Pēdējo nedēļu laikā interneta vidē un sociālās saziņas vietnēs aktualizētā ažiotāža par tā sauktās “Narvas tautas republikas” ideju izrādījusies vāji organizēta un agresorvalsts Krievijas vadīta informatīvā operācija, kas tā arī nav spējusi gūt pietiekamu Narvas pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju atbalstu. Pie šāda secinājuma nonākuši Igaunijas drošības pētnieciskā medija “The Baltic Sentinel” žurnālisti, kuri veikuši eksperimentu, iefiltrējoties tā saukto “Narvas separātistu” “Telegram” kanālos, lai iegūtu informāciju par šī naratīva virzītājiem un novērtētu tā atbalstītāju skaitu
Kā secinājuši “The Baltic Sentinel” pētnieciskie žurnālisti, neskatoties uz pēdējo nedēļu ažiotāžu, iedzīvotāji nav izrādījuši būtisku interesi par “autonomas Narvas” ideju. Pētījuma autori norāda, ka iniciatīvai trūkst gan ticama pamata, gan pietiekama finansējuma, lai nodrošinātu kaut cik efektīvu Igaunijai naidīgā naratīva izplatīšanu.
Raksturojot kopējo atmosfēru tā sauktās “Narvas tautas republikas” “Telegram” kopienā, “The Baltic Sentinel” žurnālisti to salīdzina ar “spiritisma seansu”, kur nevienu dalībnieku nevar redzēt, nekas nav līdz galam skaidrs, taču šķiet, ka kaut kas tomēr notiek.
“Mūs sāk pieminēt dažādos medijos, un mēs ar visiem līdzekļiem uzturam viņu interesi par mums… Ziņojumi tiek dzēsti reizi dienā, un kopēšana ir aizliegta,” ar šādiem norādījumiem kanāla administrators uzsāka instruktāžu nelielajam interesentu skaitam.
Kā atklāj žurnālisti, interesentu skaits bijis tik mazs, ka tos “varēja saskaitīt uz pirkstiem”. Papildus administratoram, kurš sevi dēvēja par “N-1” un darbojās vairākās čata grupās, starp dalībniekiem bija kāds ostas strādnieks no Silamē un vēl viens potenciālais “dumpinieks” no Tallinas.
Eksperimenta gaitā konstatēts, ka visa saziņa grupā notiek stingrā anonimitātē. Kanāla administrators centās noskaidrot “cīnītāju-partizānu” dzīvesvietu un motivāciju pievienoties kustībai. Atbilde “Es gribu, lai šeit atkal viss būtu krieviski” administratoru pilnībā apmierināja.
Sarunas laikā “N-1” interesējās arī par iespējamiem riskiem, vaicājot, vai “cīnītājam” nav bail, un izteica apbrīnu par viņa “drosmi”. Vēlāk administrators izklāstīja grupas mērķus, tostarp separātisma ideju izplatīšanu ar skrejlapu palīdzību, aģitāciju un kanāla satura popularizēšanu.
Žurnālisti norāda, ka kanāla administrators neidentificējas pat ar izdomātu vārdu, savukārt cits sarunas dalībnieks izvēlējies uzrunu “brālis”.
Turpmākā saziņa liecina, ka projektam ir ne tikai maz sekotāju, bet arī ļoti ierobežots finansējums. Nesen kanālā publicētas ieroču fotogrāfijas, kas it kā pieder “Brīvās Narvas Republikas cīnītājiem”, taču, pēc žurnālistu vērtējuma, tie, visticamāk, ir no interneta aizgūti attēli ar pievienotu simboliku.
Kanāls sācis arī vākt ziedojumus kriptovalūtās, vienlaikus uzsverot, ka neatbalsta atdalīšanos no Igaunijas, bet gan autonomiju un “tiesību izlīdzināšanu”.
No sarakstes nav iespējams noteikt administratora atrašanās vietu, taču, visticamāk, viņš neatrodas Igaunijā un nepārzina tās politisko vidi. Iespējamu saikni ar Krieviju varētu norādīt agrākais kopienas nosaukums “VKontakte” platformā — “Blindage 78”.
Telegram kanāls ar šādu nosaukumu tika izveidots 2024. gada martā, un tā saturs galvenokārt sastāv no militāristiskas, prokrieviskas propagandas, tostarp Padomju Savienības glorifikācijas, algotņu grupējuma “Vagner” slavēšanas un materiāliem no kara Ukrainā.
Lai gan kanāls ir anonīms, vairāki ieraksti parakstīti ar vārdu Iļja Boikovs, un to saturs liecina par iespējamu saikni ar Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu.
Raksta publicēšanas brīdī “Narvas tautas republikas” kanālam bija nedaudz vairāk nekā 500 sekotāju. Administratori piekrituši atvērt komentārus, vienlaikus brīdinot par iespējamu Igaunijas Drošības policijas (KAPO) klātbūtni.
Šāda veida kanāli, kas vērsti uz it kā “apspiestajām krievvalodīgajām kopienām”, parasti parādās reģionos ar augstu šādu iedzīvotāju koncentrāciju. Kā norāda pētnieki, šādi projekti negūst reālu atbalstu bez Krievijas militāras iesaistes.
Tiem raksturīga līdzīga vizuālā estētika — kartes ar “īpašiem reģioniem”, simbolika un “patriotiski” attēli. Taču aiz šādiem projektiem nestāv reālas politiskas kustības — nav ne publisku aktīvistu, ne organizatorisku struktūru, ne darbības ārpus interneta. Dominē pilnīga anonimitāte, radot iespaidu, ka dalībnieki atrodas sava veida virtuālā realitātē.
