Eiropas Savienība plāno ieguldīt miljardiem eiro, lai izveidotu “pretdronu mūri”, izmantojot Ukrainā kaujas apstākļos pārbaudītas tehnoloģijas, pēc nesenajiem Krievijas dronu pārkāpumiem NATO gaisa telpā.
Kā raksta “Financial Times”, pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas gaisa uzbrukumu atvairīšana parādīja, ka NATO paļaujas uz dārgām tehnoloģijām, lai notriektu salīdzinoši lētus dronus. Lai šo situāciju labotu, Brisele aicina Eiropas valdības izmantot ES līdzekļus un kopīgi iepirkt sistēmas, kas Ukrainā jau ir sevi pierādījušas.
Polija, Baltijas valstis un Somija jau ir paziņojušas par plāniem stiprināt savas robežas. Tomēr amatpersonas brīdina, ka šī pieeja būs efektīva tikai tad, ja tā būs vienota un balstīta uz kopīgām un pilnībā integrētām tehnoloģijām.
“Eiropas aizsardzības politika ir pārāk sadrumstalota, bet tieši šajā jomā mums ir nepieciešama daudz ciešāka koordinācija. Nevar būt tā, ka viena [pierobežas] valsts dara vienu, bet cita – kaut ko citu. Krievija vienkārši pielāgos savu stratēģiju mūsu vājajām vietām,” norādījusi kāda ES amatpersona.
Pēc FT teiktā, Kijiva kļuvusi par līderi ekonomiski efektīvu metožu izstrādē cīņai ar Krievijas trieciendroniem. Tā kā standarta radari nespēj atklāt mazus, zemu lidojošus trieciendronus kā "Shahed", Ukrainas tehnoloģiju uzņēmumi ir izstrādājuši akustisku sensoru sistēmu, kas spēj identificēt šos dronus pēc to skaņas. Šie izlūkdati tiek nosūtīti simtiem mobilo vienību, kas aprīkotas ar zenītartilēriju un lielkalibra ložmetējiem – to darbība ir krietni lētāka nekā raķešu pārtvērēju izmantošana.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā piedāvāja Polijai apmācības cīņai pret Krievijas droniem, īpaši pret Irānas izcelsmes "Shahed". Tāpat Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Karolis Aleksa pauda “Financial Times”, ka Lietuva pārņem Ukrainas pieredzi, izmantojot mobilās kaujas vienības dronu notriekšanai.
“Izmantot tik dārgus ieročus kā iznīcinātājus un raķetes ir pārāk dārgi. Tāpēc mēs meklējam lētākus un gudrākus risinājumus,” viņš teica.
Līdzīga akustiskās novērošanas sistēma tiek ieviesta Latvijā, un Rumānija pēta, kā Ukrainas pieredzi varētu ņemt vērā savas drošības sistēmas “Safe” budžeta plānošanā.
Iepriekš Eiropas komisārs aizsardzības un kosmosa jautājumos Andrjus Kubiļus paziņoja, ka ES plāno būvēt “pretdronu mūri” NATO dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, un šajā projektā iesaistīs arī Ukrainu.
