Lietuva iepirks tuvā un vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu baterijas

Pasaulē
Sargs.lv/LRT.lt
Pretgaisa aizsardzības sistēma NASAMS
Foto: EPA/Scanpix

Lietuva plāno iegādāties papildu tuvā un vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp “MSHORAD” un “NASAMS” baterijas, otrdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

Uzstājoties parlamentā  D. Šakaliene sacīja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks pasūtīta trešā “MSHORAD” tuvā darbības rādiusa baterija, ko ražo Zviedrijas uzņēmums “Saab Dynamics”.

Viņa arī sacīja, ka Lietuva nākamo 24 mēnešu laikā plāno iegādāties ceturto “NASAMS” vidēja darbības rādiusa zeme- gaiss raķešu bateriju, ko ražo Norvēģijas uzņēmums “Kongsberg Defence & Aerospace”, ar iespēju pasūtīt vēl vienu bateriju.

D. Šakaliene sacīja, ka tuvākajā laikā Lietuva prioritāri piešķir lidojošo objektu detekcijas spējām. Valsts sākusi Ukrainā izstrādātas akustisko pretinieka dronu atklāšanas sistēmas “Sky Fortress” pirmo iepirkuma posmu un plāno iegādāties vēl četras iekārtas.

Paredzams, ka tuvāko nedēļu laikā tiks parakstīti iepirkuma līgumi par divu veidu radariem, kā arī par vairākiem desmitiem elektroniskās karadarbības un mobilo pretdronu sistēmām.

“Papildu spējas, ko mēs pavisam drīz saņemsim no Vācijas, stiprinās mūsu spēju atklāt draudus gaisa telpā. Tās ir nozīmīgas spējas, pat nedaudz lielākas, nekā mēs gaidījām,” sacīja Šakaliene.

Ministre uzsvēra, ka Lietuva veido savu pretgaisa aizsardzību, balstoties uz Ukrainas pieredzi karā pret Krieviju.

“Kad septiņi mūsu, aizsardzības ministri, tikās ar ukraiņu kolēģiem, viņi sniedza detalizētu prezentāciju par savu daudz slāņu pretgaisa aizsardzības koncepciju. Lietuvas pašreizējais plāns pilnībā atbilst šai koncepcijai. Dažās jomās mēs esam tikai sākumposmā un tagad veidojam papildu spējas, kas būs nepieciešamas,” viņa teica.

Pretgaisa aizsardzības uzlabošana kļuva par aktuālu jautājumu šovasar pēc tam, kad divi “Gerbera” tipa Krievijas droni ielidoja Lietuvas gaisa telpā.  Viens no agresorvalsts palaistajiem droniem bija bruņots ar sprāgstvielām.

Septembra sākumā aptuveni 20 Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu. NATO reaģēja, pastiprinot savu austrumu flangu un uzsākot operāciju “Estern Sentry”, lai novērstu Maskavas draudus. Tomēr Krievijas uzsāktās provokācijas turpinājās  - 19.septembrī Krievijas iznīcinātāji MiG-31 ielidoja Igaunijas gaisa telpā, kam pēcāk sekoja nezināmas izcelsmes dronu parādīšanās virs Dānijas lidostām, paralizējot gaisa satiksmi.

Dalies ar šo ziņu