Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar detaļām priekšlikumam piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, lai segtu valsts finanšu vajadzības 2026. un 2027. gadā. Plānu 14. janvārī prezentēja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un tā mērķis ir nodrošināt, lai Kijiva varētu turpināt finansēt gan savu aizsardzību, gan valsts pamatfunkciju darbību. Komisija aicinājusi Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstis šo priekšlikumu apstiprināt iespējami ātri, lai pirmos līdzekļus varētu sākt izmaksāt jau aprīlī.
Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 60 miljardi eiro no aizdevuma tiks novirzīti militārajiem izdevumiem, bet atlikušie 30 miljardi eiro - Ukrainas valsts budžeta atbalstam. ES aprēķini liecina, ka Ukrainai 2026.–2027. gadā aizsardzībai būs nepieciešami aptuveni 83 miljardi eiro, bet budžeta atbalstam - 52 miljardi eiro, tātad aizdevums segtu apmēram divas trešdaļas no šīm vajadzībām. Bez papildu atbalsta, pēc ES amatpersonu aplēsēm, Ukraina jau līdz 2026. gada vidum varētu saskarties ar nopietnu finansējuma trūkumu.
Šī 90 miljardu eiro pakete tiks finansēta, izmantojot kopīgu aizņemšanos. ES līderi par šādu pieeju vienojās samitā 2025. gada decembrī pēc tam, kad iepriekšējais plāns balstīt tā dēvēto reparāciju aizdevumu uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem izgāzās politiskas pretestības dēļ. Saskaņā ar apstiprināto struktūru Ukrainai nebūs jāatmaksā ne pats aizdevums, ne tā procenti, ja vien Krievija neizbeigs karu un nepiekritīs maksāt kara reparācijas. Šādā gadījumā reparācijas varētu tikt izmantotas aizdevuma izmaksu segšanai.
Kopīgā parāda procentu izmaksas tiek lēstas aptuveni 3–4 miljardu eiro apmērā gadā. Lai nodrošinātu vienbalsīgu apstiprinājumu, Ungārija, Slovākija un Čehija ir atbrīvotas no pienākuma garantēt šo parādu, kas nozīmē, ka procentu maksājumus segs atlikušās 24 dalībvalstis. Sākotnēji ES plāno procentu segšanai izmantot neiztērētos līdzekļus no citiem budžeta instrumentiem, taču, ja ar to nepietiks, dalībvalstīm nāksies segt iztrūkumu. Attiecībā uz periodu pēc 2027. gada Komisija ir norādījusi, ka nākamajā ES ilgtermiņa budžetā varētu tikt apsvērta īpaša, tam paredzēta finanšu instrumenta izveide.
Priekšlikums paredz arī stingru “Ražots Eiropā” un “Ražots Ukrainā” principa piemērošanu militārajam iepirkumam. Līdzekļus galvenokārt paredzēts tērēt aprīkojumam, kas ražots Ukrainā vai ES. Iepirkumi ārpus Eiropas būs atļauti tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums Eiropā netiek ražots vai arī to nav iespējams piegādāt pietiekami ātri. Šāda pieeja atbilst jau esošajām ES aizsardzības iniciatīvām, kurās parasti tiek prasīts, lai vismaz 65% aprīkojuma tiktu iegādāti Eiropā.
Tomēr vairākas dalībvalstis, tostarp Vācija un Nīderlande, ir iestājušās par lielāku elastību, norādot, ka dažām kritiski svarīgām sistēmām, piemēram, ASV ražotajām pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot” un to pārtvērējraķetēm, Eiropā nav aizvietotāju. Komisija ir paziņojusi, ka Ukraina varēs pieprasīt izņēmumus, un tiks izveidota ekspertu grupa, kas izvērtēs un paātrinātā kārtībā izskatīs šādus pieprasījumus, lai varētu apmierināt steidzamās vajadzības.
Atsevišķa paketes daļa jeb jau minētie 30 miljardi eiro paredzēti nevis militāriem tēriņiem, bet Ukrainas valsts ikdienas funkcionēšanai un reformām, un šo naudu ES piešķirs ar nosacījumiem. Komisija ir norādījusi, ka Ukrainai jāturpina ievērot demokrātijas standarti, tiesiskums un pretkorupcijas reformas. Pēc Urzulas fon der Leienas teiktā, šī paketes daļa ir paredzēta ne tikai Ukrainas valsts darbības nodrošināšanai, bet arī reformu un valsts modernizācijas atbalstam.
Komisijas priekšlikumu ar nosaukumu “Ukrainas atbalsta aizdevums”, tagad izskatīs Eiropas Parlaments un ES Padome. Ja līdzlikumdevēji to apstiprinās līdz februāra beigām vai marta sākumam, ES plāno sākt pirmās finansējuma daļas izmaksu 2026. gada aprīlī. Vienlaikus ES risina sarunas ar G7 partneriem, mudinot viņus 2026. gada sākumā paātrināt savu ieguldījumu izmaksu, lai palīdzētu segt Ukrainas tūlītējo finansējuma iztrūkumu.
Lai gan sākotnējā iecere tieši izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus ir atlikta, Komisija uzsver, ka šī iespēja nav pilnībā pazudusi. Visā pasaulē joprojām ir iesaldēti aptuveni 300 miljardi ASV dolāru Krievijas Centrālās bankas rezervju, no kuriem lielākā daļa atrodas Beļģijā, un Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka nākotnē šie aktīvi joprojām varētu tikt izmantoti - iespējams, arī jaunā atbalsta aizdevuma atmaksai, ja tiks panākta politiska un juridiska vienošanās.
