīko Latvijas Aizsardzības ministrija, Vācijas vēstniecība, Vācijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera...

Šodien Saeimā pirmajā lasījumā sāk skatīt nākamā gada valsts budžetu. Tas paredz rekordlielus ieguldījumus valsts drošībā. Kopējais finansējuma apjoms sasniedz 2 157 907 137 eiro jeb 4,91% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vēsturisks rādītājs un būtisks solis pretī valdības mērķim – līdz 2027. gadam sasniegt 5% no IKP aizsardzībai. Skaidrojam, kā...

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Polija plāno sākt nacionālās pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi jau tuvāko mēnešu laikā, negaidot Eiropas Savienības kopīgo “dronu sienas” iniciatīvu, paziņojis valsts aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.

Vācijas valdības iekšējie dokumenti, kas nonākuši medija “Politico” rīcībā, atklāj plašu plānu, ar kuru Berlīne vēlas kļūt par Eiropas aizsardzības mugurkaulu. Dokumentos iezīmēti vairāk nekā 320 jauni bruņojuma un aprīkojuma projekti, kuru kopējā vērtība sasniedz 377 miljardus eiro, vēsta medijs.

Eiropas līderi virza nozīmīgu finanšu iniciatīvu Ukrainas atbalstam, plānojot izmantot miljardiem eiro vērtus iesaldētos Krievijas valsts aktīvus. Šī iecere, kas joprojām tiek apspriesta Eiropas Savienībā (ES), paredz pārvērst iesaldētos Krievijas līdzekļus par finansiālu balstu ilgtermiņa aizdevumu programmai Ukrainai. Šis ir solis, kas varētu...

Šodien, 21. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas sagatavotos rīkojuma projektus par finansējuma piešķiršanu diviem nozīmīgiem projektiem - Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai un Vecštāles ceļa seguma pastiprināšanai Ādažu novadā.

ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai.

Ceturtdien, 9. oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Rīgā uzņēma Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisāru Andrjusu Kubiļusu (Andrius Kubilius). Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja reģiona drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp Eiropas Savienības austrumu robežas stiprināšanu, dronu aizsardzības spēju attīstību un kopīgo...

Ceturtdien, 9. oktobrī, Aizsardzības ministrijā parakstītas vienošanās starp Eiropas Investīciju banku (EIB), Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), nostiprinot sadarbību publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanā aizsardzības nozarē, informē Aizsardzības...

Otrdien, 30. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts aizsardzības un drošības fonda likumprojektu, kas paredz izveidot specializētu fondu, nosakot tā izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību.

Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu sniegt finansiālu atbalstu 95 151,35 eiro apmērā desmit projektu konkursa “Atbalsts Latgales informatīvās telpas stiprināšanai” uzvarētājiem. Projektu mērķis ir stiprināt Latgales informatīvo telpu un veicināt pierobežā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju noturību...

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēti aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Latvijai paziņotie 5,68 miljardi eiro primāri tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja divu miljonu eiro pārdali "Valsts aizsardzības korporācijas" pamatkapitāla palielināšanai.

Aizsardzības ministrija informē, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ceturto atklāto projektu atlases uzsaukumu, kurā mazie un vidējie uzņēmumi līdz 15. septembrim var pieteikties finansējumam kiberdrošības transformācijas īstenošanai.

NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.

Izdienas pensiju reformai ir jānotiek, taču militārpersonām izdienas pensijas tiks saglabātas, norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Vācija ir gatava uzņemties atbildību par Eiropas drošību un turpināt veidot brigādi Lietuvā, otrdien vizītē Viļņā paziņoja Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils.

Otrdien, 22. jūlijā, Ministru kabinets izvērtēja iespējamu Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātu attīstību, izmantojot Eiropas Savienības izveidoto Security Action for Europe (SAFE) instrumentu

Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

Valsts kontrole sākusi revīziju par austrumu robežas militāro stiprināšanu, aģentūru LETA informēja iestādē.

Nacionālie kiberdrošības koordinācijas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā ar Lietuvas Inovāciju aģentūru un Eiropas Kiberdrošības kompetences centru (ECCC) 2025.gada 27. jūnijā plkst. 10:00 aicina interesentus uz informācijas dienas semināru "Cyber Security Funding Opportunities under the Digital Europe Programme and Horizon Europe", kas...

NATO samita galadokumentā dalībvalstis trešdien paudušas nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

NATO samits Hāgā notiek laikā, kad pasaules mediju uzmanība ir pievērsta konfliktam Tuvajos Austrumos, taču aliansei jākoncentrējas uz galveno – Krievijas radīto apdraudējumu. Kā vakar pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, samitā varam gaidīt lēmumu par jaunu aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no IKP –, kas iekļautu gan militāros tēriņus, gan...

NATO dalībvalstis vienojušās par līdz šim vērienīgāko aizsardzības finansēšanas mērķrādītāju – 5% no iekšzemes kopprodukta. To preses konferencē pirms NATO samita Hāgā paziņoja alianses jaunais ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš uzsvēra, ka šāds solis ir būtisks, lai pielāgotos dramatiskajām izmaiņām starptautiskajā drošības vidē un atturētu...

Trešdien, 18. jūnijā, Aizsardzības ministrija ir publicējusi 2024. gada publisko pārskatu, lai informētu sabiedrību par ministrijas paveikto aizsardzības jomā, par piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kā arī nākotnes attīstības virzieniem, atklāj Aizsardzības ministrija.

Nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ziemeļvalstu aizsardzības un drošības nozares uzņēmums "Scandinavian Astor Group AB" ir iegādājies 100% kapitāldaļas Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā "SIA AMMUNITY", kļūstot par tā stratēģisko investoru. Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites...

No 4. līdz 5. jūnijam aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēja Briseli, Beļģijā, kur ar NATO aizsardzības ministriem apsprieda atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un uzsvēra nepieciešamību ieguldīt vairāk aizsardzībā.

NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem, ceturtdien aģentūrai DPA pavēstīja sarunām tuvu stāvoši avoti.

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja ikgadējo iemaksu palielināšanu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra budžetā, lai nodrošinātu uzņemošās valsts saistību izpildi un centra darbības paplašināšanu, tostarp veidojot jaunu Mākslīgā intelekta laboratoriju.

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025.-2036. gadam ieviešanas plānu 2025. gadam, kas iezīmē šogad prioritāri veicamos pasākumus, vēsta Aizsardzības ministrija.

No pirmdienas, 2. jūnija, Aizsardzības Inovāciju Akselerators Ziemeļatlantijas reģionam jeb NATO DIANA (Defence Innovation Accelerator for the North Atlantic) izsludina pieteikšanos inovāciju programmai desmit izaicinājumu jomās, lai attīstītu nākamās paaudzes divējāda pielietojuma tehnoloģijas.

“Droni jau ir mainījuši mūsu domāšanu. Ne tikai militārajā jomā, bet arī civilajā zinātnē un sabiedrības procesos,” pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, diskutējot ar saviem Rietumeiropas kolēģiem pirmā starptautiskā aizsardzības inovāciju samita “Drone Summit 2025” laikā. Šis pasākums, ko Atta centrā organizēja Aizsardzības ministrija...

Aizsardzības ministrija informē, ka Latvijas uzņēmums “Ascent Lumina” ir iekļuvis starp 20 uzņēmumiem, kuri piedalīsies Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju programmas (EUDIS) biznesa akseleratorā ‒ stratēģiskā programmā, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības nozari, atbalstot inovatīvus jaunuzņēmumus no Eiropas Savienības dalībvalstīm...

Kara trešajā gadā Ukrainas aizsardzības rūpniecība ražo vairāk ieroču nekā jebkad iepriekš, taču tā joprojām nav spējīga vienatnē stāties pretī Krievijas militārajai mašinērijai. Kā norāda “The Wall Street Journal”, sabiedroto atbalsts Ukrainai joprojām ir kritiski nepieciešams.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās izveidot fondu līdz 150 miljardu eiro apmērā, lai veiktu kopīgas bruņojuma iegādes.