Mūsdienu digitālajā laikmetā, kurā informācija pārvietojas gaismas ātrumā, mēs esam pieraduši domāt, ka mūsu viedoklis ir personīgs un neatkarīgs. Tomēr jaunākais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom COE) pētījums atklāj satraucošu ainu - sociālo mediju telpa ir kļuvusi par milzīgu, lētu un efektīvu manipulāciju tirgu. Eksperimenta gaitā pētnieki pierādīja, ka ar niecīgiem finanšu līdzekļiem ir iespējams radīt masveida ilūziju par popularitāti, sabiedrības atbalstu vai pat neesošiem konfliktiem, tiešā veidā apdraudot mūsu spēju atšķirt patiesību no mērķtiecīgi konstruētiem meliem.
Pētījuma laikā pētnieki iejutās potenciālo manipulētāju lomā. Izmantojot tikai 252 eiro, kas ir mazāk nekā vidējā nedēļas pārtikas groza cena daudzās Eiropas valstīs, komanda no komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem iegādājās vairāk nekā 100 000 mākslīgu aktivitāšu.
Šis maksājums ietvēra "patīk" atzīmes, video skatījumus, sekotājus un komentārus septiņās nozīmīgākajās platformās, tostarp "Facebook", "Instagram", "TikTok", "YouTube", "X" un arvien populārākajā "Bluesky".
Viena no satraucošākajām pētījuma atziņām ir manipulāciju smieklīgi zemās izmaksas. Īpaši izceļas platforma "X" (iepriekš "Twitter"), kurā pētniekiem par nieka desmit eiro izdevās iegādāties 156 000 neīstu skatījumu. Šāda cenu politika nozīmē, ka jebkurš margināls viedoklis vai dezinformācijas vēstījums var tikt mākslīgi uzpūsts līdz globālas nozīmes tēmai dažu stundu laikā. Manipulētāji neizmanto tikai vienu platformu un katrā vietnē izmanto to vājās vietas.
Piemēram, kamēr vienā platformā tiek pirkti sekotāji, lai radītu autoritātes iespaidu, citā tiek pasūtīti tūkstošiem skatījumu, lai algoritmi sāktu uzskatīt saturu par "karstu" un sāktu to rādīt reāliem lietotājiem. Soālie mediji kļuvuši par "netīru virtuvi", kurā popularitāte nav nopelnīta ar kvalitāti, bet gan nopirkta par centiem, padarot vidusmēra lietotāju par neapzinātu upuri algoritmu spēlēs.
NATO pētnieki ne tikai pirka botus, bet arī ziņoja par tiem platformu drošības dienestiem, lai pārbaudītu to reakcijas ātrumu un efektivitāti. Rezultāti atklāj krasas atšķirības starp nozares milžiem.
Tas rada situāciju, kurā viltus popularitāte turpina ietekmēt sabiedrisko domu vēl ilgi pēc tam, kad "digitālie kareivji" jau ir zuduši.
Pētījums arī iezīmē jaunu, bīstamu tendenci - pāreju no primitīviem botu tīkliem uz augsti attīstītiem, ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātiem profiliem. Jaunākās paaudzes manipulētāji izmanto liela mēroga valodas modeļus un MI ģenerētus attēlus, lai radītu ticamus, personificētus profilus.
Šie boti spēj iesaistīties sarežģītās diskusijās, argumentēt un pat izmantot humoru vai sarkasmu, padarot tos gandrīz neatšķiramus no dzīviem cilvēkiem. Šāda "personu vadīta" manipulācija ir īpaši bīstama, jo tā mērķē uz cilvēku emocijām un empātiju. Pētnieki novēroja, ka šie MI profili bieži tiek izmantoti, lai izplatītu specifiskus politiskos vēstījumus, piemēram, kritizētu Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu aktu vai pastiprinātu pro-Kremļa naratīvus, radot ilūziju, ka šos viedokļus pauž reāli vietējie iedzīvotāji, nevis algoritmi serveru telpās.
Vēl viens satraucošs aspekts ir veids, kā manipulētāji norēķinās par saviem pakalpojumiem. Kriptovalūtu izmantošana padara šo tirgu gandrīz neizsekojamu. NATO pētniekiem izdevās pilnībā izsekot tikai četriem no desmit darījumiem. Šī anonimitāte ļauj valstiskiem un nevalstiskiem aktoriem sūtīt naudu "troļļu fermām", neriskējot tikt atmaskotiem.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra secinājumi kalpo kā trauksmes zvans ikvienam interneta lietotājam un politikas veidotājiem. Šeit vairs nav runa par mārketinga trikiem, bet gan par nacionālās drošības jautājumu. Ja par dažiem simtiem eiro var nopirkt "tautas gribu", tad vēlēšanas, sabiedriskās debates un uzticēšanās valsts institūcijām kļūst par viegli ievainojamiem mērķiem. Manipulētāju galvenais mērķis nav obligāti pārliecināt par pretējo, bet gan radīt tādu informācijas troksni un haosu, kurā cilvēki pārstāj ticēt jebkam. Šādā vidē patiesība kļūst par dārgu greznību, bet lēti meli — par ikdienas pārtiku. Pētījums atgādina, ka galvenais kā aizsargāt sevi joprojām ir kritiska domāšana un izpratne par to, ka aiz katra "patīk" nospieduma un katra dusmīga komentāra var slēpties nevis kaimiņš, bet gan kāds, kurš par tavu emociju ietekmēšanu ir samaksājis mazāk nekā par tasi kafijas.
Ar pilnu NATO izcilības centra pētījumu vari iepazīties šeit.
