Balstoties uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) 2025. gada rudenī publicēto pētījumu "Kremļa komunikācijas stratēģijas kolāža", kurā analizētas Krievijas darbības informatīvajā telpā pirms un pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, šis raksts turpina "Sargs.lv" veidoto sēriju par Kremļa komunikācijas dimensijām. Šajā daļā uzmanība pievērsta ārpolitikas aspektiem, kas atklāj, kā Maskava starptautiskajā vidē cenšas pamatot savu agresiju un saglabāt iespaidu par sevi kā par ietekmīgu globālo spēlētāju.
Denacifikācijas instrumentalizācija "Telegram" ārpolitikas vēstījumos
Līdzīgi kā citās dimensijās, arī vēstījumi, kas saistīti ar ārpolitiku, plūst caur trim galvenajām platformām – "Telegram" kanāliem, oficiālo valdības komunikāciju un nedēļas nogales televīzijas raidījumiem. Visizteiktākais ārpolitikas naratīvs "Telegram" kanālos ir atkārtota un konsekventa denacifikācijas idejas izcelšana. Pētījums rāda, ka šī termina lietojums piedzīvojis divas izteiktas intensitātes virsotnes: pirmo - 2022. gada maijā, bet otro - tieši gadu vēlāk, 2023. gada maijā.
Sākotnējais vilnis, kas seko pilna mēroga iebrukuma pirmajiem mēnešiem, sasaista šo jēdzienu ar izteikti militarizētu leksiku, atsaucēm uz Aizsardzības ministriju un uzvaras retorikas lozungiem. Šajā posmā denacifikācijas koncepts tiek tieši integrēts frontes situācijas aprakstos un Krievijas teritoriālo ambīciju retorikā. "Telegram" kanāli kara sākumā mērķtiecīgi izplatīja materiālus, kuros Ukrainas karavīri tika sistemātiski attēloti kā dzimuši nacisti, bet Krievijas armijas darbības tika formulētas kā nepieciešama “attīrīšanas operācija.” Vēstījumos atkārtojās frāzes par neizbēgamu denacifikāciju, tādējādi nostiprinot naratīvu kā šķietami pašsaprotamu un neapstrīdamu.
Līdz 2023. gadam šis ietvars ievērojami mainījās. Pētījumā noskaidrots, ka termins, laikam ejot, parādās arvien retāk, un to pavadošā valoda kļūst abstraktāka, piesaucot tādas idejas kā uzvara, parādes un nacionālā apņēmība. Termina izmantošanas mazināšanās oficiālajā un sociālo mediju komunikācijā liecina, ka tā pārliecinošais spēks pakāpeniski ir zudis. "Telegram" kanāli to uzturēja dzīvu atkārtojot bieži vien arvien skarbākā vai ideoloģiski piesātinātākā formā. Ierakstos denacifikācija tika ietverta gan kā ceļš uz gaišu tradicionālo vērtību pasauli, gan kā ģeopolitiska nepieciešamība, ko Rietumiem jāpieņem, ja krīzi vispār vēlas atrisināt.
Skaidrs, ka denacifikācija sākotnēji darbojās kā centrālais arguments, kas palīdzēja mobilizēt sabiedrības atbalstu un sniedza morālu pamatojumu iebrukumam. Taču laika gaitā šī tēma kļuva mazāk nozīmīga, jo tā nerezonēja starptautiskajā vidē un pakāpeniski zaudēja ietekmi arī Krievijas iekšējā komunikācijā. Tās mainīgā loma parāda, ka Krievijas ārpolitikas vēstījumi tiek pielāgoti situācijai brīžos, kad atsevišķi naratīvi vairs nav tik pārliecinoši vai efektīvi.
Diplomātija kā skatuve "speciālās militārās operācijas" skaidrošanai
Kamēr "Telegram" tika izmantots emocionāli piesātinātu naratīvu izplatīšanai, Kremļa oficiālie komunikācijas kanāli pildīja atšķirīgu funkciju. Izteiktākais aktivitātes pieaugums novērots 2023. gada februārī, kad Krievija būtiski pastiprināja centienus starptautiskajai sabiedrībai skaidrot tā dēvēto “speciālo militāro operāciju.” Šis komunikācijas uzrāviens sakrita ar pieaugošu Rietumu militāro atbalstu Ukrainai, tostarp jaunām sankcijām un diskusijām par tālās darbības ieroču piegādēm. To papildināja arī vairāki diplomātiski notikumi, kuros iesaistīti Ukrainas Rietumu partneri, piemēram, prezidenta Zelenska vizītes Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā.
Maskavas reakcija izpaudās kā koordinēta kampaņa, kuras centrā atradās intervijas ar Krievijas vēstniekiem. Pētījuma veikšanas periodā šo interviju intensitāte pieauga divos atsevišķos posmos: iebrukuma sākuma mēnešos un vēlāk - 2023. gada februārī. 2022. gada sākumā vēstnieki biežāk uzstājās ārvalstu medijos, cenšoties ietekmēt starptautisko auditoriju. Vēlāk to pašu vēstnieku komunikācija arvien vairāk tika virzīta uz Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem.
Šī pārorientācija norāda, ka kampaņas mērķis nebija tikai skaidrot situāciju ārvalstu skatītājiem, bet arī stiprināt valstisku pārliecību, ka Krievija turpina aktīvi darboties starptautiskajā vidē. Kampaņa veidoja iespaidu par funkcionējošu diplomātisko dienestu, kas turpina aizstāvēt valsts intereses, neraugoties uz pieaugošo starptautisko izolāciju. Visbiežāk pieminētie bija Krievijas vēstnieki Turcijā, Angolā, Bahreinā, Mozambikā, Tadžikistānā un Apvienotajā Karalistē. Viņu izteikumi uzsvēra, ka Krievijas rīcība esot reakcija uz Rietumu agresiju, ka tās darbības Ukrainā ir aizsardzības rakstura, un starptautiskā sistēma pakāpeniski virzās uz multipolāru kārtību, kas Maskavai būtu izdevīgāka.
Šī diplomātiskās komunikācijas kampaņa balstījās uz naratīvu, ka Rietumi apdraud Krieviju, un Maskava bijusi spiesta rīkoties, tādējādi pozicionējot Krieviju kā pārprastu valsti, kas it kā meklē kārtību un stabilitāti. Intervijās sankcijas, militārais atbalsts Ukrainai un Rietumu kritika tika attēloti kā naidīgas darbības, kas it kā attaisno Krievijas turpmākās militārās operācijas. Tādējādi ārpolitikas komunikācijas dimensijā diplomātija tiek pārvērsta par veidotā naratīva instrumentu - vēstnieku uzdevums nav tik daudz sarunāties vai pārliecināt, cik sniegt iepriekš sagatavotu skaidrojumu, kas vienlaikus ir paredzēts gan ārējai auditorijai, gan iekšējam Krievijas sabiedrības mierinājumam.
Atšķirīgas tēmas atšķirīgām komunikācijas platformām
Tāpat kā novērots pētot citas Kremļa komunikācijas dimensijas, arī attiecībā uz ārpolitiskiem vēstījumiem vērojama to dažādība atkarībā no platformas, kurā šie vēstījumi tiek publicēti. Šajā gadījumā “Telegram” kanāli priekšroku dod tādai tēmai kā denacifikācija, kas platformā saglabājas aktīva arī tad, kad oficiālajā komunikācijā par to tiek pārstāts publicēt. Savukārt oficiālās tīmekļvietnes izvēlas koncentrēties uz kampaņu, lai starptautiskajai sabiedrībai skaidrotu "speciālo militāro operāciju," kuras vēstījumi “Telegram” vidē negūst īpašu rezonansi.
Turpretī televīzija apkopo atsevišķus akcentus no abām pusēm, bet tiem nepievēršas padziļināti. Nedēļas nogales ziņu raidījumi pieskaras gan oficiālajiem skaidrojumiem, gan "Telegram" dominējošajiem stāstiem, taču tos pārvērš plašos emocionālos vērtējumos par Rietumu naidīgumu, nepiedāvājot atsevišķu naratīvu konsekventu attīstību.
