Diskusija: Aizsardzība jāstiprina ar ražošanu, kaujas spēju palielināšanu un sabiedrības iesaisti

Semināra paneļdiskusiju atklāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Imants Ziediņš, savukārt diskusijā piedalījās Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba priekšnieks pulkvedis Igors Harlapenkovs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā arī uzņēmuma “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings, bet diskusiju vadīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Dr.sc.pol Toms Rostoks.

Ģenerālmajors Imants Ziediņš diskusijas sākumā apliecināja, ka 2020. gadā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija pamatā ir labi uzrakstīta un tajā daudz aktuālu lietu arī šodien. Viņš norādīja, ka valsts aizsardzības stūrakmeņi šodien ir NBS, visaptverošā aizsardzība, kolektīvā aizsardzība un mūsu sadarbība ar sabiedrotajiem un ieguldījums kolektīvajā aizsardzībā.

I. Ziediņa skatījumā NBS jāsaglabā kā profesionāla armija, kas spējīga reaģēt nekavējoties, taču jāstrādā pie Valsts aizsardzības dienesta integrēšanas, veidojot augsti sagatavotas un reaģētspējīgas vienības. VAD būs arī labs potenciāls profesionālā dienesta papildināšanai un sekmēs lielāku rezerves apjomu – gan vienības, gan karavīrus, kā arī stiprinās karavīru un civilās sabiedrības integrāciju un izpratni par aizsardzības procesiem.

Uz VAD karavīru iesaisti valsts aizsardzībā pozitīvi raugās arī pulkvedis Igors Harlapenkovs no Mehanizētās kājnieku brigādes, paužot, ka šie karavīri tiks pilnībā integrēti brigādes sastāvā, papildinās vienības un gatavos rezerves, lai militāra konflikta gadījumā papildinātu zaudējumus un ļautu izsist pretinieku ārā no Latvijas teritorijas.

Viņš norādīja, ka arī sabiedrotie sagaida no Latvijas armijas tehnoloģisko attīstību. „Droni nākamajā karā jau būs novecojuši. Mums ir jādomā par mīnām, ko nav iespējams apiet,” ir pārliecināts pulkvedis.

Tikmēr Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš vēlas savā brigādē redzēt vairāk prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču, lai vienības būtu mobilas un nodrošinātu efektīvu aizsardzību rotu atbildības teritorijās.

Viņa skatījumā jāuzlabo karavīru pieejamība un jaunāko komandieru apmācība, jāgatavo vienības krīzes situācijām. Nepieciešama ātra piekļuve informācijai, jānodrošina pretmobilitātes pasākumi un lēmumu decentralizācija, kā arī jābūt gataviem pārvietoties uz citām dislokācijas vietām ar savām munīcijas un ieroču noliktavām. Šobrīd Zemessardzei akūti nepieciešami savi poligoni apmācībām, īpaši darbam ar lielkalibra ieročiem un raķešu sistēmām.

Līdzās militārpersonām diskusijā ar savu viedokli dalījās arī civilpersonās – Valmieras mērs Jānis Baiks un uzņēmējs Aivars Flemings. J. Baiks pauda, ka Latvijas sabiedrība līdz pagājušā gada 24. februārim „dzīvojusi citā realitātē”, taču šobrīd nepieciešams apzināt vājos posmus aizsardzības nodrošināšanai.

J. Baiks pauda, ka visa pamatā ir sadarbība – pašvaldība izprot NBS un ZS lomu, gada laikā ir veikts darbs pie Civilās aizsardzības plāna militārā iebrukuma sadaļas, notikušas mācības ar atbildīgajiem dienestiem. Tomēr problēma, viņaprāt, ir tajā, ka daļā sabiedrības valda priekšstats, ka valsts būtu jāsargā kādam citam, nevis viņiem.

Domes priekšsēdētājam piekrīt arī uzņēmējs Aivars Flemings, kurš piebilst, ka uzmanība jāpievērš arī jaunākās paaudzes veselības stāvoklim, ne tikai patriotiskai audzināšanai. Viņš pilnībā atbalsta privāto uzņēmumu iesaisti valsts aizsardzībā, taču gribētu precīzākās norādes par katra konkrētā uzņēmuma vietu kopējā aizsardzības sistēmā.

Diskusijas izskaņā, atbildot uz T. Rostoka jautājumu par mācībām no Ukrainas pieredzes kara gadā, ģenerālmajors I. Ziediņš uzsvēra valsts noturības spēju stiprināšanu un militāro līdzekļu ražošanu uz vietas, kas kara gadījumā ir savstarpēji saistīti. „Jābūt vietējai sistēmai, maksimāli jāizmanto vietējie ražotāji un produkti – elementāri ēdināšanas un munīcijas apgādei,” pauda Apvienotā štāba priekšnieks.