Saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras jauno ziņojumu Eiropas Savienība kopumā pagājušajā gadā aizsardzībai iztērēja 343 miljardus eiro, tādējādi pārsniedzot prognozes un sasniedzot jaunu rekordu. Aģentūra norādīja, ka 2025. gadā aizsardzības izdevumi turpinās pieaugt, sasniedzot 381 miljardu eiro.
Bloka kopējie aizsardzības izdevumi 2024. gadā pārsniegs Ķīnas izdevumus aptuveni pusotru reizi un būs vairāk nekā trīs reizes lielāki nekā Krievijas militārais budžets. Tikai Amerikas Savienotajām Valstīm ir lielāki militārie izdevumi. Šis rādītājs veidoja 1,9% no bloka IKP un bija par 19% lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Augstais aizsardzības izdevumu līmenis galvenokārt saistīts ar jauna aprīkojuma iegādi, kā arī ar pētniecības un attīstības finansējuma palielināšanu visās 27 ES dalībvalstīs. Abas sadaļas ES terminoloģijā tiek pieskaitītas “aizsardzības ieguldījumiem”, neskaitot naudu, kas tiek tērēta karavīru algām vai iekārtu uzturēšanai.
Ieguldījumi veidoja 31% no kopējiem aizsardzības izdevumiem jeb 106 miljardus eiro, no kuriem 13 miljardi eiro tika izmantoti pētniecībai un attīstībai. Aprēķini liecina, ka aprīkojuma iegāde palielinājās par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet pētniecība un attīstība – par 20%.
Rekordlielos izdevumus veicina pieaugošie budžeti visā bloka teritorijā, nevis tikai atsevišķu valstu mērķi paplašināt savus bruņotos spēkus. No 25 valstīm, kas 2025. gadā palielinās aizsardzības izdevumus, 16 valstis 2024. gadā iztērēs vairāk nekā 10%, ja salīdzina ar 2023. gadu. Starp tām lielākās ir Vācija, Polija, Spānija, Zviedrija un Nīderlande. Tikai Portugāles un Īrijas militārie budžeti 2024. gadā samazinājās.
Eiropas militārie izdevumi ir pieauguši eksponenciāli kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu, Ukrainā. Tajā laikā aizsardzības izdevumi visā blokā sasniedza zemāko līmeni kopš datu vākšanas sākuma 2005. gadā, sasniedzot 189 miljardus eiro, ņemot vērā inflāciju.
Lai gan šī tendence jau bija pieaugoša, to vēl vairāk pastiprināja Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai, kas sākās 2022. gada februārī.
Faktiski pagājušajā gadā aizsardzības izdevumi pieauga pat ātrāk, nekā Eiropas Aizsardzības aģentūra bija prognozējusi.
Daudzas no ES valstīm, kas tērē visvairāk aizsardzībai, atrodas ļoti tuvu Krievijai. Līderis ir Polija, kuras izdevumi pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 4% no IKP, tai seko Igaunija, Latvija un Lietuva, kuras tērē vairāk nekā 3% no IKP.
ES pati ir uzņēmusies arvien aktīvāku lomu starpvalstu projektu koordinēšanā un militārā finansējuma mobilizēšanā, kas iepriekš bija atvēlēts civilajiem mērķiem. Aizsardzības jautājumi jau ilgu laiku ir bijuši daudzu ES valstu galvaspilsētu rūpīgi sargāta nacionālā prerogatīva, taču daudzas no šīm nostājām pēdējā laikā ir mīkstinājušās, ņemot vērā draudus no Krievijas un arvien aukstākas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
2025. gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas militāro spēju salīdzināšanai ar ASV militārajām spējām, tostarp salīdzinot abu valstu kaujas tanku un iznīcinātāju skaitu, kā arī to pētniecības un attīstības investīciju efektivitāti. Skaitļi liecina, ka ES atpaliek gaisa spēku skaita ziņā, bet ievērojami pārsniedz ASV kopējos rādītājus, ja runa ir par kājnieku kaujas transportlīdzekļiem un galvenajiem kaujas tankiem.
Eiropas stiprums slēpjas sadarbībā pāri valstu robežām, secināja Eiropas Aizsardzības aģentūra, savā ziņojumā uzsverot nepieciešamību pēc koordinācijas iepirkumos un pētniecībā.
