Eksperti: Rietumiem beidzot jādod prettrieciens pret tām vērstajiem hibrīdajiem uzbrukumiem

Nozares politika
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Rietumu sabiedrībām pienācis laiks dot prettriecienu Krievijas un Ķīnas radītajiem hibrīddraudiem, kuru mērķis ir graut līdz šim pastāvējušo, likumos balstīto starptautisko sistēmu, Rietumvalstu veidotās starptautiskās organizācijas, kā arī pašu valstu politiskos un sabiedrības pamatus. Tā šodien Rīgas konferences diskusijā “Pelēkās zonas karadarbība: karot karu vai nodrošināt mieru” norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs un domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Īans Bžezinskis.

Runājot par draudiem, kādus nesusi hibrīdā karadarbība, Latvijas aizsardzības ministrs atzina, ka pašlaik ne tikai Latvijas, bet Rietumvalstu sabiedrības dzīvo sava veida “apjukuma gadsimtā”. Šo apjukumu veicinājušas pēdējo desmitgažu piedzīvotās straujās izmaiņas gan demokrātisko valstu sabiedrībās, gan dažādu jauno tehnoloģiju revolūcija.

“Šie faktori mūs ir iedzinuši apjukumā. Politiķi bieži vien nesaprot, kas patiesībā notiek. Savukārt sabiedrībā, piemēram, jautājumā par nepieciešamību vakcinēties pret Covid-19, valda apjukums, jo saduras individuālās tiesības ar kolektīvajām,” viņš ilustrēja.

A.Pabriks atzina – šīs Rietumvalstu vājības izmanto demokrātisko valstu tiešie pretinieki – Ķīna un Krievija. “Šīs valstis zina, ko dara. Tās pret mums veic uzbrukumus, militārajā terminoloģijā runājot, “zem radara redzamības zonas”,” viņš skaidroja.

Image
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks “Rīgas konferences” diskusijā par cīņu ar hibrīdo apdraudējumu. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks “Rīgas konferences” diskusijā par cīņu ar hibrīdo apdraudējumu. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks “Rīgas konferences” diskusijā par cīņu ar hibrīdo apdraudējumu. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ministrs uzsvēra, ka šobrīd Latvija saskaras ar piespiedu migrācijas plūsmu, kas nav vērsta tikai un vienīgi pret Latviju, bet visu Eiropas Savienību, jo īpaši pret tādām valstīm kā Vāciju.

“Tas ir izaicinājums, ko Rietumu sabiedrība pati ir radījusi ar savām tehnoloģijām, savu dzīves veidu. Tomēr, saskaroties ar šādu uzbrukumu, Rietumu sabiedrības nav gatavas uz to spēcīgi atbildēt,” atzīmēja ministrs.

Kā ilustrāciju šim piemēram A. Pabriks minēja Baltkrievijas uzsākto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju. Viņš norāda – Krievijas un Baltkrievijas režīmi aktīvi Eiropas valstīs izmanto tā saucamos “noderīgos idiotus”, panākot ticību tam, ka Baltkrievijas sūtītie migranti patiesībā ir Tuvo Austrumu bēgļi, nevis migranti, kas vēlas nonākt Rietumeiropā.  “Pretinieki izmanto mūsu vērtības, mūsu humanitāro līdzcietību un vēlmi palīdzēt,” viņš sacīja.

Tāpat A. Pabriks akcentēja izpratnes trūkumu par notiekošo Eiropas Savienībā.

“Es [Eiropas Savienības iekšlietu komisārei Ilvai] Johansonei norādīju, ka mūsu valstīm ir simtiem kilometru atvērtas robežas ar Baltkrieviju. Mums vajag resursus to aprīkošanai, lai novērstu migrācijas draudus. Viņas atbilde bija – mēs nedosim jums naudu robežai, bet iedosim bēgļu nometnēm, jo citādāk tas izskatīsies nesmuki,” stāstīja A. Pabriks, piebilstot, ka tieši šāds ir pelēkās karadarbības mērķis.

“Mums nav jēgas pārliecināt Minsku vai Maskavu, ka tā veic uzbrukumu. Mums par to ir jāpārliecina savi draugi un sabiedrotie,” sacīja A. Pabriks.

Savukārt Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Dž. Hīpijs atzina, ka Lielbritānijas sabiedrības izpratni par hibrīdkara draudiem fundamentāli mainīja Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) veiktais uzbrukums dubultaģentam Sergejam Skripaļam, kurā tika izmantoti Krievijā izstrādāti ķīmiskie ieroči. Šī situācija jautājuma priekšā nostādīja arī Lielbritānijas valdību – lai gan Krievijas valdības atbalstītais uzbrukums tika pastrādāts Lielbritānijā, bija skaidrs, ka tas nebija tāda mēroga apdraudējums, lai uz to atbildētu ar konvencionālās karadarbības līdzekļiem. Šis gadījums Apvienotās Karalistes politiķiem lika meklēt veidus, kā uz šādiem uzbrukumiem atbildēt visefektīvāk.

“Tas raisīja jautājumu – kā rīkoties, kad demokrātijai uzbrūk, izmantojot vardarbīgas metodes? Kā uz šiem uzbrukumiem pareizi atbildēt, ņemot vērā, ka apdraudēta ir būtiskākā daļa no tavas valsts vērtību sistēmas? Autoritāras sistēmas uz šādiem uzbrukumiem atbildētu pavisam citādāk, taču demokrātiskām valstīm uz šādiem draudiem jāmeklē cita atbilde, jo normālas valstis atbild citādāk,” viņš sacīja.
Image
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Dž. Hīpijs atzina – Rietumu sabiedrības bijušas pārsteidzīgas, domājot, ka pēc Aukstā kara pasaule ir ceļā uz brīvībām. Šobrīd realitāte ir cita.

“Ir Krievija, Ķīna un Irāna, kuras piedāvā cita veida pārvaldi – caur spēku. Mēs pret šīm lietām vairs nevaram tā attiekties. Mums tas ir jāskaidro pašmāju sabiedrībām, ka mūsu brīvības nav par brīvu. Šo valstu izplatītā dezinformācija tendēta satriekt mūsu vērtības pašā saknē. Cilvēkiem ir jānes šī atziņa,” viņš uzsvēra.

Viņš atzina – Krievija un Ķīna ir izvēlējušās savu ideoloģisko sāncensību izvērst pelēkajā zonā, jo skaidri apzinās, ka klaja militārā pretestība ar Rietumvalstīm nav iespējama Rietumu militārā pārākuma dēļ. Tieši tādēļ izvēlēta šāda – hibrīdā kara taktika.

Dž. Hīpijs arī atzina, ka ne uz viesiem hibrīdajiem draudiem var atbildēt Rietumvalstu aizsardzības resors. Ja to var darīt kiberjomā, tad, runājot par dezinformāciju, migrācijas ieročiem un infrastruktūras uzpirkšanu, bruņotie spēki nevar atbildēt. Tam nepieciešama kolektīva visas valdības sadarbība.

Arī I. Brežinskis atzina, ka pret Rietumiem vērsti hibrīdie uzbrukumi notiek ik dienu.  “Šobrīd mēs esam aizsargpozīcijās, taču mums jābūt labākiem, jākļūst uzbrūkošiem,” viņš atzina.  

Viņš uzsvēra – Aukstā kara laikā Rietumi šajā ziņā bija spējīgi, turklāt tieši tad tika uzkrāta bagātīga pieredze, kas gala rezultātā noveda pie Padomju Savienības sabrukuma. “Mums bija labas informācijas aģentūras, mēs izmantojām ekonomisko spēku. Mēs šo cīņu jau reiz izcīnījām un mums tas ir jāizdara vēlreiz,” sacīja I. Bržežinskis.

“Atlantic Council” pārstāvis gan atzina – par spīti uzkrātajai Aukstā kara pieredzei, mūsdienu hibrīdkarš ir citādāks. Tas ir daudzdimensionālāks, tāpēc, lai tajā uzvarētu, nepieciešama daudz labāka izlūkošana, ātrāka politisko lēmumu pieņemšana un daudz aktīvāka dažādu pušu rīcības koordinēšana.

“Mums jābūt pārākumam informācijas operācijās, jo mūsu pusē ir taisnība, mums ir ekonomiskā priekšrocība, tomēr mums ir arī jāuzņemas spēja zaudēt atsevišķas kaujas. Te ir jautājums par Krievijas energopiegādēm, ko tā izmanto kā ģeopolitisku ieroci. Kāpēc mēs nevaram atteikties no Krievijas gāzes? ASV var piegādāt vajadzīgo daudzumu gāzes, bet Eiropas valstu valdības no tās tā arī nespēj atteikties,” viņš norādīja.

Tāpat viņš minēja ASV informācijas aģentūru, ko tā slēdza 1998. gadā, domājot, ka šāds instruments tai vairs nebūs vajadzīgs, taču tā deva lielisku pieredzi kā rīkoties hibrīdkarā. Šodien tā ir jāatjauno.

“Mums ir jābūt uzbūkošiem, lai garantētu mieru pasaulē,” sacīja I. Bržežinskis.

Image
ASV domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Īans Bžezinskis. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
ASV domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Īans Bžezinskis. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
ASV domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Īans Bžezinskis. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Tikmēr A. Pabriks norādīja, ka, atbildot uz hibrīdapdraudējumiem, Latvija pēdējos gados aktīvi ievieš visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, kurā tiek iesaistīta ne tikai citas ministrijas, bet arī uzņēmumi un visa sabiedrība. “Tieši šāda veida mācības notiek pēdējo gadu laikā. Tajās mēs izspēlējam gan “pelēkos”, gan “melnos” scenārijus. Mēs tajās aktīvi iesaistām partnerus un prasām – kāda būs jūsu vadītā uzņēmuma, pašvaldības vai ministrijas atbilde konkrētiem draudiem. Tāpat arī militārās mācības mēs aizvadām ne tikai poligonos, bet Rīgas ielās, lai karavīri praksē mācītos aizstāvēt savu valsti. Mēs esam maza valsts un mums tas ir jādara,” viņš sacīja.

Vienlaikus aizsardzības ministrs atzina, ka Rietumvalstis dažkārt nespēj atbildēt uz hibrīddraudiem, jo reizēm nespēj atteikties no politkorektuma un pieklājības, kas politikā dominējusi pēdējo gadu laikā.  “Mēs cenšamies nevienu neaizskart. Par piemēru varu minēt pēdējo filmu par britu slepeno aģentu Džeimsu Bondu – šādām filmām būtu jāvirza sabiedrība uz noteiktām vērtībām, bet tas nenotiek,”  viņš sacīja.

Tāpat bīstama var izrādīties pārlieku strauja mākslīgā intelekta ieviešana, kas dažkārt pat neļauj ātri un operatīvi izdzēst kādas personas radītus viltus profilus sociālās saziņas vietnēs, caur kuriem tiek izplatīta dezinformācija.

“Mēs vairs nestāvam aiz mūsu fundamentālajām vērtībām. Tas dod priekšroku tādām autoritārajām sistēmām kā Krievija vai Ķīna. Viņiem tas patīk. Tādējādi viņi var skaidri un gaiši pateikt - gribējāt multikulturālismu? Tūdaļ jums to iedosim. Še jums bēgļi,” atzina A. Pabriks.

Savukārt I. Bržežinskis atzina, ka šajā situācijā arvien svarīgāk ir sodīt agresoru par uzbrukumiem “pelēkajā “zonā.

“NATO valstīs ekonomikas un finanšu instrumenti atrodas ārpus alianses kontroles. Mums nepieciešama labāka koordinācijas arī ar ES vadību un nacionālo valstu ministrijām, lai spertu atbildes soļus. Kamēr agresors nesaskarsies ar smagu cenu par uzbrukumu, tikmēr tie sekos cits citam,” sacīja “Atlantic Council” pārstāvis.

Šogad drošības jautājumiem veltītā ikgadējā “Rīgas konference” notiek no 15. līdz 16. oktobrim. Tā pulcē pasaules līmeņa ekspertus un politiķus, kuri pasākuma laikā meklē atbildes uz drošības izaicinājumiem.  

Dalies ar šo ziņu