Prezidents: aizsargmasku nevalkāšanas aicinājumi ir daļa no hibrīdkara, kas vērsts pret Latviju

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Prezidents
Foto: Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

Mūsdienās Latvijai nav jāgatavojas tikai iespējamiem nedraudzīgas valsts bruņota iebrukuma draudiem, bet jāmācās operatīvi atbildēt uz arvien jaunākiem hibrīdkara paveidiem, kas tiek izmantoti iekšpolitiskās situācijas destabilizācijai. Šobrīd viens no hibrīdajiem ieročiem, kas vērsts pret Latviju, ir  arvien skaļākie aicinājumi nevalkāt aizsargmaskas  Covid -19 pandēmijas apstākļos. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Lai gan hibrīdie draudi vairumam NATO dalībvalstu vairs nav jaunums, tie, Valsts prezidenta vērtējumā, pēdējā laikā kļuvuši aktīvāki. Viņaprāt, robeža starp ārējo ietekmi un iekšējiem procesiem hibrīduzbrukuma laikā arvien vairāk un vairāk izplūst. Tālab Latvijas aizsardzības nozarei jāspēj rast risinājums, kā reaģēt uz šiem draudiem.

“Mūsu aizsardzības doktrīna un praktiskā darbība kopumā pret hibrīddraudiem ir atradusi pienācīgus aizsarglīdzekļus,” sacīja E. Levits.

Vienlaikus viņš atzina, ka aizvien sarežģīts ir jautājums, kā efektīvi risināt informatīvā kara problēmu.

“Tas ir specifisks demokrātijas jautājums. Tas neattiecas tikai uz Latviju. Demokrātiska valstu iezīme ir tā, ka pilsoņi paši veido politiku. Tā var būt kvalitatīvāka, vai mazāk kvalitatīva, bet to veido pilsoņi. Ja uzbrucējs ietekmē sabiedrisko domu, tas panāk, ka demokrātisku procesu veidā tiek pieņemti tādi lēmumi, kas ir pretrunā ar valsts un tās sabiedrības interesēm. Šīs problēmas risināšanā visiem ir aktīvi jāiesaistās,” sacīja prezidents.

Viņš norādīja, ka primāri ikvienam Latvijas pilsonim jāapzinās situācijas, kad kāds mēģina manipulēt ar viņa apziņu vai rīcību, liekot rīkoties pret savas valsts, sabiedrības un galu galā paša personīgajām interesēm.

“Ir svarīgi iemācīties atpazīt informatīvā kara iezīmes un aktīvi rīkoties, lai nepakļautos šiem uzbrukumiem. Te nu ir daudz darāmā, lai sabiedrība apgūtu šo spēju,” piebilda E. Levits.

Viņš norādīja, ka līdz šim Latvija atradusies priekšpostenī, meklējot pretlīdzekļus dezinformācijas uzbrukumiem un sabiedrības apziņas manipulēšanai. Tikmēr daudzas Rietumvalstis līdz pat 2014. gadam, kad Krievija uzsāka hibrīdo karadarbību pret Ukrainu, pret šo problēmu attiecās ar zināmu naivuma devu.

E. Levits gan uzvēra – Latvijas spējas tikt galā ar informatīvajiem uzbrukumiem aizvien nav pietiekamas, tādēļ viens no uzdevumiem aizsardzības nozarei tuvāko gadu laikā būs uzlabot taktiku un līdzekļus, kā pret tiem vērsties.

Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai atsevišķu politiķu izteiktie aicinājumi nevalkāt maskas Covid 19 pandēmijas laikā ir uzskatāma kā daļa pret Latviju vērstās hibrīdās karadarbības, prezidents atbildēja apstiprinoši.

“Tā noteikti ir daļa no hibrīdās karadarbības. Pret-masku kustība noteikti vājina Latvijas valsti, rada haosu un ekonomisku lejupslīdi. Ja tu gribi vājināt pretinieku, tā ir ļoti laba metode. Šis ir viens no hibrīduzbrukuma izpausmes veidiem. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji to izprastu. Kādā veidā ļaundari panāk savu? Viņi panāk, ka indivīdi "uzķeras" uz nepatiesajiem vēstījumiem, nonāk manipulētāja ietekmē un tad veic darbības, kas kaitē pašiem pilsoņiem. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrība apgūst zināšanas, kā šos draudus atpazīt un kā ar tiem cīnīties,” uzsvēra E. Levits.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka līdz ar nākamā gada budžeta pieņemšanu Aizsardzības nozarei atvēlētais finansējums ļaus būtiski stiprināt Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, tostarp vēršoties arī pret hibrīddraudiem un dezinformācijas izplatību.

Patlaban NATO stratēģiskajā līmenī ar dezinformācijas un informatīvā kara radītajiem draudiem aktīvi cīnās Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.

Iepriekš "Sargs.lv" rakstīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju būtiski pieaugusi arī Rietumvalstīm nedraudzīgu valstu dezinformācija, ko ANO ģenerālsekretārs Antoniju Guterrešs nosaucis par infodēmiju.

Dalies ar šo ziņu