Krievija kopā ar savu vasaļvalsti Baltkrieviju ir drauds ne tikai Latvijas drošībai un valstiskumam, bet arī ekonomiskajai attīstībai, jo pastāvīgā drošības draudu ēna atbaida investorus ne tikai no pierobežas reģioniem, bet no visas Latvijas, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu grupas “Baltic Restaurants” īpašnieki Guntis Bredovskis un Anita Gleizde.
“Baltic Restaurants” kopš 2022. gada caur fondu “Uzņēmēji mieram” Ukrainas bruņoto spēku atbalstam ziedojis vairāk nekā divus miljonus eiro. Kā atzīst uzņēmuma īpašnieki, tas darīts, skaidri apzinoties, ka Ukrainas aizstāvji cīnās arī par Latvijas nākotni.
Vienlaikus uzņēmēji norāda – neraugoties uz šķietami saprotamo nošķīrumu par to, kurš Ukrainā ir agresors un kurš – upuris, Latvijas biznesā aizvien manāma tieksme nenosodīt agresoru, cerot nākotnē gūt peļņu no sadarbības. Vēl jo vairāk – “Baltic Restaurants” ir saskāries ar draudiem, pieprasot pārtraukt Ukrainas aizstāvju atbalstu.
Modinātāja zvans
Abi “Baltic Restaurants” īpašnieki Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumu atceras joprojām. Viņi stāsta – uzņēmums savu politisko nostāju bija paudis skaidri jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimu un izraisīja karu Austrumukrainā. “Baltic Restaurants” no sava izmantoto produktu klāsta izņēma visus ar Krieviju saistītos produktus, stingri sekojot līdzi, lai tie uzņēmumā nenonāktu arī slēptā veidā.
2022.gada 24. februāris bija citāds. “Spriedze bija jau iepriekš. No gultas es izlecu kā svece un sāku domāt – kā palīdzēt un kā parādīt savu nostāju. Pirmais, ko darīju, – zvanīju pazīstamākajiem cilvēkiem nozarē,” atceras Guntis.
Potenciālo Ukrainas atbalstītāju meklējumos labāk sekmējās A. Gleizdei – viņa kopā ar domubiedriem caur “Riga Tech Girls” veica pirmos ziedojumus, kas jau nedēļas laikā ļāva Ukrainā nogādāt palīdzības kravas. Galvenā motivācija – palīdzēt ukraiņiem noturēties pirmajā Krievijas uzbrukuma vilnī.
Tāpat “Baltic Restaurants” Ukrainā atbalstīja Latvijas ķirurgu Olafu Libermani, kurš bija viens no pirmajiem, kas devās palīgā Ukrainas ārstiem. “Mēs sameklējām iekārtas, apmaksājām rēķinu un palīdzējām tās nogādāt vietā, kur darbojās ķirurgs,” stāsta A. Gleizde.
Nebūs ne pašu, ne biznesa
Lai gan Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozarei kopš Covid-19 pandēmijas laikiem neklājas viegli, kopumā četru kara gadu laikā “Baltic Restaurants” ir radis iespēju Ukrainas atbalstam ziedot vairāk nekā divus miljonus eiro. Kā skaidro uzņēmuma īpašnieki, loģika ir vienkārša – ja krīt Ukraina, agresoram vārti ir vaļā arī uz Baltijas valstīm un Poliju. Kamēr palīdzība plūst Ukrainas bruņoto spēku virzienā, tie spēj turēt vārtus uz Eiropu slēgtus.
Iekšējā motivācija palīdzēt ir arī A. Gleizdei. Viņas ģimenes saknes ir Latgalē. Krievijas potenciāls iebrukums liktu zaudēt gan novadu, kur meklējamas viņas saknes, gan tur dzīvojošos radiniekus. “Zinot savu radinieku nostāju, viņi noteikti nebūtu draudzīgi ienākošajai varai. Skatoties uz Ukrainu, ir skaidrs, kas ar viņiem notiktu,” piebilst A. Gleizde.
Vaicāti, kā vērtēt atsevišķu Latvijas biznesa pārstāvju uzskatu, ka uzņēmējdarbības saites ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju nevajadzētu saraut, gan G. Bredovskis, gan A. Gleizde uzsver – tā nav pat tuvredzība, bet atklāta muļķība.
Lai ieskicētu, kā okupantu vara izrīkojas ar uzņēmējiem, G. Bredovskis min kādu paziņu, kurš iepriekš strādājis Doņeckā, bet pēc krievu okupantu īstenotās varas sagrābšanas aizbēdzis uz Gruziju.
“Viņš sākumā teica, ka mēģinājis ar prokrieviskajiem separātistiem sadzīvot pa labam. Viņam iepriekš Doņeckā un tās apgabalā piederēja plaukstoša veikalu ķēde. Tagad no biznesa vairs nav nekā. Viss tika atņemts. Pret viņu tika īstenots vienkāršs reiderisms. Tagad viņš ir pliks un nabags un dzīvo Gruzijā,” stāsta G. Bredovskis.
Savukārt A. Gleizde uzsver – jebkāda sadarbība ar agresoru ir ne vien amorāla, bet arī kaitīga Latvijas ekonomiskajām un drošības interesēm.
Uzņēmējiem jāspēj atbalstīt NBS
Abi “Baltic Restaurants” līdzīpašnieki atzīst – atbalstot Ukrainu, Latvijas uzņēmēji de facto maksā kara nodokli, kura nomaksa notiek brīvprātīgi, apzinoties gan Krievijas radītos draudus, gan pašu ievainojamību.
Tikpat svarīga uzņēmumam ir sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Kā atzīst G. Bredovskis, caur fondu “Uzņēmēji mieram” ir izveidota efektīva infrastruktūra Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Vajadzības gadījumā fonda darbību varētu ātri pārorientēt arī NBS atbalstam.
Vaicāti par piemērotāko sadarbības formu, “Baltic Restaurants” īpašnieki atzīst – tā saistīta ar uzņēmuma pamatdarbību – ēdināšanu. Līdz šim uzņēmums sadarbojies ar bruņotajiem spēkiem, nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus dažādu militāro mācību dalībniekiem. Tagad sadarbība kļuvusi vēl ciešāka, tostarp plānošanas līmenī, paredzot uzņēmuma iesaisti pēkšņas un liela mēroga nepieciešamības gadījumā nodrošināt cilvēku ēdināšanu.
“Viens no šādiem piemēriem ir – ko darīt, ja mums nāktos nodrošināt ēdināšanu lielam skaitam bruņoto spēku karavīru vai pēkšņi pārvietotiem bēgļiem no bīstamajām teritorijām,” skaidro G. Bredovskis.
Lai gan pēc 2022. gada “Baltic Restaurants” nobremzēja savus attīstības plānus Latvijas reģionos, kompānija pie šiem projektiem ir atgriezusies, lai īstenotu ne tikai savus biznesa mērķus, bet arī sniegtu ieguldījumu visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanā.
Uzņēmums "Baltic Restaurants" ir viens no Latvijas uzņēmēju veidotā fonda "Uzņēmēji mieram" aktīvākajiem ziedotājiem.
Līdz šim "Uzņēmēji mieram" Ukrainas bruņoto spēku atbalstam piesaistījuši nepilnus 20 miljonus eiro. Savukārt fonda labdarības kampaņas “Aizved mani!” laikā, kuras mērķis ir savākt līdzekļus ievainoto Ukrainas karavīru evakuācijai no frontes savākti 1,45 miljoni eiro.Fonds "Uzņēmēji mieram" Ukrainas bruņoto spēku atbalstīšanā sadarbojas ar Aizsardzības ministriju.
