Gribi mieru, gatavojies karam, lai esam patiešām gatavi palīdzēt valstij nevis tikai ar vēlmi, bet reālām zināšanām, ko darīt. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, stāstot par savienības un Zemessardzes uzsākto iniciatīvu, kas domāta ne tikai mednieku informēšanai par rīcību krīzes situācijās, bet arī, lai nodrošinātu iespējas reāli iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un nodrošināšanā, brīvprātīgi apgūstot apmācību. Savienības vadītājs arī atzīmē – lai arī sadarbība ar aizsardzības resoru notiek jau vairākus gadus, nepieciešamība pēc konkrētām nostādnēm mednieku lomai visaptverošā valsts aizsardzībā iezīmējās līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tāpēc viņš aicina medniekus ne tikai iesaistīties abu organizāciju iniciatīvā un veikt apmācību, bet arī kļūt par zemessargiem.
Latvijas Mednieku savienība un Aizsardzības ministrija (AM) sadarbojas jau kopš 2017. gada, kad starp savienību un valsts iestādi tika noslēgts sadarbības memorands, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.
Tiesa, kā atzīmē Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs, sadarbība līdz šim vairāk izpaudās kopīgu pasākumu rīkošanā, piemēram, tradicionāli Ādažu poligonā notiek snaiperu tālšaušanas pasākums “Vienoti valstij”, kurā piedalās gan mednieki, gan zemessargi, gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīri, tāpat Latvijas Mednieku savienības pārstāvji ar lekcijām piedalās Jaunsardzes nometnēs, kā arī dažādās citās Zemessardzes un Jaunsardzes aktivitātēs. Tomēr tieši valsts aizsardzības spēju stiprināšanas ziņā, kas tad ir sadarbības galvenais mērķis, līdz šim nebija izveidoti konkrēti un realizējami mērķi.
J. Baumanis norāda – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmēja nepieciešamību spert reālus soļus abu organizāciju sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības jomā. Līdz ar to pagājušajā mēnesī notika Zemessardzes vadības un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Baumaņa un valdes locekļa Jāņa Zandberga tikšanās, lai pārrunātu savstarpējo sadarbību valsts aizsardzības kontekstā.
Viņš stāsta, ka, tiekoties ar Zemessardzes vadību, Latvijas Mednieku savienība uzsvēra, ka ir nepieciešams apzināt Latvijas medniekus, uzturēt ar viņiem kontaktu, lai arī viņi zinātu savu lomu un rīcību kara situācijā, jo tomēr arī viņi ir spējīgi darboties aizsardzības pozīcijās.
Papildinot teikto, viņš atzīmē, ka pēc šo mednieku apzināšanas, pēc tam nepieciešams sadarbībā ar Zemessardzi organizēt mednieku un Zemessardzes pārstāvju tikšanos, kurā tiktu izrunāti reālie soļi, kas kara situācijā tiek sagaidīti no medniekiem, ar ko viņiem kontaktēties, ko viņiem darīt un ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt, jo, kā uzsver J. Baumanis, šiem jautājumiem jābūt skaidriem pirms krīzes situācijas.
J. Baumanis arī atzīst, ka sākotnēji viņam bija sajūta, ka valsts aizsardzības resoram būtu grūti “paskatīties ārpus rāmja”, jo, saprotams, ka ir bruņotie spēki, tostarp Zemessardze, kur ir noteikta struktūra, uzdevumi, pienākumi un pakļautība, tad resoram nebūtu skaidrības, kur šajā ķēdē iederas mednieki un ko ar viņiem iesākt, tomēr, tiekoties ar Zemessardzes vadību, pusēm izdevās “paskatīties ārpus rāmja”.
Tādējādi, lai jau virzītos uz minēto mērķu sasniegšanu, izveidota anketa, kuru aizpildīt aicināti tie mednieki, kuri gatavi brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, kas aizpildīta jānosūta uz e-pastu: esizemessargs@mil.lv
Turklāt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs stāsta, ka ir jau redzama pirmā atgriezeniskā saite – anketa, kas publicēta pirmdien, tad šorīt to apstatījuši jau vairāk nekā 2000 cilvēku, savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigāde divu dienu laikā saņēmusi astoņu cilvēku aizpildītas anketas. Par to šodienas sanāksmē viņu informējusi Zemessardzes un Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Tāpat, šodien runājot ar Zemessardzes pārstāvjiem par to, kā viņi redz turpmākos soļus, tad Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs ar prieku saka, ka tika izteikti skaidri soļi un skaidra vīzija, kā turpmāk vēl vairāk iesaistīt mednieku valsts aizsardzības stiprināšanā – kad Zemessardze saņems noteiktu skaitu mednieku aizpildītās anketas, tad viņi tiks aicināti uz informatīvajiem pasākumiem. Sākotnēji tie notiks četru Zemessardzes brigāžu (Kurzemes, Latgales, Rīgas un Vidzemes) atbildības rajonu centros, vēlāk pēc nepieciešamības bataljonu atbildības rajonos.
Vaicāts, kā J. Baumanis redz šo mednieku nākotnes iesaisti valsts aizsardzībā, viņš uzsver – ideālais rezultāts ir, ja mednieki kļūst par zemessargiem. Tiesa, jāņem vērā, ka ir dažādi apsvērumi, kā vecums, veselības problēmas, ģimenes apstākļi, kā dēļ mednieki neiestātos Zemessardzē, bet viņi ir lojāli valstij un krīzes situācijā ir gatavi iesaistīties un vēlas zināt, ko var darīt, tad šiem cilvēkiem tiks organizētas apmācības iepriekšminētajos Zemessardzes brigāžu atbildības rajonu centros.
“Tā rezultātā būs arī tāda kā bruņota vienība, jo mednieki arī ir bruņotie, kuras sastāvā ir pārbaudīti, zinoši un valstij lojāli cilvēki, ar kuriem nepieciešamības gadījumā var sazināties un arī iesaistīt valsts aizsardzībā,” saka J. Baumanis.
Savukārt, norādot, kāpēc medniekiem ir būtiski, ja ne kļūt par zemessargiem, tad pamatā iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā tieši tagad, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs norāda – lai Latvijas un tās sabiedrība, tostarp mednieki, būtu gatavi.
