Ukrainas starptautiskie partneri pēc 33. Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas (Ramšteinas formāta) sanāksmes, kas 12. februārī notika Briselē, ir apsolījuši gandrīz 38 miljardus ASV dolāru jaunas militārās palīdzības. Par to paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Aptuveni 35 miljardi no šīs summas jau ir oficiāli apstiprināti, bet pārējo plānots precizēt tuvākajā laikā.
Pēc Fedorova teiktā, lielākā daļa jaunās palīdzības tiks novirzīta Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un dronu spēju attīstīšanai. Vairāk nekā 2,5 miljardi dolāru paredzēti dronu ražošanai un attīstībai, bet vairāk nekā 2 miljardi - pretgaisa aizsardzības sistēmām. Papildu 500 miljoni dolāru piešķirti iniciatīvas “Prioritized Ukraine Requirements List” (PURL) ietvaros. Partneri arī apliecinājuši gatavību finansēt artilērijas munīciju, karavīru apmācības programmas un jūras spēju stiprināšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Sanāksmes laikā septiņpadsmit valstis paziņoja par papildu finansiālu un militāru atbalstu. Vairāki Eiropas sabiedrotie arī vienojās steidzami piegādāt “Patriot” pārtvērējraķetes no saviem esošajiem krājumiem, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties pret ballistiskajām raķetēm un pasargāt kritisko infrastruktūru.
Pretgaisa aizsardzība joprojām ir Kijivas galvenā prioritāte, jo Krievija turpina plašus raķešu un dronu uzbrukumus, īpaši ziemas mēnešos mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru. Fedorovs uzsvēra nepieciešamību paātrināt “Patriot” PAC-3 pārtvērējraķešu piegādes un izcēla jaunas daudzslāņu “mazās” pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas paredzēta tālas darbības dronu, tostarp “Shahed” tipa bezpilota lidaparātu, neitralizēšanai.
Sanāksmes laikā Fedorovs prezentēja 18 stratēģiskus aizsardzības projektus, kas plānoti 2026. gadam. Tie paredz paplašinātas investīcijas Ukrainā ražotās raķešu sistēmās, pārtvērējdronu izstrādi, uzlabotas tāla darbības trieciena spējas un specializētu dronu triecienvienību izveidi. Ukrainas amatpersonas norādīja, ka militārā palīdzība arvien vairāk tiek virzīta uz modernām, kaujās pārbaudītām tehnoloģijām, lai mainītu situāciju frontē.
Ukrainas vadība ir noteikusi plašākus militāros mērķus 2026. gadam, tostarp palielināt Krievijas zaudējumus kaujas laukā un pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Fedorovs paziņoja, ka decembrī Krievija piedzīvoja rekordlielus 35 000 apstiprinātus karavīru zaudējumus, un uzsvēra, ka Ukraina vēlas palielināt Krievijas mēneša zaudējumus vismaz līdz 50 000. Viņš arī aicināja stingrāk īstenot sankcijas, tostarp bloķēt tā dēvēto Krievijas “ēnu floti”, kas tiek izmantota, lai apietu naftas eksporta ierobežojumus.
Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzības atbalsta paātrināšana ir būtiska ne tikai Ukrainai, bet arī plašākai Eiropas drošībai. Ramšteinas formāta grupa, kas tika izveidota 2022. gada martā, apvieno vairāk nekā 50 valstis, lai koordinētu militāro palīdzību Ukrainai. Jaunie palīdzības solījumi izteikti laikā, kad Krievija turpina ofensīvas un ilgstošus gaisa uzbrukumus, kas ir saasinājuši Ukrainas enerģētikas krīzi un palielinājuši spiedienu uz civilās infrastruktūras objektiem.
