NATO plāno stiprināt austrumu flanga aizsardzību, izveidojot jaunu struktūru, kas ļautu ātrāk izvērst sabiedroto spēkus Latvijā un Igaunijā iespējama konflikta ar krieviju gadījumā, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diviem ar šo jautājumu pazīstamiem avotiem.
Pašlaik NATO spēki Baltijas valstīs un Polijas ziemeļos atrodas viena daudznacionāla štāba pakļautībā Polijas pilsētā Ščecinā. Plānotās izmaiņas paredz Baltijas reģionam piesaistīt vēl vienu armijas korpusu, tādējādi palielinot NATO spēju ātri ievest reģionā lielākus spēkus.
Saskaņā ar “Reuters” avotu teikto, Vācija un Nīderlande, koordinējot rīcību ar NATO, ir vienojušās par Vācijas un Nīderlandes korpusa, kas bāzēts Minsterē, piesaisti Latvijas un Igaunijas aizsardzībai. Pilnas gatavības gadījumā armijas korpuss parasti komandē trīs divīzijas jeb aptuveni 40 000 līdz 60 000 karavīru. Miera laikā šāda struktūra lielākoties darbojas kā komandvadības kodols ar nepieciešamajām specializētajām spējām, tostarp artilēriju, pretgaisa aizsardzību, inženieriem un mediķiem.
Viens no militārajiem avotiem aģentūrai norādījis, ka otrā korpusa piesaiste reģionam ļautu NATO nodrošināt spēku “masu un ātrumu”, kas ir īpaši svarīgi Baltijas valstu ierobežotās stratēģiskās dziļuma un ievainojamības dēļ.
“Reuters” norāda, ka vienošanās starp Vāciju un Nīderlandi novērsusi pēdējo šķērsli, kas bija saistīts ar korpusa līmeņa spēju trūkumu. Tagad Vācija un Nīderlande kopā ar citiem partneriem plāno attīstīt nepieciešamās spējas, tostarp tālās darbības artilēriju, pretgaisa aizsardzību, inženiertehnisko atbalstu un medicīnisko nodrošinājumu.
Pagaidām nav skaidrs, kad jaunā kārtība stāsies spēkā un cik karavīru iespējamā konflikta gadījumā atrastos jaunās komandvadības struktūras pakļautībā. Nīderlandes Aizsardzības ministrija “Reuters” norādījusi, ka korpusa piesaiste pašlaik tiek tālāk detalizēta, bet plašākus komentārus nesniedza. Vācijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt, atsaucoties uz plānoto koordināciju ar NATO.
Plānotās izmaiņas vēlreiz apliecina Baltijas reģiona stratēģisko nozīmi NATO aizsardzības plānošanā pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. NATO amatpersonas pēdējos gados vairākkārt brīdinājušas par pieaugošu krievijas radīto apdraudējumu, savukārt Maskava noliedz agresīvus nodomus un apsūdz aliansi spriedzes veicināšanā.
