atturēšana
Igaunija gatavojas spert daudz plašāku soli savas valsts pretgaisa aizsardzības attīstībā, ieviešot bruņojumā tādas pretraķešu sistēmas, kuras varētu neitralizēt agresorvalsts Krievijas radītos taktisko ballistisko raķešu draudus. Izvērtējumu - kuru no tirgū pieejamajām pretraķešu sistēmām izvēlēties, Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs...
Mūsdienu viedo tehnoloģiju attīstība un tehniskā progresa radītie asimetriskā karadarbības paņēmieni ir radījuši līdz šim vēl nebijušas iespējas mazām valstīm – aizstāvēt sevi pret mēroga ziņā daudz lielāku agresoru pat ar ierobežotu sabiedroto atbalstu vai vispār bez tā, šādu viedokli pauda Ukrainas aizsardzība nozares un industrijas un eksperti...
NATO ir sākusi šī gada lielākās militārās mācības “Steadfast Dart”, kuru mērķis ir trenēt ātru karaspēka un tehnikas pārvietošanu iespējamā Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm vai Polijai.
Janvārī Rīgā ostas vizītē ieradās NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (Standing NATO Maritime group one, SNMG1) flagmanis ”Almirante Juan de Borbón”, apliecinot NATO apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību. Šī ir pirmā SNMG1 ostas vizīte kopš Spānijas Jūras spēki pārņēmuši tās komandvadību. "Sargs.lv" sarunājās ar SNMG1 komandieri...
Piektdien, 16. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons (Pål Jonson) parakstīja ceļa karti aizsardzības sadarbības stiprināšanai starp Latviju un Zviedriju. Tā paredz mērķtiecīgu un praktisku sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes, tādējādi stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un drošību Baltijas...
No 13. līdz 14. janvārim Rīgā notika Latvijas divpusējās konsultācijas ar NATO delegāciju, kas norisinājās NATO aizsardzības plānošanas cikla ietvaros. Konsultācijās tika runāts par Latvijas bruņoto spēku attīstību un Latvijas atbildi uz NATO aizsardzības plānošanas spēju pārskatu, atbilstoši 2025. gadā apstiprinātajiem NATO spēju mērķiem.
Somija pēc izstāšanās no nevadāmo kājnieku mīnu aizliedzošās Otavas konvencijas, drīzākajā laikā plāno atsākt pašmāju nevadāmo kājnieku mīnu izstrādi un ražošanu, paziņojusi Somijas Aizsardzības ministrija.
Būvdarbu sākšana bunkuru un citu nocietinājumu izveidošanai Baltijas aizsardzības līnijā plānota pakāpeniski, atklāj Aizsardzības ministrija.
8. janvārī Rīgā svinīgā ceremonijā NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) komandvadību no Latvijas pārņēma Polija. Pasākuma laikā grupas komandieris oficiāli nodeva pilnvaras jaunajam Polijas komandierim, apliecinot pastāvīgo NATO vadības lomu rotāciju, kā arī Alianses kolektīvo apņemšanos nodrošināt kuģošanas drošību jūrā. Kā sarunā ar...
Ceturtdien, 15. janvārī, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš dosies reģionālajā vizītē uz Alūksnes novadu, lai tiktos ar Alūksnes novada pašvaldības vadību un informētu iedzīvotājus par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu un tā nosacījumiem.
2025. gads Latvijas drošībai nesis gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus. Agresorvalsts Krievija aizvien paplašina ne tikai pašas sākto karu Ukrainā, bet arī hibrīdo uzbrukumu apmēru Eiropai, neatmetot domu arī par iespējamu militāru uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm. Lai šos riskus mazinātu, Latvija jau nākamgad būs viena no pirmajām NATO...
Polija nolēmusi pirmo reizi kopš Aukstā kara sākt kājnieku mīnu ražošanu un plāno tās izvietot gar savu austrumu robežu, kā arī, iespējams, eksportēt uz Ukrainu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pavels Zalevskis.
Iespējamā kodolkonflikta atslābums, ko pasaule piedzīvoja pēc Aukstā kara noslēguma, nebija ilgs. Krievijas propagandā teju katru dienu izskan aicinājumi izmantot kodolieročus gan pret Ukrainu, gan to atbalstošajām rietumvalstīm. Savas kodolspējas nostiprina arī Ķīna un Ziemeļkoreja, un ceļā uz atombumbas iegūšanu ir arī Irāna. Palielinoties...
Krievijas agresijas, Tuvo Austrumu konflikta un citu globālo notikumu ēnā rietumu puslodē šķietami mazāk pamanāmi attīstās militāri-politiskā situācija, kurai varētu būt lielāka starptautiskā ietekme nekā šobrīd varam iedomāties. ASV koncentrē savu floti un militāro spēku Karību jūras dienvidos tādā apmērā, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara...
Vācijas bruņoto spēku vadība izstrādājusi slepenu plānu gadījumam, ja sāktos karš ar agresorvalsti Krieviju, vēsta izdevums “The Wall Street Journal”. Saskaņā ar medija vēstīto plāns paredz līdz pat 800 000 NATO karavīru nosūtīšanu uz fronti agresijas atvairīšanai.