Tie jaunieši kuri būs dienējuši valsts aizsardzības dienestā (VAD), apgūs ne tikai militāro pamatapmācību, ieskaitot plānošanu un komandvadību, bet arī civilajai dzīvei noderīgas prasmes – spēju pieņemt pareizos lēmumus ārkārtas situācijās un prasmi orientēties apkārtējā vidē. Kā intervijā “Sargs.lv” norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba (AŠ) priekšnieks un NBS komandiera vietnieks ģenerālmajors Imants Ziediņš, viņi šīs zināšanas vēlāk nodos tālāk saviem ģimenes locekļiem un draugiem. Tas sasaucas ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, jo šajā procesā ir iesaistīta visa sabiedrība. Pie tam valsts aizsardzības dienesta pieredze būs Latvijas pilsoņu pievienotā vērtība, kas var palīdzēt arī atrast darbu. I. Ziediņš atzīst, ka daudzi darba devēji labprāt savā darbinieku pulkā ņem cilvēkus ar militāro pieredzi, jo tā ir sava veida garantija, ka šim darbiniekam būs noteiktas kvalitātes un iemaņas.
VAD – militārās rezerves veidošanai
Pamatojot valsts aizsardzības dienesta nepieciešamību, ģenerālmajors I. Ziediņš atzīst – NBS esošo struktūru piepildīšana un skaitliskā sastāva palielināšana ir tikai redzamākais mērķis, jo nākotnē VAD karavīri veidos īpašas militārās rezerves vienības, kuras būs integrētas visos NBS spēku veidos – Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkos. Pēc 11 mēnešu dienesta karavīri tiks ieskaitīti aktīvajā militārajā rezervē.
Visticamāk, tās būs kādas no mācībām NBS ikgadējā militāro mācību ciklā “Namejs”, piemēram, Mehanizētās kājnieku brigādes mācības “Sudraba bulta” vai Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums ”Zobens”. Šajās mācībās rezervisti atkārtos VAD laikā apgūto, trenējot gan kā arī trenēs komandvadības vingrinājumus, gan lauka kaujas iemaņas.
Tāpat nav izslēgts, ka 11 mēnešu ilgā valsts aizsardzības dienesta laikā karavīram radīsies padziļināta interese par militāro karjeru, un rezervists izvēlēsies kļūt par pilna laika profesionālā dienesta karavīru vai zemessargu kādā no Zemessardzes vienībām.
Vairāk karavīru – drošāka sabiedrība
Stāstot par jauniešu ieguvumiem VAD laikā, ģenerālmajors I. Ziediņš norāda, ka tās jau nav tikai militārās pamatiemaņas, bet arī prasmes, kas var noderēt civilajā dzīvē.
AŠ priekšnieks piebilst, ka varbūt tieši VAD karavīrs būs tas, kurš saviem tuviniekiem palīdzēs sakrāmēt 72 stundu somu vai izstāstīs, kā rīkoties ārkārtas apstākļos.
No VAD iegūs gan paši jaunieši – topošie rezervisti, gan visa sabiedrība kopumā, jo sabiedrības un armijas ciešāka integrācija palīdz veidot izpratni par valsts drošības un aizsardzības nozīmi.
AŠ priekšnieks pārliecināts, ka tie, kuri būs dienējuši VAD, tajā iegūtās zināšanas un prasmes varēs pielietot arī profesionālajā jomā, darbojoties gan privātsektorā vai savā biznesā, gan strādājot valsts un pašvaldību iestādēs.
VAD laikā apgūstamās specialitātes
Līdztekus militārajām iemaņām VAD karavīri apgūs arī pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī būs dota iespēja apgūt transportlīdzekļu vadīšanu, jo dienestā nepieciešami arī auto vadītāji.
Plānots, ka lielākā daļa VAD karavīru dienēs Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, un viņi varēs operēt gan ar esošo tehniku, piemēram CVRT kaujas izlūkošanas mašīnām, haubicēm, 6x6 bruņutransportieriem “Patria”, gan nākotnē arī ar jaunajām kaujas mašīnām. VAD karavīri tiks integrēti teju visās brigādes vienībās - mīnmetēju ekipāžās, izlūkošanas, inženieru un nodrošinājuma vienībās, jo apgādes procesā svarīgi gan sakarnieki, gan autovadītāji.
Tāpat plānots VAD karavīrus iesaistīt NBS jauno spēju ieviešanā, kas attiecas gan uz pretgaisa aizsardzību, gan tālās darbības artilērijas un krasta aizsardzības spējām.
Augstas gatavības vienību izveide
Apvienotā štāba priekšnieks stāsta, ka NBS plāns ir aptuveni 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīrus – rezervistus iesaistīt augstas gatavības vienību izveidē. Šo vienību karavīri būs nodrošināti ar visu – ieročiem un nepieciešamo ekipējumu, tehniku, sakaru ierīcēm, lai viņi varētu ierasties uz mācībām un izpildīt uzdevumus.
Taču šīm vienībām būs nepieciešams arī komandējošais un instruktoru sastāvs. Plānots, ka instruktorus varētu pieaicināt no tiem, kuri savulaik atvaļinājusies no profesionālā militārā dienesta.
VAD – pilsoņa pienākums un goda lieta
Valsts aizsardzības dienesta nozīme un nepieciešamība ir jāskaidro jau no mazotnes – gan Jaunsardzē, gan valsts aizsardzības mācībā skolās. Ģenerālmajors saka, ka Latvijas pilsoņi jāpieradina pie domas, ka dienests VAD ir ne vien pienākums, bet goda lieta. Turklāt kandidātiem ir izvēle – vai nu 11 mēneši valsts aizsardzības dienestā, vai vismaz pieci gadi Zemessardzē.
Šis dienests ir kā sociālais līgums starp valsti un sabiedrību, un, piemēram, Somijā, kur ir ļoti augsta sabiedrības iesaistes valsts aizsardzībā, obligātā militārā dienesta dalībnieki apzinās – šis nav zemē nomests laiks, bet gan unikāla iespēja apgūt daudz noderīgu iemaņu.
Viņš piebilst, ka šovasar gaidāmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums būs īpašs, jo tas būs pirmais. Tas būs “jauns cēliens” valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, tāpēc šis ir īstais brīdis parādīt, ka Latvijas jaunatne ir daudz spējīgāka, nekā varbūt daudzi domā.
Skeptiski noskaņotajiem pret jaunieviešamo dienestu ģenerālmajors I. Ziediņš saka – stereotipiem, kuri daudzu atmiņās vēl dzīvo kopš padomju armijas laika, sen vairs nav vietas. Nu jau 30 gadus Latvija ir brīva, ir izaugusi militārās vadības un instruktoru paaudze, kas ļoti nopietni un apzinīgi attiecas pret apmācību procesu un visu militārajā dienestā notiekošo.
“Ja, būs jārēķinās, ka militārā pamatkursa laikā kareivjiem būs jādzīvo uz vietas kazarmās, būs jāmācās, bet pēc trīs mēnešiem VAD karavīri tiks integrēti tādā pašā režīmā kā profesionālā dienesta karavīri. Ja būs mācības un uzdevumi, tad esam poligonā, šaujam, skrienam, bet brīvdienās varēs doties mājās pie ģimenes,” viņš saka, piebilstot – unikāla būs arī iegūstamā starptautiska pieredze un vide, jo Ādažu bāzē izvietota NATO kaujas grupa. Tajā pašlaik dien vairāk nekā 1800 karavīru no 11 NATO valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
