Pētījums: trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic Covid-19 sazvērestības teorijām

Sabiedrība
Sargs.lv/ LR1.lsm.lv
Image
Infodēmija
Foto: Pixabay.com

Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic ar Covid-19 saistīto sazvērestību teorijām, turklāt lielākā daļa Latvijas sabiedrības, kas tic šādām teorijām ir jaunieši, tā iepazīstinot ar jaunāko GLOBSEC pētījumu “Latvijas Radio” raidījumam “Pēcpusdiena” stāstīja Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Hiršs.

Starptautiskā pētnieciskā centra GLOBSEC pētījums par aktuālajiem jautājumiem Centrālajā un Austrumeiropā tapis martā. Tajā ar aptauju palīdzību tika mērīta Covid-19 sazvērestību teoriju izplatība 10 dažādās valstīs.

Ar telefonu aptaujām iegūtie Latvijas rezultāti liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic sazvērestībām par Covid-19.

Nacionāli reprezentatīvā aptaujā 42% respondentu netic valsts iestāžu sniegtajiem datiem par saslimstības gadījumu skaitu. Aptuveni trešdaļa respondentu aiz globālās pandēmijas saskata slēptu spēku vai elites plānotu shēmu, lai kontrolētu iedzīvotājus. 29% netic tam, ko vadošie medicīnas un zinātnes pārstāvji saka par šo vīrusu. Covid-19 eksistencei vispār netic 9% respondentu.

Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Hiršs atzīst, ka Latvijas pētījuma rādītāji ir līdzīgi kā visur pasaulē, un bieži vien neziņa ir laba vieta dažādām sazvērestības teorijām.

“Latvija nav nekas unikāls šajā pētījumā. Latvijas rādītāji ir vidēji. Sliktāki tie ir Bulgārijā un Rumānijā, labāki tie ir Igaunijā un Austrijā. Latvijas rādītāji fundamentāli neatšķiras ar to, kādi tie ir vēl sešās citās pētījumā analizētās Eiropas Savienības valstīs,” teica M. Hiršs.

Pētnieks gan norāda, ka satraucošs ir fakts, ka  sazvērestībām visvairāk tic jaunieši. Tas norāda, ka lielāka uzmanība skolās jāvelta kritiskās domāšanas prasmju attīstībai, kas līdz šim bijusi nepilnīga.

“Tieši jaunieši ir tie, kas visvairāk tic sazvērestībām. Aptaujas rezultāti liecina, ka katras nākamo gadu gājuma paaudzes ticība sazvērestības teorijām samazinās. Tomēr 43% jauniešu piekrīt apgalvojumiem par sazvērestības teorijām. Senioru vidū šis rādītājs ir tikai 21%. Žēl, ka jaunieši ir tie, kas “pavelkas” uz sazvērestības teorijām. Tas liek secināt, ka viņiem kaut kas nav iemācīts,” sacīja M. Hiršs.

Viņš arī piebilda, ka līdz šim līdzīgos pētījumos, kuros analizēta dažādu sabiedrības grupu ticība citām sazvērestības teorijām, augstāki rādītāji bijuši tieši senioru grupā, kamēr jaunieši tām ticējuši mazāk.  

M. Hiršs arī stāstīja, ka līdztekus sabiedrības ticībai mītiem par Covid-19 ticis skaidrots viedoklis arī par sabiedrības attieksmi pret Latvijas ģeopolitisko izvēli.

“Bija jautājums, vai Latvijai jābūt daļai no Rietumu valstīm, Austrumu valstīm, vai pa vidu. Puse respondentu saka, ka Latvijai jābūt pa vidu starp Austrumiem un Rietumiem. Arī te Latvijas sabiedrība īpaši neizceļas, jo puse no citu Austrumeiropas valstu respondentiem uzskata, ka šī reģiona valstīm jāiet savs īpašais ceļš, kas ir kaut kur pa vidu, proti, Austrumeiropas izvēlei jābūt atšķirīgai no Rietumeiropas,” teica M. Hiršs.

Skaidrota arī attieksme pret dalību NATO. Pēc pētnieka teiktā, Latvijā 20% respondentu vēlas pamest aliansi, kamēr vairums – 70% sabiedrības vēlas palikt tās sastāvā.

Līdzīgi pētīta attieksme pret Krieviju dezinformācijas izplatības sakarā. Lai arī daudzu ekspertu vidū valda viedoklis, ka Krievijas pozīcijas dezinformācijas izplatībā Latvijā ir spēcīgas, pēc M. Hirša domām iegūtie dati neliecina par izteiktiem panākumiem tieši Latvijā un citās Baltijas valstīs.

“Piemēram Latvijā [Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru]Putinu pozitīvi vērtē apmēram trešdaļa iedzīvotāju. Slovākijā un Bulgārijā šis skaitlis jau ir virs puses no visas sabiedrības. Tas pats redzams attieksmes mērījumos par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanu. Latvijā 25% saka, ka viņu vajadzēja apcietināt. Tik pat liela daļa sabiedrības uzskata Igaunijā un Slovākijā vai Rumānijā,” skaidro pētnieks.

“Mēs esam normāla Centrālās un Austrumu Eiropas valsts, kur lai arī ir dominējošais Rietumu ģeopolitiskais virziens, daļa iedzīvotāju aizvien turpina skatīties uz Austrumiem,” piebilda M. Hiršs.

Pētījumā analizēta arī Ķīnas ietekme Eiropā, skaidrojot, vai Ķīna ir iedvesmas avots. Latvijā tā domā tikai 17%, kamēr Rumānijā un Bulgārijā šādu atbilžu skaits ir divas reizes augstāks.

“Latvijā līdz šim nav bijušas lielas Ķīnas investīcijas. Dienvidaustrumeiropā Ķīna bija daudz aktīvāks spēlētājs un tur bijusi lielāka Ķīnas ietekme. Latvijā Ķīnas tēls ir sliktāks nekā Krievijai. Te Ķīna arī nav  strādājusi pie sava tēla spodrināšanas,” atzīst Hiršs.

 

Dalies ar šo ziņu