Rietumu sabiedrībām pienācis laiks dot prettriecienu Krievijas un Ķīnas radītajiem hibrīddraudiem, kuru mērķis ir graut līdz šim pastāvējušo, likumos balstīto starptautisko sistēmu, Rietumvalstu veidotās starptautiskās organizācijas, kā arī pašu valstu politiskos un sabiedrības pamatus. Tā šodien Rīgas konferences diskusijā “Pelēkās zonas karadarbība: karot karu vai nodrošināt mieru” norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs un domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Īans Bžezinskis.
Runājot par draudiem, kādus nesusi hibrīdā karadarbība, Latvijas aizsardzības ministrs atzina, ka pašlaik ne tikai Latvijas, bet Rietumvalstu sabiedrības dzīvo sava veida “apjukuma gadsimtā”. Šo apjukumu veicinājušas pēdējo desmitgažu piedzīvotās straujās izmaiņas gan demokrātisko valstu sabiedrībās, gan dažādu jauno tehnoloģiju revolūcija.
A.Pabriks atzina – šīs Rietumvalstu vājības izmanto demokrātisko valstu tiešie pretinieki – Ķīna un Krievija. “Šīs valstis zina, ko dara. Tās pret mums veic uzbrukumus, militārajā terminoloģijā runājot, “zem radara redzamības zonas”,” viņš skaidroja.
Ministrs uzsvēra, ka šobrīd Latvija saskaras ar piespiedu migrācijas plūsmu, kas nav vērsta tikai un vienīgi pret Latviju, bet visu Eiropas Savienību, jo īpaši pret tādām valstīm kā Vāciju.
Kā ilustrāciju šim piemēram A. Pabriks minēja Baltkrievijas uzsākto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju. Viņš norāda – Krievijas un Baltkrievijas režīmi aktīvi Eiropas valstīs izmanto tā saucamos “noderīgos idiotus”, panākot ticību tam, ka Baltkrievijas sūtītie migranti patiesībā ir Tuvo Austrumu bēgļi, nevis migranti, kas vēlas nonākt Rietumeiropā. “Pretinieki izmanto mūsu vērtības, mūsu humanitāro līdzcietību un vēlmi palīdzēt,” viņš sacīja.
Tāpat A. Pabriks akcentēja izpratnes trūkumu par notiekošo Eiropas Savienībā.
“Mums nav jēgas pārliecināt Minsku vai Maskavu, ka tā veic uzbrukumu. Mums par to ir jāpārliecina savi draugi un sabiedrotie,” sacīja A. Pabriks.
Savukārt Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Dž. Hīpijs atzina, ka Lielbritānijas sabiedrības izpratni par hibrīdkara draudiem fundamentāli mainīja Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) veiktais uzbrukums dubultaģentam Sergejam Skripaļam, kurā tika izmantoti Krievijā izstrādāti ķīmiskie ieroči. Šī situācija jautājuma priekšā nostādīja arī Lielbritānijas valdību – lai gan Krievijas valdības atbalstītais uzbrukums tika pastrādāts Lielbritānijā, bija skaidrs, ka tas nebija tāda mēroga apdraudējums, lai uz to atbildētu ar konvencionālās karadarbības līdzekļiem. Šis gadījums Apvienotās Karalistes politiķiem lika meklēt veidus, kā uz šādiem uzbrukumiem atbildēt visefektīvāk.
Dž. Hīpijs atzina – Rietumu sabiedrības bijušas pārsteidzīgas, domājot, ka pēc Aukstā kara pasaule ir ceļā uz brīvībām. Šobrīd realitāte ir cita.
Viņš atzina – Krievija un Ķīna ir izvēlējušās savu ideoloģisko sāncensību izvērst pelēkajā zonā, jo skaidri apzinās, ka klaja militārā pretestība ar Rietumvalstīm nav iespējama Rietumu militārā pārākuma dēļ. Tieši tādēļ izvēlēta šāda – hibrīdā kara taktika.
Dž. Hīpijs arī atzina, ka ne uz viesiem hibrīdajiem draudiem var atbildēt Rietumvalstu aizsardzības resors. Ja to var darīt kiberjomā, tad, runājot par dezinformāciju, migrācijas ieročiem un infrastruktūras uzpirkšanu, bruņotie spēki nevar atbildēt. Tam nepieciešama kolektīva visas valdības sadarbība.
Arī I. Brežinskis atzina, ka pret Rietumiem vērsti hibrīdie uzbrukumi notiek ik dienu. “Šobrīd mēs esam aizsargpozīcijās, taču mums jābūt labākiem, jākļūst uzbrūkošiem,” viņš atzina.
“Atlantic Council” pārstāvis gan atzina – par spīti uzkrātajai Aukstā kara pieredzei, mūsdienu hibrīdkarš ir citādāks. Tas ir daudzdimensionālāks, tāpēc, lai tajā uzvarētu, nepieciešama daudz labāka izlūkošana, ātrāka politisko lēmumu pieņemšana un daudz aktīvāka dažādu pušu rīcības koordinēšana.
Tāpat viņš minēja ASV informācijas aģentūru, ko tā slēdza 1998. gadā, domājot, ka šāds instruments tai vairs nebūs vajadzīgs, taču tā deva lielisku pieredzi kā rīkoties hibrīdkarā. Šodien tā ir jāatjauno.
“Mums ir jābūt uzbūkošiem, lai garantētu mieru pasaulē,” sacīja I. Bržežinskis.
Vienlaikus aizsardzības ministrs atzina, ka Rietumvalstis dažkārt nespēj atbildēt uz hibrīddraudiem, jo reizēm nespēj atteikties no politkorektuma un pieklājības, kas politikā dominējusi pēdējo gadu laikā. “Mēs cenšamies nevienu neaizskart. Par piemēru varu minēt pēdējo filmu par britu slepeno aģentu Džeimsu Bondu – šādām filmām būtu jāvirza sabiedrība uz noteiktām vērtībām, bet tas nenotiek,” viņš sacīja.
Tāpat bīstama var izrādīties pārlieku strauja mākslīgā intelekta ieviešana, kas dažkārt pat neļauj ātri un operatīvi izdzēst kādas personas radītus viltus profilus sociālās saziņas vietnēs, caur kuriem tiek izplatīta dezinformācija.
Savukārt I. Bržežinskis atzina, ka šajā situācijā arvien svarīgāk ir sodīt agresoru par uzbrukumiem “pelēkajā “zonā.
Šogad drošības jautājumiem veltītā ikgadējā “Rīgas konference” notiek no 15. līdz 16. oktobrim. Tā pulcē pasaules līmeņa ekspertus un politiķus, kuri pasākuma laikā meklē atbildes uz drošības izaicinājumiem.
