Tā kā Krievijas izvērstais karš Ukrainā rada lielu slodzi Eiropas Savienības bruņojuma ražošanas nozarei, Briselē notiek iekšēja cīņa par to, kā vislabāk to papildināt rūkošos dalībvalstu ieroču krājumus. Pēdējā strīdus krustugunīs nonācis iepirkumu fonds, kas paredzēts, lai palielinātu ieroču ražošanu Eiropā, vēsta “Politico".
"Politico" uzzināja, ka Eiropas Parlamenta galvenās komitejas, proti, Rūpniecības, iekšējā tirgus komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomiteja, ir sastrīdējušās par fonda līdzekļu izlietojumu, kas oficiāli pazīstams kā Eiropas Aizsardzības rūpniecības stiprināšanas un kopīgo iepirkumu fonds. Pagaidām fonda rīcībā ir 500 miljoni eiro ar iespēju naudas apjomu palielināt.
Francijas vadītā Eiropas Parlamenta (EP) grupa cīnās par to, lai kopīgā aizsardzības iepirkumu fonda līdzekļu izlietojums paliktu tikai un vienīgi Eiropas Savienības robežās.
Kompromisa lēmuma teksts, ar kuru iepazinās "Politico", pieļauj iespēju veikt ieroču un bruņojuma iepirkumus arī ārpus ES dalībvalstu teritorijas. Tajā teikts, ka iepirkumos var iesaistīt uzņēmumus, kas nav ES uzņēmumi, "ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm".
Atsevišķu Polijas, Igaunijas, Portugāles, Vācijas, Luksemburgas un Vācijas parlamentāriešu daļa, kuri paralēli darbojas par fonda izmantošanu atbildīgajās komitejās, ir grozījuši lēmuma tekstu, iekļaujot tajā "asociētās trešās valstis". Šādi šo valstu parlamentārieši vēlas saglabāt iespēju par kopīgajiem līdzekļiem iegādāties ieročus un bruņojumu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Dienvidkorejas vai Amerikas Savienotajām Valstīm. Šāda iespēja nepieciešama, lai aizpildītu jebkādas nepilnības un deficītu pašas Eiropas ieroču ražošanas nozarē.
Ņemot vērā sīvās sauszemes kaujas Ukrainas teritorijā, ir pieaugušas bažas par ES spēju palielināt munīcijas un ieroču ražošanu. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti no Francijas, kas dominē grupā "Atjaunot Eiropu", ir sākuši vērsties pret kompromisa variantu, cenšoties panākt, lai šis fonda līdzekļi tiktu izlietoti tikai Eiropā ražotā bruņojuma pirkšanai.
Parlamenta Aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja Natālija Luizeau noliedza, ka centieni ierobežot finansējuma izlietojumu tikai Eiropas valstīs būtu izdevīgi Francijai, kura ir lielākā Eiropas ieroču ražotāja. "Francija nav vienīgā valsts, kas ražo ieročus Eiropā," deputāte sacīja "Politico", norādot arī uz Vāciju, Itāliju un Poliju.
N. Luizeao sacīja, ka EDIRPA mērķis ir stiprināt tieši Eiropas rūpniecības politiku. "Mums ir nepieciešams, lai mūsu rūpniecība spētu ražot ieročus ātrāk, un mums ir jāatrod veids, kā to veicināt, tāpēc mums ir nepieciešama stabila EDIRPA."
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Ivars Ījabs, kurš darbojas grupā "Atjaunot Eiropu" un vada darbu pie šī jautājuma EP Iekšējā tirgus komitejā, pastāstīja, ka viņš un viņa kolēģi "apzinās, ka Eiropas aizsardzības spēkiem ir jārisina tūlītēji uzdevumi".
Kā viens no EP deputātiem, kas visvairāk iebilst pret Francijas nostāju, viņš paskaidroja: "Mani Francijas kolēģi ļoti atbalsta Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, kurā uzsvars likts uz aizsardzības rūpnieciskās bāzes stiprināšanu vidējā termiņā."
N. Luizeau piebilda, ka, lai gan viņa ir atvērta ieroču ražošanas iespējām ārpus Eiropas uzņēmumiem, "tie ir jāražo Eiropā", apgalvojot, ka ES naudas tērēšana ieročiem, kas ražoti ārpus bloka, būtu nelikumīga saskaņā ar ES līgumiem, tādējādi radot risku, ka visa iepirkuma programma varētu sabrukt.
Līdzsvara panākšana
Aizvien asākās domstarpības Parlamentā par aizsardzības plānu skar jautājumu, kas aktualizējas kopš brīža, kad Eiropa sāka apspriest savu aizsardzības spēju stiprināšanu. Šobrīd centrālais jautājums ir - kurš varēs saņemt papildu miljardus eiro, ko ES plāno ieguldīt bruņojuma atjaunošanā?
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, kurš pagājušajā gadā paziņoja par šo plānu un kurš to aizstāv, uzsvēra: "Šīm investīcijām, ko finansē Eiropas nodokļu maksātāji, pirmām kārtām un galvenokārt vajadzētu dot labumu Eiropas rūpniecībai, ja vien tas ir iespējams."
Francijas rūpniecība veido vairāk nekā 25% no Eiropas aizsardzības rūpniecības nozares. Taču arī daudzās citās valstīs, sākot no Itālijas līdz Zviedrijai, ir spēcīgas aizsardzības nozares. Turklāt daudziem Eiropas vadošajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem ir ciešas korporatīvās saites ar aizsardzības nozares tehnoloģiju uzņēmumiem ārpus ES, piemēram, Lielbritānijā vai ASV.
Vācijas centriski labēji noskaņotais Eiropas Parlamenta deputāts Andreas Švābs sacīja, ka ir jāpanāk līdzsvars, lai process virzītos uz priekšu.
"Šim instrumentam ir jāatrod vidusceļš, lai nosacījumi būtu pietiekami elastīgi attiecībā uz ārvalstu komponentu izmantošanu, vienlaikus stimulējot arī ES militāro rūpniecību. Tam jābūt kā stimulam, kas beidzot liktu vairāk sadarboties pašām ES aizsardzības ministrijām daudz lielākos kopīgo iepirkumu projektos," savu nostāju “Politico” skaidroja A. Švābs.
Visi galvenie dalībnieki ir vienisprātis par ko citu – fondā atvēlētajam naudas apjomam jābūt lielākam.
Eiropas Komisijas plānā sākotnēji tam bija paredzēti 500 miljoni eiro, bet Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un Aizsardzības komiteju priekšlikuma projektā šī summa tika palielināta līdz 1,5 miljardiem eiro.
Taču pat 1,5 miljardi eiro ir "niecīga summa", ja runa ir par militāro aprīkojumu, teica Dragos Tudorače, "Renew" vadītājs EDIRPA aizsardzības apakškomitejā.
D. Tudorače skaidroja, ka Parlaments darbu pie tā varētu pabeigt divu līdz trīs nedēļu laikā, tiklīdz būs panākta vienošanās starp trim komitejām.
Jautāts, kura, viņaprāt no abām nometnēm uzvarēs, viņš norādīja, ka tā par šo jautājumu nevar runāt. Visticamākais darba iznākums varētu būt Parlamenta balsojums pilnā sastāvā - iespējams, jūnijā.
EDIRPA ir nodalīta no Eiropas Miera nodrošināšanas instrumenta - ārpusbudžeta starpvaldību ES fonda, ko pašlaik izmanto, lai kompensētu ES dalībvalstu ieroču piegādes pēc tam, kad tās savus ieročus būs nosūtījušas Ukrainai. Šis mehānisms ir centrālais elements lai Ukrainai ātri piegādātu munīciju un ieročus.
Turpretī EDIRPA ir vidēja termiņa projekts, kas sākotnēji bija paredzēts no 2022. līdz 2024. gadam, lai turpinātu kopīgos ieroču un munīcijas iepirkumus.
Pamatojoties uz EDIRPA, Komisija ir iecerējusi iesniegt vēl plašāku programmu kopīgajam iepirkumam, ko sauc par Eiropas aizsardzības investīciju programmu, kura sākotnēji bija paredzēta pagājušajā gadā, bet tagad ir ieplānota vēl šogad.
Diplomāti norāda, ka nav skaidrs, kur Komisija varētu atrast naudu vērienīgajai kopīgajai iepirkuma programmai.