Valsts aizsardzības dienests un studijas: kāpēc bažām par budžeta vietu “pārpildīšanu” nav pamata

Latvijā
Sargs.lv
Jaunietis ar diplomu
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Sabiedrībā ir izskanējušās bažas par to, ka valsts aizsardzības dienestu (VAD) pabeigušie jaunieši varētu pārņemt valsts finansētās studiju vietas un atstāt citus reflektantus bez iespējas studēt budžeta vietās. Lai gan paustās bažas par atsevišķu augstskolu mazo programmu slodzi ir saprotamas, Aizsardzības ministrija (AM) norāda - VAD brīvprātīgo plūsma ir prognozējama, un dienests nav automātiska “brīvbiļete” uz augstskolu.

Jauniešiem tāpat jāizpilda stingri uzņemšanas kritēriji

Viens no galvenajiem mītiem ir pieņēmums, ka VAD karavīri ieņem budžeta vietas bez konkursa vai atbilstošas kvalifikācijas. Garantēta valsts finansēta studiju vieta ir sociālā garantija un bonuss brīvprātīgajiem, tomēr Valsts aizsardzības dienesta likums un augstskolu uzņemšanas noteikumi nosaka — reflektantam ir pilnībā jāatbilst visām uzņemšanas prasībām.

Ja jaunietis nav nokārtojis nepieciešamos centralizētos eksāmenus vai nav sasniedzis minimālo punktu skaitu, priekšrocība nedarbojas. Turklāt, kā uzsver AM, liela daļa brīvprātīgo, ņemot vērā viņu sekmes vidusskolā, valsts finansētu studiju vietu izvēlētajās programmās iegūtu vispārējā konkursā arī bez VAD bonusa.

Dati rāda skaidru tendenci: studijas izvēlas aptuveni piektdaļa

Raugoties uz faktisko dienestu pabeigušo karjeras un nākotnes izvēlēm, Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta dati iezīmē stabilu un prognozējamu tendenci.

No 253 brīvprātīgajiem, kuri sekmīgi noslēdza pirmo VAD iesaukumu, studijas nākamajā akadēmiskajā gadā uzsāka 45 jeb 18%. Līdzīga proporcija saglabājās arī turpmāk — no pirmo trīs iesaukumu 770 brīvprātīgajiem šo iespēju izmantoja 159 jeb 20% jauniešu. Kopumā statistika liecina, ka valsts finansēto studiju vietu izvēlas aptuveni 19% jeb viena piektdaļa no brīvprātīgi dienējušajiem.

Pat raugoties nākotnē, kad dienestā ik gadu plānots piesaistīt lielāku pilsoņu skaitu,  prognozējams, ka studēt gribētāju īpatsvars saglabāsies līdzīgā līmenī (ap 19–20%). Tas skaidrojams ar to, ka daļa jauniešu izvēlas citus karjeras ceļus, stājas profesionālajā dienestā vai atliek studijas.

Tāpat brīvprātīgie visbiežāk izvēlas tādas nozares kā informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes un uzņēmējdarbību, kas tieši atbilst valsts tautsaimniecības vajadzībām un prioritātēm, norāda ministrijā.

Budžetu nošķīrums un risinājumi starp ministrijām

Aizsardzības nozares budžeta pamatmērķis ir valsts drošības un Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju nodrošināšana. Tikmēr izglītības un speciālistu sagatavošanas joma ir cieši saistīta ar kopējo valsts izglītības politiku.

“Mēs pagaidām pieturamies pie esošās sistēmas, jo, lai arī tiek palielināts Aizsardzības ministrijas budžets, tas viennozīmīgi ir domāts valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai, nevis, pieņemsim, papildu bonusu nodrošināšanai Valsts aizsardzības dienesta karavīriem,” intervijā Latvijas Televīzijai sacīja AM Iesaukšanas plānošanas nodaļas vecākais eksperts Svens Jānis Andžāns.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd strādā pie risinājumiem un elastīgāka finansējuma modeļa ieviešanas. Tas ļaus augstskolām brīvāk pārvirzīt līdzekļus studiju nodrošināšanai un precizēt valsts pasūtījuma kvotas. Šāda pieeja nodrošinās gan VAD karavīru likumīgo garantiju izpildi, gan saglabās taisnīgas un līdzsvarotas studiju iespējas visiem reflektantiem.

Dalies ar šo ziņu