Francijas iznīcinātāji “Rafale”, kas no šā gada aprīļa līdz jūlija beigām piedalījās NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, virs Baltijas jūras pārtvēruši neparastu Krievijas lidmašīnu – īpaši aprīkotu Tu-214PU, kuru, pēc aviācijas ekspertu sniegtās informācijas, izmanto Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) vadība. Četru mēnešu laikā Francijas iznīcinātāji kopumā veica 39 reālus trauksmes pacēlumus, liecina Francijas Aizsardzības ministrijas publiskotais misijas pārskats.
Francijas Gaisa un kosmosa spēki NATO “Baltic Air Policing” 71. rotācijā piedalījās no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam, izvietojot iznīcinātājus Lietuvas Šauļu aviācijas bāzē. Pirmajos divos mēnešos misiju pildīja četri divvietīgie “Rafale B”, bet vēlāk tos nomainīja četri vienvietīgie “Rafale C”. Četru mēnešu laikā Francijas kontingents gaisā pavadīja aptuveni 540 stundas, veicot 39 tā dēvētos “Alpha Scramble” jeb reālus trauksmes pacēlumus un vēl 69 mācību pārtveršanas jeb “Tango Scramble” lidojumus.
Viens no šiem lidojumiem bijis īpaši ievērības cienīgs. Francijas Gaisa un kosmosa spēku publiskotajā attēlā redzams “Rafale”, kas virs Baltijas jūras pavada Krievijas Tu-214 saimes lidmašīnu. Militārais izdevums “Militarnyi”, atsaucoties uz aviācijas ekspertu Pjotru Butovski, identificējis to kā Tu-214PU ar reģistrācijas numuru RA-64534.
Tu-214PU ir uz Krievijā ražotās vidējas darbības rādiusa pasažieru lidmašīnas Tu-214 bāzes veidota specializēta versija. Atklātajos avotos pieejamā informācija par konkrēto lidaparātu ir ierobežota, tomēr RA-64534 tiek saistīts ar Krievijas FSB un tiek izmantots augsta ranga amatpersonu pārvadāšanai, kā arī komandvadības un sakaru funkcijām. Lidmašīnas konfigurācija ļauj tai kalpot ne tikai kā transporta lidaparātam, bet arī kā aizsargātam sakaru un vadības mezglam.
Butovskis pārtveršanas laikā uzņemtajā fotogrāfijā pievērsis uzmanību arī zem lidmašīnas fizelāžas uzstādītajai LSZ-100 pašaizsardzības sistēmai. Tā ir lāzera optoelektroniskās pretpasākumu sistēma, kuras uzdevums ir traucēt pret lidmašīnu raidītu raķešu infrasarkanās pašnovades sistēmu darbību. Pēc eksperta sniegtās informācijas, līdzīgas LSZ-100 un LSZ-200 sistēmas uzstādītas arī Krievijas prezidenta vajadzībām izmantotajām Il-96-300 lidmašīnām.
Francijas puse pagaidām nav publiskojusi sīkāku informāciju par konkrētās pārtveršanas datumu, Tu-214PU lidojuma maršrutu vai personām, kuras tajā tobrīd atradās. Tādēļ nav iespējams apstiprināt, ka pārtveršanas brīdī lidmašīnā atradās FSB vadības pārstāvji – zināms vien tas, ka konkrētais lidaparāts tiek saistīts ar dienesta augstāko amatpersonu pārvadāšanu.
Francijas iznīcinātāju uzdevumi Baltijas reģionā neaprobežojās tikai ar Krievijas militāro un valsts aviācijas lidaparātu identificēšanu. Kontingents piedalījās arī Polijas austrumu robežas gaisa telpas novērošanā, pastāvot riskam, ka NATO teritorijā varētu neatļauti ielidot bezpilota lidaparāti vai raķetes. Tāpat franču piloti kopā ar reģionā izvietotajiem sabiedroto spēkiem trenējās bezpilota lidaparātu atklāšanā un pārtveršanā, kā arī atbalsta sniegšanā sauszemes vienībām.
Dežūras tika organizētas atšķirīgos gatavības režīmos. Tā dēvētajās “karstajās nedēļās” iznīcinātājiem bija jābūt gataviem pacelties gaisā mazāk nekā 15 minūtēs pēc trauksmes signāla saņemšanas, savukārt “aukstajās nedēļās” noteiktais reaģēšanas laiks bija līdz trim stundām.
Viens no nozīmīgākajiem Francijas kontingenta notikumiem Baltijā bija 8. jūnijā, kad NATO trauksmes kārtībā pacelts Francijas “Rafale” pārtvēra un iznīcināja Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidojušu bezpilota lidaparātu. Nacionālie bruņotie spēki toreiz norādīja, ka ārvalstu drons Latvijas teritorijā nonācis Krievijas īstenotās elektromagnētiskās karadarbības ietekmē. Lēmumu par tā iznīcināšanu pieņēma NATO komandvadība, un incidents beidzās bez cietušajiem un postījumiem.
Drona iznīcināšana bija arī pirmais šāda veida kaujas gadījums Francijas “Rafale” dalības laikā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Par rīcību šajā operācijā Francijas Gaisa un kosmosa spēku pulkvežleitnants Romēns un kapteinis Žoselēns vēlāk saņēma Latvijas aizsardzības ministra apbalvojumu – Atzinības Goda zīmi.
Savukārt līdzīgā incidentā 19. maijā virs Igaunijas bezpilota lidaparātu iznīcināja Rumānijas F-16, kas arī pildīja NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas uzdevumus. Tādējādi šie incidenti parāda, ka “Baltic Air Policing” misijas uzdevumi arvien biežāk vairs neaprobežojas tikai ar Krievijas militāro lidmašīnu identificēšanu un pavadīšanu starptautiskajā gaisa telpā, bet ietver arī reaģēšanu uz bezpilota lidaparātu radītu apdraudējumu NATO austrumu flangā.
NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija tiek īstenota kopš 2004. gada, kad Latvija, Lietuva un Igaunija pievienojās aliansei. Tā kā Baltijas valstīm nav savu iznīcinātāju, sabiedrotās valstis rotācijas kārtībā nodrošina kaujas lidmašīnas un personālu, kas pastāvīgi gatavs reaģēt uz gaisa telpas pārkāpumiem un identificēt lidaparātus NATO austrumu flanga tuvumā.
