Balstoties uz šī gada rudenī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) publicēto pētījumu “Kremļa komunikācijas stratēģijas kolāža” (The Collage of the Kremlin’s Communication Strategy), kurā analizēta Krievijas komunikācijas prakse gan pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gan pēc kara sākuma, piedāvājam iepazīties ar komunikācijas stratēģijas militāro dimensiju. Pētījumā iekļauta oficiālo valdības avotu, valsts kontrolētās televīzijas un 301 “Telegram” kanāla analīze, aptverot laika posmu no 2021. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim.
Izmantojot “no apakšas uz augšu” pieeju, pētnieki pielietoja “BERTopic” metodi, lai identificētu atkārtotas tēmas un slēptus naratīvu kopumus vairāk nekā 3,7 miljonos “Telegram” ierakstu, gandrīz 70 000 oficiālo publikāciju un 536 stundās televīzijas satura. Kā īpaši nozīmīga iezīmējās militārā tēma, parādot, kā Krievija veido sabiedrības priekšstatu par karu, saviem bruņotajiem spēkiem un Rietumu militāro atbalstu Ukrainai.
“Telegram” kā galvenais strauji mainīgu militāro naratīvu kanāls
Pētījums atklāj, ka platforma “Telegram” ir visdinamiskākā un visātrāk reaģējošā Kremļa militārās komunikācijas vide. Tieši šeit naratīvi mainījās visstraujāk un reakcijas uz notikumiem kaujas laukā parādījās gandrīz nekavējoties. Militārajā dimensijā dominēja trīs tematiskie bloki - Rietumu atbalsts Ukrainai, ziņojumi no frontes, kā arī Rietumu piegādātais bruņojums Ukrainai. Tematisko bloku intensitāte tieši atbilda notikumiem realitātē. Tiklīdz Rietumu valstis apsvēra vai paziņoja par smagā bruņojuma piegādi, “Telegram” saturs par šīm tēmām uzreiz aktivizējās. Tāpat brīžos, kad Krievijas bruņotie spēki apgalvoja, ka iznīcinājuši Rietumu tehniku, attiecīgo naratīvu apjoms strauji pieauga.
“Telegram” platformas sniegtās iespējas ļāva īstenot augstas intensitātes manipulāciju.
Šī struktūra radīja paradoksu, ņemot vērā, ka tradicionālo Krievijas mediju kanāliem “Telegram” vidē ir salīdzinoši zems tiešais skatījums, to vēstījumi bieži sasniedza daudz plašāku auditoriju, pateicoties minēto papildu kanālu darbībām.
Militārās tematikas ietvaros tieši “Telegram” bieži noteica toni, izplatot dramatiskus video un emocionālus militāro blogeru vēstījumus. Šie autori nereti veidoja naratīvus, kuros operacionālā analīze saplūda ar ideoloģisku vēstījumu - Rietumu bruņojums tika attēlots kā nepietiekams, savukārt Ukrainas spēki kā neapdomīgi vai pakļauti nolemtībai. Turpretī Krievija tika pozicionēta kā spējīga pielāgoties apstākļiem un tehnoloģiski pārāka. Rezultātā veidojās nepārtraukta, intensīva un tematiski daudzveidīga militārā satura plūsma, kas daudzkārt pārsniedza un pārspīlēja to, kas bija vērojams oficiālajos kanālos.
Oficiālā valdības komunikācija precīzi noteiktu signālu un centralizēta satura formā
Kamēr “Telegram” reaģēja uz katru frontes notikumu svārstību, oficiālā komunikācija noritēja ievērojami piesardzīgāk. To pamatā izplatīja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija, kas veidoja aptuveni 55% no visiem oficiālajiem paziņojumiem. Šī institūcija kara apstākļos piedzīvoja straujāko ziņojumu pieaugumu: no aptuveni 4 ar Ukrainu saistītiem rakstiem nedēļā pirms iebrukuma līdz vairāk nekā 70 nedēļā tūlīt pēc 2022. gada 24. februāra.
Paziņojumi koncentrējas uz formāliem ziņojumiem par militārajām mācībām, apbalvojumiem, loģistiku un valsts atbalstu karavīriem un viņu ģimenēm. Atsauces uz “speciālo militāro operāciju” 2022. gadā paliek samērā pieticīgas - tās veido tikai aptuveni 15% no Aizsardzības ministrijas ikmēneša publikācijām.
Vairāki militārās komunikācijas intensitātes pieauguma brīži sakrita ar politiskiem vai simboliskiem notikumiem. Paziņojums par daļēju mobilizāciju 2022. gada septembrī izraisīja strauju militāro vēstījumu pieaugumu gan parlamentārajās, gan valdības institūcijās. Vēl viena militāro naratīvu koncentrācija parādījās saistībā ar Starptautiskajām armijas spēlēm un izstādi “Armija-2022”. Šie pasākumi Krievijai sniedza iespēju izcelt savas apmācību programmas, militāro gatavību un starptautiskās partnerības, kompensējot negatīvo notikumu atspoguļojumu kaujas laukā ar spēka un profesionalitātes demonstrācijām.
Noskaidrots, ka Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija militārajai tematikai pievieno arī diplomātisku noti, īpaši reaģējot uz Rietumu piegādātajiem ieročiem. Ministrijas paziņojumos šīs piegādes bieži tiek ierāmētas kā eskalējošas vai destabilizējošas, vienlaikus apgalvojot, ka tās rada ekonomisku un politisku spriedzi pašās Rietumu sabiedrībās. Šāds divējāds rāmējums kļūst par atkārtotu Krievijas oficiālā militārā naratīva iezīmi.
Valsts televīzijas funkcija plaša profila informatīvajā telpā
Līdzās citām informatīvajām telpām būtiska ir arī valsts televīzijas loma militāro vēstījumu apritē. Tādi raidījumi kā “Vesti Nedeli” un “Voskresnoye Vremya” tiek demonstrēti reizi nedēļā, tādēļ tie neveido militāros naratīvus tiešā un tūlītējā veidā. Tā vietā televīzija apkopo un emocionāli pastiprina vēstījumus, kas jau cirkulē citos kanālos. Tā kā katrs ziņu izlaidums aptver ļoti plašu tematisko loku, militārā tematika tajā ir klātesoša, taču tai jākonkurē ar politiskiem, ekonomiskiem un starptautiskiem sižetiem.
Neskatoties uz to, vairākas tendences izceļas īpaši skaidri.
Periodos, kad Rietumu valstis debatē par tanku, pretgaisa aizsardzības sistēmu vai tālas darbības ieroču piegādēm, televīzijas vēstījumi apvieno diplomātiskos argumentus par eskalāciju ar militāro blogeru stilā veidotiem Rietumu tehnikas noniecinājumiem. Šāda pieeja ļauj televīzijai veidot sabiedrisko noskaņojumu, vienlaikus saglabājot saskaņotību ar oficiālajiem paziņojumiem.
Televīzija bieži balstās arī vēsturiskās atsaucēs. Salīdzinājumi ar Otro pasaules karu parādās īpaši regulāri, it sevišķi brīžos, kad ziņās tiek apspriesti vācu ražojuma “Leopard” tanki vai Rietumu koalīciju veidošanās. Šāds rāmējums nostāda Krieviju tai labi pazīstamā “varoņa” lomā, prezentējot to kā valsti, kas pretojas ārējai agresijai, bet Ukrainu un tās sabiedrotos attēlo kā ideoloģiskos pēctečus pagātnes pretiniekiem.
Daudzslāņains, taču vienotā virzienā vērsts militārais naratīvs
Militārā tematika visās platformās kopumā atklāj izteiktu likumsakarību: lai gan katrs kanāls atšķiras pēc funkcijas un toņa, tie galu galā saplūst vienās un tajās pašās stratēģiskajās tēmās. “Telegram” nodrošina ātras informācijas ieguves iespēju, intensitāti un milzīgu ziņojumu apjomu. Oficiālie avoti piešķir vēstījumiem leģitimitāti, stabilitāti un kontrolētu rāmējumu. Savukārt televīzija pārvērš nedēļas notikumus emocionāli piesātinātos un nacionāli rezonējošos stāstījumos.
Pētījums parāda, ka Krievijas komunikācijas sistēma nav viendabīga, taču funkcionē kā koordinēta struktūra. Naratīvi rodas dažādos kanālos, taču galu galā tie tiek vērsti vienā virzienā, uzturot kopīgus vēstījumus - attēlot Krieviju kā militāri kompetentu valsti, rādot Rietumu atbalstu Ukrainai kā vienlaikus bīstamu un bezjēdzīgu, kā arī mazinot Krievijas neveiksmju nozīmi un vājinot uzticību Ukrainas ilgtermiņa spējām.
