11. februārī tiešsaistē notika atvērtā diskusija, kas tika veltīta informācijas drošībai Latvijas austrumu pierobežā. Diskusijā tika runāts par Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) projekta “#DrošaRobeža” rezultātiem. Tajā piedalījās Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, kā arī projektā iesaistītie pārstāvji.
Laika posmā no 2021. gada 30. novembra līdz 31. decembrim Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Valsts kanceleju realizēja projektu “#DrošaRobeža”. Projektu veidoja 2 nozīmīgas daļas – 8 darbnīcas un informatīvā kampaņa tradicionālajos un sociālajos medijos. Informatīvā kampaņa notika visu projekta realizācijas laiku, bet darbnīcas noritēja laika posmā no 7. līdz 10. decembrim Alūksnes, Augšdaugavas, Krāslavas un Viļakas novados. Noslēdzoties projektam
Diskusiju vadīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, kura skaidroja, ka sākotnēji darbnīcu dalībnieku atlasi veica Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar reģionu koordinatoriem. Darbnīcas notika virtuāli, izmantojot “Zoom” platformu. Katrā novadā notika divas darbnīcas, jo dalībnieki tika dalīti divās grupās – pašvaldību un ar krīzes vadību saistīto institūciju pārstāvji un viedokļu līderi (nevalstiskais sektors, neformālie viedokļu līderi, skolotāji, jaunieši).
Projekta laikā katrai grupai tika izveidots atbilstošs hibrīdā uzbrukuma simulācijas scenārijs, kas iekļāva dezinformācijas spiediena dažādas intensitātes pakāpes un iespējamās rīcības. Grupu diskusijas notika saskaņā ar “Chatham House” noteikumiem, kas paredz pasākumu ierakstu un konkrētu dalībnieku izteikumu citējumu aizliegumu. Kopā 8 darbnīcās piedalījās 94 dalībnieki. Darbnīcu galvenie mērķi bijuši - aktualizēt dezinformācijas problemātiku vietējās pierobežas kopienās, tāpat veicināt izpratni par rīcības modeļiem dezinformācijas uzbrukuma situācijā, tai skaitā, identificējot iesaistāmos dalībniekus un sadarbības kanālus, vēl svarīgi bijis identificēt labās prakses, kā arī iztrūkumus stratēģijā cīņā ar dezinformāciju pašvaldības līmenī, lai stiprinātu tās uzlabošanu tuvākajā nākotnē.
Diskusijā viedokli par projekta rezultātiem pauda arī Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika: “Pētījums pierādīja arī to, ka Latvijas iedzīvotajiem ir jāveido plašāks informācijas spektrs , kas informētu iedzīvotājus par to, kā jārīkojas krīzes situācijā un, kur ir jāgriežas draudu situācijās. Tātad ir nepieciešami skaidrāki rīcības algoritmi par pienākumu sadali dažādu pārvalžu un iestāžu starpā.”
Pētījumā secināts, ka visās četrās pašvaldībās iesaistītie dalībnieki saskārās ar izaicinājumu identificēt savas iespējamās aktivitātes krīzes situācijā plašākā kontekstā, nekā noteikts normatīvajos aktos, kas, no vienas puses, ir saprotams, taču, no otras puses, bieži vien izslēdz iespējamus kreatīvus risinājumus, kas ir iespējami tikai tad, ja tiek pārzināta vietējās kopienas specifika. Nevienā no pašvaldībām arī nav izveidots lokālās informācijas telpas monitoringa mehānisms.
Savukārt Aizsardzības ministrijas padomnieks Lielbritānijā Vitālijs Rakstiņš skaidroja, ka risinājumi krīzes vadības un dezinformācijas novēršanas procesos Latvijā jau tiek veidoti. Tiek ieviesta Visaptveroša valsts aizsardzība un tiek domāts par civilās aizsardzības lokālo plānu atjaunošanu.
Neatbildēts bija jautājums par to, kas ir atbildīgā institūcija cīņai ar dezinformāciju un hibrīdajiem apdraudējumiem kopumā, jo pašvaldību kompetenču uzskaitījumā nav iekļauta cīņa ar šāda veida drošības apdraudējumiem. Jaunās novadu attīstības stratēģijas un programmas demonstrē pašvaldību gatavību uzņemties atbildību, piemēram, par ekoloģiskās drošības jautājumiem, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Novados, kuros ir pašvaldības policija, tiek nodrošināti papildu pasākumi sabiedriskās kārtības stiprināšanai. Savukārt cīņu ar hibrīdajiem apdraudējumiem un, īpaši, informācijas drošības draudiem reģionu pašvaldību vadītāji un atbildīgās iestādes ir gatavi tikai ierobežotu iespēju robežās.
Tiesa, te jāņem vērā, ka pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti nav apmācīti krīzes komunikācijai vai reaģēšanai uz dažāda rakstura informācijas apdraudējumiem, to kompetencē ir cita veida saziņas ar iedzīvotājiem veidošana.
Kā viens no labās prakses piemēriem šajā gadījumā tika pieminēta Zviedrijas civilo krīžu mājaslapa, kurā Zviedrijas valsts pārvaldes institūcijas informē par iedzīvotājiem aktuālo informāciju zviedru un angļu valodās.
Diskusijā Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji vēstīja, ka iedzīvotājiem ir paļāvību uz Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzskatot, ka šiem dienestiem ir kapacitāte atrisināt potenciālās krīzes situācijas. Tas ir daļēji saistīts ar pastāvošajām nelielajam, bet ciešajām kopienām pierobežu reģionos, kur katrs personiski pazīst kādu robežsargu un neskaidrības vai kāda incidenta gadījumā var vērsties pie “drauga vai radinieka”. Tomēr gan pašvaldību institūciju pārstāvjiem, gan viedokļu līderiem un jauniešiem trūkst praktisko iemaņu un zināšanu, kā proaktīvi rīkoties, saskaroties ar dezinformāciju sociālajās platformās. Tāpēc visās darbnīcās esot norādīts uz nepieciešamību stiprināt dažādu sabiedrības grupu medijpratību un izturētspēju pret dažādu veidu informatīvajiem apdraudējumiem.
Pēc diskusiju aktivitātes un reālās situācijas izpētes, risinājumus ieviest ir gatavs Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Tā vadītājs Rihards Bambals atzina, ka projekts atainojis sabiedrības nostāju par to, cik sadarbībai un koordinācijai starp iedzīvotāju un pašvaldību ir izšķiroša loma. Tāpēc turpmāk ir jāstrādā pie pašvaldību un institūciju izglītošanas.
Tā kā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departaments atbild par komunikācijas nodrošināšanu un koordināciju, departamenta galvenā loma ir - valsts informācijas drošības stiprināšana, spēja nodrošināt stratēģisko komunikāciju valsts līmenī un spēja efektīvi pretoties maldinošai informācijai vai dezinformācijai.
Pie risinājumiem R. Bambals ieteica to, ka valstī nepieciešams izstrādāt vienotu dokumentu par to, kas tad īsti ir dezinformācija un informācijas manipulācija, tāpat nepieciešams izstrādāt dokumentu, kas skaidro, kāda ir katras institūcijas loma un nozīme jautājumos par valsts drošību.
Valsts kanceleja arī turpmāk paredz strādāt pie Latvijas iedzīvotāju apziņas veicināšanas par informatīvās telpas izaicinājumiem, veidojot kursus valsts sekretāriem un medijiem, saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, tāpat arī saistībā ar vēlēšanu drošības jautājumiem, kā arī citiem jautājumiem.