“Politico”: Irāna risina slepenas sarunas ar Ķīnu un Krieviju par raķešu degvielas iegādi

Pasaulē
Sargs.lv/Politico
ASV Jūras spēki Jemenā pārtvēruši no Irānas sūtīto amonija perhlorātu Foto: AP/Scanpix
Foto: ASV Jūras spēki Jemenā pārtvēruši no Irānas sūtīto amonija perhlorātu

Ķīna un Krievija veic slepenas sarunas ar Irānu, lai papildinātu Islāma Republikas krājumus ar galveno ķīmisko savienojumu, ko izmanto ballistisko raķešu degvielai, norāda diplomāti. Šis solis būtu nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju pārkāpums un, iespējams, tas palīdzētu Maskavai papildināt tās raķešu krājumus, vēsta tīmekļa izdevums “Politico”.

Teherāna ir vienlaicīgi risinājusi sarunas ar abu valstu amatpersonām un valdību kontrolētām struktūrām, tostarp ar Krievijas valstij piederošo ķīmisko vielu ražotāju "FKP Anozit", lai iegūtu lielus daudzumus amonija perhlorāta jeb AP, kas ir galvenā sastāvdaļa raķešu darbināšanai.

Pekinā Irānas diplomāts Sajads Ahadzadehs, kurš ir Teherānas padomnieks tehnoloģiju jautājumos Ķīnā un plašākā reģionā, ir vadījis sarunas par amonija perhlorāta iegādi, apgalvo diplomāti. Tomēr diplomāti sacīja, ka viņi nezina, kuri Ķīnas uzņēmumi ir iesaistīti.

Precīzs amonija perhlorāta (AP) daudzums, ko Irāna vēlas iegādāties, nav skaidrs, bet diplomāti, kas ir pazīstami ar tās plāniem, lēš, ka tas būtu pietiekams, lai izgatavotu tūkstošiem raķešu, tostarp raķeti ,"Zolfaghar", kuras darbības rādiuss ir 700 kilometri un kuru pēdējos gados ir izmantojusi gan Irāna, gan tās pilnvarotās personas Tuvajos Austrumos. Ja darījums tiks noslēgts, dažas no šīm raķetēm varētu tikt izvietotas cīņā pret Ukrainu, teica diplomāti.

Irāna ir piegādājusi Krievijai tā sauktos kamikadzes dronus, kurus tā ir izmantojusi, lai uzbruktu Ukrainas civiliem mērķiem, un ir arī konsultējusi Maskavu par to, kā apiet starptautiskās sankcijas.

Ķīnas, Krievijas un Irānas pārstāvji neatbildēja uz “Politico” lūgumiem sniegt komentārus.

Persona, kas atbildēja uz "FKP Anozit" telefona zvaniem, lūdza jautājumus sūtīt pa e-pastu, taču atbildes nesekoja. Tā pati persona pārtrauca zvanu, kad "Politico" atkārtoti piezvanīja, lai uzdotu jautājumus uzņēmumam. Šķiet, ka "FKP Anozit" kā uzņēmumam nav būtiskas klātbūtnes, lai gan saīsinājums FKP tā nosaukumā krievu valodā nozīmē "Federālais valsts uzņēmums". Uzņēmuma tīmekļa vietnē ir atsauce uz rūpniecības tirgu ar nosaukumu "Techmika".

Meklējot uzņēmuma galvenā biroja adresi attālajā Sibīrijas pilsētā Kujbiševā, "Google Maps" tika atrasts Street View attēls, kurā redzama sarkanu ķieģeļu māja uz dubļainas ielas, uz kuras atrodas arī apavu veikals, autoskola un automašīnu detaļu veikals. Ceļa otrā pusē atradās nepabeigta tirdzniecības ēka.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš pagājušajā mēnesī apmeklēja Maskavu, ir atturējies atklāti atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā, bet nav mazinājis šaubas, ka Pekinas lojalitāte galu galā pieder Krievijai. Ķīna, kas nesen nāca klajā ar miera plānu, kurš, kā apgalvo kritiķi, piespiedīs Ukrainu atteikties no Krievijas okupētajām teritorijām, vēlas pārliecināties, ka Kremlis karu nezaudēs, baidoties, ka tas varētu izraisīt kaimiņvalsts sabrukumu un plašāku destabilizāciju.

Gan ASV, gan Eiropa ir vairākkārt brīdinājušas Pekinu nesniegt Krievijai militāru atbalstu, lai gan nav skaidrs, kādas sekas varētu būt, ja Ķīna ignorētu šos brīdinājumus.

Lai gan Ķīna pēdējos mēnešos ir piegādājusi Krievijai nelielu daudzumu militārā aprīkojuma, šis atbalsts līdz šim ir bijis pieticīgs, daļēji tāpēc, ka Pekina baidās sadusmot savus svarīgākos tirdzniecības partnerus - ASV un Eiropu, norāda analītiķi.

Diplomāti apgalvo, ka viens no veidiem, kā Ķīna varētu piedāvāt Maskavai būtisku atbalstu salīdzinoši nemanāmā veidā, ir palīdzēt Krievijai caur Irānas starpniecību. Tas, ka Ķīna, iespējams, apsver iespēju neievērot ANO sankcijas, lai palīdzētu Krievijas kara centieniem, liecina par Pekinas dziļām bažām par tās sabiedrotā izredzēm, uzskata Rietumu analītiķi. 

Saskaņā ar 2015. gadā pieņemto ANO rezolūciju 2231 valstīm ir aizliegts piegādāt Irānai amonija perhlorātu bez ANO Drošības padomes apstiprinājuma.

Amonija perhlorāts ir galvenais komponents cietās raķešu degvielas ražošanā, ko bieži izmanto militārām vajadzībām tā drošuma, uzticamības un ilgā glabāšanas termiņa dēļ. Lielākā daļa Irānas tuvā darbības rādiusa ballistisko raķešu izmanto cietās degvielas dzinējus. Analītiķi norāda, ka valsts šo degvielu izmanto arī tālāka darbības rādiusa raķešu izstrādei, aizbildinoties ar šo raķešu nepieciešamību tā sauktajām “kosmosa programmām”.

"Irāna savā drošības stratēģijā arvien vairāk paļaujas uz ballistiskajām raķetēm, kas izmanto tieši cieto raķešu degvielu," sacīja Demokrātijas aizsardzības fonda vecākais referents Behnams Bens Taleblu, kurš nesen veica plašu pētījumu par Irānas raķešu programmu. "Tāpēc sastāvdaļas, kas ietilpst cieto raķešu degvielas sastāvā, piemēram, amonija perhlorāts kā oksidētājs, Irānas režīmam kļūs arvien svarīgākas."

Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainā pēdējā gada laikā ir izsmēluši tās raķešu krājumus. Lai gan Krievija pati ražo raķetes, tās ražošanas jaudas atpaliek no bruņoto spēku nepieciešamības pēc šiem ieročiem. Šajā gadījumā Irānas atbalsts, piegādājot raķetes, tāpat kā gadījumā ar bezpilota lidaparātiem, varētu būt Krievijai pievilcīga alternatīva.  

Tāpat kā Krievija, arī Irāna raķešu ražošanā lielā mērā ir pašpietiekama, taču starptautiskās sankcijas, kas tai noteiktas saistībā ar slepeno kodolieroču programmu, ir ierobežojušas tās ražošanas jaudu.

Dalies ar šo ziņu