Bez valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas Latvijā ne tikai nebūs iespējams attīstīt tādas spējas kā raķešu artilēriju vai pretgaisa aizsardzību, bet arī nodrošināt efektīvu Latvijas teritorijas un tās pilsoņu aizsardzību kara gadījumā. Tā ceturtdien Aizsardzības ministrijas un portāla “Sargs.lv” rīkotajā diskusijā “Kam vajadzīgs VAD karavīrs” pauda aizsardzības nozares eksperti.
Kā atzina speciālisti, šobrīd Latvija savā aizsardzības sistēmas izveidē ir nonākusi pie punkta, kurā nepieciešams izšķirties – atstāt NBS tikai ierobežotas spējas, vai arī tās būtiski paplašināt, lai atturētu agresorvalsti Krieviju no potenciāla iebrukuma.
Par VAD ieviešanu un tās nozīmi diskutēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, bloga “Vara bungas” autors atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.
Pirms nepilna gada sāktais Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā lika Latvijai daudz straujāk attīstīt savas aizsardzības spējas, novirzot vairāk naudas jaunu ieroču sistēmu iegādei. Tomēr pat vismodernāko ieroču esamība bez sagatavota un apmācīta personāla neveicina Latvijas drošību.
Kā pierādījusi pēdējo gadu statistika, rekrutēšanas apjomi profesionālajam militārajam dienestam nespēj nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku prasības. Tālab, lai izpildītu valsts aizsardzības vajadzības, kā arī nodrošinātu pietiekamu rezerves karavīru daudzumu, no šā gada plānots atjaunot obligāto militāro dienestu 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības dienesta formā.
Atbildot uz jautājumu par VAD nepieciešamību, J. Garisons atgādina par šādas militārās apmācības sistēmas ieviešanas kontekstu, jo Latvijas kaimiņos ir ļoti agresīva valsts, kas nežēlo ne savus karavīrus, ne citas valsts civiliedzīvotājus savu mērķu sasniegšanai.
M. Vērdiņš piebilst, ka liela mobilizācijas rezerve, ko šajā gadījumā veidotu VAD izgājušie karavīri, ir standarts lielā daļā Eiropas armiju. “Ir neiespējami no šīs rezerves paņemt 100%, to visi saprot. Taču reāli mums ir nepieciešami vismaz šie 30-50%,” skaidro rezerves kapteinis.
J. Garisons norāda, ka 11 mēnešus ilgs dienesta laika periods izvēlēts kā optimālākais, lai ne tikai individuāli sagatavotu kājniekus, bet integrētu viņus darbam vienībās. Arī pārējie diskusijas dalībnieki piekrīt, ka tieši apmācītas un koordinētas kājnieku vienības ir VAD galvenais mērķis, kas spēs būtiski palielināt NBS kaujas spējas.
“Maza profesionāļu grupa nekad neaizstās lielu kājnieku skaitu,” bilst pulkvedis S. Gaugers. “Tikai no vienībām, kas organizēti un vadīti dara noteiktas lietas, ir jēga. Nav jēgas visai masai iedot primitīvu izpratni par ieroci. Mums jāpanāk šo cilvēku ielikšana noteiktās militārā organizācijā. Viņu integrēšanu nevar panākt 2 nedēļu laikā pirms kara.“
AM valsts sekretārs labi apzinās, ka VAD ieviešana nebūs vienkāršs process, piemēram, būs jārisina jau šobrīd aktuālā problēma ar kvalificētu instruktoru trūkumu. M. Vērdiņš uzskata, ka daļēji šo problēmu varētu risināt ar rezerves virsnieku piesaisti. J. Garisons atklāj, ka valdības plānā ir pārskatīt rezerves karavīru sistēmu. “Tas ir arī attieksmes jautājums. Es ceru, ka spēsim lauzt nihilistisku attieksmi pret dienestu, jo cilvēks faktiski paliek karavīrs līdz mūža galam,” viņš piebilst.
Pulkvedis S. Gaugers norāda, ka, piemēram, Lietuvā četru gadu laikā kopš obligātā militārā dienesta atjaunošanas ir atrisināta problēma ar profesionālā dienesta vietu aizpildīšanu, jo 20% karavīru pēc dienesta beigām izvēlējās palikt armijā. “Būs cilvēki, kas pēc 11 mēnešiem sapratīs, ka vēlas turpināt. Tas ir ļoti interesants darbs, un es personīgi nevaru iedomāties neko interesantāku,” savu attieksmi neslēpj S. Gaugers.
Kopumā diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka Latvijas sabiedrība polarizējas valsts aizsardzības jautājumā, un gada laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir krietni pieaudzis to cilvēku skaits, kas vēlas, piemēram, iestāties Zemessardzē un apgūt militārās prasmes. Arī attiecībā uz VAD ir nepieciešams laiks, līdz jaunieši sapratīs, kāda ir dienesta specifika, izveidosies sabiedrības pieradums un attieksme mainīsies. J. Garisons piebilst, ka dienests būs arī lielisks veids, kā uzlabot jauniešu kopējo fizisko un garīgo veselību.
“Primāri tā ir mūsu aizsardzība. Mūsu mērķis nav sākt karu, bet to novērst. Pretiniekam jāparāda, ka mums ir daudz sagatavotu bruņoto spēku,” pauž S. Gaugers. Viņš uzskata, ka VAD ļaus Latvijas sabiedrībai pārvarēt savus mazvērtības kompleksus un funkcionēs kā integrācijas mehānisms. “Tā ir dažādu grupu un tautību sanākšana kopā, lai risinātu vienotu problēmu. Tas ir nozīmīgs ieguvums, jo sabiedrībai ir jāaug apziņā, ka varam sevi aizsargāt un esam atbildīgi katrs par sevi un viens par otru. Amerikas onkulis to mūsu vietā nedarīs,” rezumē mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.
Pirmais VAD iesaukums plānots 2023. gadā vasarā, un šogad tas būs brīvprātīgs, sniedzot jauniešiem iespēju izvēlēties sev tīkamāko vienību dienestam, kā arī saņemt dubultu kompensāciju par dienestā pavadīto laiku.