Igaunijas bruņotie spēki sākuši tanku grāvju izveidi uz privātīpašniekiem piederošām zemēm

Pasaulē
Sargs.lv / ERR.ee
Igaunijas posma Baltijas aizsardzības līnijas būvniecība Setu apriņķī Igaunijas Dienvidaustrumos
Foto: Leevi Lillemäe/ERR

Igaunijas bruņotie spēki sākuši tanku grāvju izbūvi privātīpašniekiem piederošās teritorijās valsts dienvidaustrumos – Setu apriņķī. Šie darbi ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.

Jau pērn šīs līnijas posmā tanku grāvji tika veidoti uz valstij piederošiem zemesgabaliem pie robežas ar agresorvalsti Krieviju.

Kā vēsta “ERR.ee”, šobrīd Igaunijas Aizsardzības spēku 2. kājnieku brigādes inženieri uzsākuši šķēršļu izbūvi aptuveni 20 kilometru garā posmā.

Setu apriņķī, kā arī citviet Igaunijā vietējie zemju īpašnieki izrādījuši sapratni par nepieciešamību izmantot privātās zemes militārās infrastruktūras izveidei. Iedzīvotāji apzinās, ka pašreizējos apstākļos nav citas iespējas kā stiprināt sava reģiona un valsts robežas aizsardzību ar visiem pieejamajiem līdzekļiem.

Nevalstiskās organizācijas “Setomaa Liit” valdes loceklis Marguss Timmo intervijā “ERR” norādīja, ka šobrīd bruņotie spēki noslēguši līgumus par zemju izmantošanu septiņu kilometru garā posmā.

“Tās ir lauksaimniekiem piederošas zemes. Dažāda veida ierakumi tiks veidoti gar lauku un mežu malām. Kopumā mūsu novadā paredzētas trīs aizsardzības līnijas. Mēs ceram, ka šīs būves būs pietiekami efektīvas, lai atturētu pretinieku no iespējama uzbrukuma plānošanas,” uzsvēra M. Timmo.

Atbalstu zemju īpašniekiem, kuri savas teritorijas iznomā bruņotajiem spēkiem aizsardzības līnijas izbūvei, paudusi arī Setu apriņķa pašvaldība. Tā nolēmusi atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa tos zemesgabalus, kas tiek izmantoti militārās infrastruktūras vajadzībām.

Kā norāda “ERR.ee”, pašlaik Igaunijas bruņotie spēki koncentrējas uz efektīvu prettanku grāvju izbūvi un, atšķirībā no Latvijas, vēl nesteidz izvietot tā dēvētos “pūķa zobus”.

Igaunijas bruņoto spēku 2. brigādes inženieru štāba pārstāvis, kapteinis Hardo Toots, intervijā “ERR” atzina, ka “pūķa zobi” un citi nesprāgstošie šķēršļi jau ir sagādāti, taču pagaidām tiek glabāti noliktavās. Vajadzības gadījumā tie operatīvi tiks izmantoti prettanku grāvju pastiprināšanai.

Portāls “Sargs.lv” jau iepriekš vēstīja, ka 2026. gadā aktīva būvniecība uz pašvaldību un no privātīpašniekiem atpirktajām zemēm sāksies arī Latvijas Baltijas aizsardzības līnijas posmā. Atšķirībā no Igaunijas, Latvijā Nacionālie bruņotie spēki jau vairākos robežas posmos sākuši izvietot “pūķa zobus” un citus nesprāgstošos šķēršļus.

Dalies ar šo ziņu