NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže iezīmē, kā attīstījušies dezinformācijas draudi un skaidro NATO reakciju, vienlaikus norādot, ka cīņā pret dezinformāciju jāsadarbojas visiem – gan NATO, gan vietējām pašvaldībām, gan privātajam sektoram.
Baiba Braže skaidro, ka dezinformācija nav jauns fenomens, tomēr mainījies mūsdienu informācijas ainavas mērogs un sarežģītība. Dezinformācijai nekad nav bijis tik viegli izplatīties sabiedrībā, izkropļot faktus un ietekmēt uztveri.
Skaidrojot dezinformācijas kampaņu mērķus, ģenerālsekretāra vietniece min, ka dezinformāciju var izmantot, lai sasniegtu dažādus mērķus, kas var būt gan ideoloģiski, gan politiski un finansiāli.
Šis ir tikai viens no naidīgiem informācijas izmantošanas veidiem – dažādi starptautiskās politikas aktieri var izmantot arī naidīgu naratīvu, propagandu, dažreiz pat kombinējot to ar dezinformāciju. Šādas darbības šķeļ sabiedrību, iedragā Rietumvalstu demokrātiju un rīcībspēju.
NATO kā organizācija, kas balstīta uz vērtībām, dezinformāciju apkaro ar uz faktiem balstītu, ticamu publisko komunikāciju. Ļoti svarīga ir pārredzama, publiski izklāstīta pieeja dezinformācijas apkarošanai. Tā ietver informācijas vides izpratni un analīzi, auditorijas iesaistīšanu, proaktīvu saziņu un dezinformācijas gadījumu identificēšanu.
Nepieciešama cieša sadarbība ar partneriem, sākot ar starptautiskām organizācijām un nacionālajām un vietējām pašvaldībām, beidzot ar privātiem uzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību un brīviem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem. Visiem, tostarp NATO, ir nozīmīga loma cīņā pret dezinformāciju.
"Sargs.lv" rakstīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju būtiski pieaugusi arī Rietumvalstīm nedraudzīgu valstu dezinformācija, ko ANO ģenerālsekretārs Antoniju Guterrešs nosaucis par infodēmiju.