Šogad Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā tiks turpināti vairāki jau pērn iesākti projekti, lielu uzsvaru liekot uz inovāciju un moderno tehnoloģiju ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, piemēram, dronu attīstību. Taču tikpat svarīgi Latvijas armijā ir pilnveidot arī citas spējas, piemēram, medicīnas kapacitāti, drošu piegādes ķēžu izveidi, iesaistot vietējos ražotājus, lai krīzes situācijā paši būtu nodrošināti un varētu palīdzēt arī civilajam sektoram. Tā attālinātajā preses konferencē par 2020. gadā paveikto un šogad plānoto informē aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Kā nozīmīgākos attīstības virzienus aizsardzības sektorā un Nacionālajos bruņotajos spēkos 2020. gadā ministrs min vairākus projektus – gan Latvijas armijas kaujas spēju un nodrošinājuma stiprināšanā, gan inovāciju ieviešanā, gan sabiedrības izglītošanā un tās psiholoģiskās noturības veicināšanā.
Pirmkārt, nemitīgi notiek Latvijas armijas kaujas spēju attīstība un mehanizācijas procesa virzība. Pērnā gada rudenī, saņemot pēdējās deviņas no Lielbritānijas iegādātās un pilnīgi atjaunotās kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnas CVR(T), noslēdzās Sauszemes spēku mehanizācijas projekta pirmā kārta. Ministrs uzsver – turpmāk to apkopes un arī remonta darbus plānots veikt Latvijā ar pašmāju uzņēmumu iesaisti.
Tāpat stiprinātas NBS kaujas atbalsta spējas, jo 2020. gadā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē izveidota Kaujas atbalsta rota Stāmerienā. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka to plānots nodrošināt gan ar pretgaisa raķetēm, gan “Spike” prettanku raķešu kompleksiem. Turklāt Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē tika sākta arī artilērijas spēju attīstība artilērijas baterijas lielumā, gada sākumā uz 22. kājnieku bataljonu nogādājot Austrijā iegādātās pašgājējhaubices “M109A”. Lai nodrošinātu to apkalpes, tika sākta profesionālo karavīru rekrutēšana. Tāpat tiek domāts par NBS kiberspēju stiprināšanu, un nākotnē plānots katrā Zemessardzes brigādē izveidot šādu vienību.
2020. gads iezīmēja arī konkrētas aprises “Patria” 6x6 bruņumašīnu iegādes procesā – oktobrī Latvijas un Somijas aizsardzības ministri un Somijas uzņēmums “Patria” parakstīja līgumu par kopīgu pētniecību un transportlīdzekļu izstrādi uz “Patria” transportlīdzekļu bāzes.
Image
Foto: Foto: Patria group
Foto: Patria group
Ministrs norāda – ja viss ritēs pēc plāna, pirmās 6x6 transportlīdzekļu piegādes varētu notikt jau šī gada beigās. Turklāt ikvienā jauninājumā, ko NBS ievieš, iespēju robežās tiek iesaistīta arī vietējā industrija, lai tādejādi sniegtu atbalstu arī Latvijas ekonomikai; tas attiecas arī uz 6x6 platformas izstrādes procesu.
“Sargs.lv” jau rakstīja – plānots, ka “Patria” ražotajiem militārajiem transportlīdzekļiem, piemēram, detaļas tiks izgatavotas arī Latvijas uzņēmumā “EMJ Metāls”. Arī 2021. gadā Aizsardzības ministrija turpinās sekmēt Latvijas aizsardzības industrijas attīstību, iesaistot pašmāju uzņēmumus un pētniecības iestādes Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
Tāpat Latvijas armija gatavojas jauno helikopteru UH-60M “Black Hawk” saņemšanai, no kuriem pirmos divus NBS Gaisa spēki plāno saņemt jau līdz 2022. gada beigām. Lai Gaisa spēku personāls spētu ar tiem operēt, jau tagad vairāki piloti un tehniskie darbinieki papildina savas aviācijas zināšanas ASV un Spānijā.
Nomainot gaisa floti, bruņotie spēki spēs vēl veiksmīgāk sniegt atbalstu civilajam sektoram, kā arī stiprināt militārās spējas. Jau ziņots, ka primāri helikopteri tiks izmantoti galvenokārt karavīru transportēšanai un atbalsta sniegšanai citām NBS vienībām, taču komplektācija pieļauj, ka nākotnē tos varētu aprīkot arī bruņojumu uguns atbalsta sniegšanai.
Latvijas bruņotie spēki ir arī pirmie Eiropā, kur 2020. gadā tika atklāta 5G testa vide militārajā bāzē. Tārezultātā radīta ekosistēma jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai, un tas ļaus Ādažu poligonam kļūt vēl modernākam. Tāpat 2021. gadāLatvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas struktūrā darbu sāks Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs, kas veicinās jaunāko tehnoloģiju testēšanu un ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Image
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Uzsvars tiks likts arī uz bezpilota lidaparātu jeb dronu attīstību. Latvijai kā nelielai valstij, izmantojot modernās tehnoloģijas, atsevišķos gadījumos iespējams panākt daudz veiksmīgāku asimetrisko draudu pārvarēšanu nekā ar konvencionālajiem ieročiem.
Tāpat sākta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, kas ir ilgstošs process un viena gada laikā nav paveicams. Taču 2020. gadā sperti vairāki nozīmīgi soļi tās iedzīvināšanā, piemēram, pērnā gada decembrī Saeima pieņēma “Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu”, kas no 2024. gada paredz valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu Latvijas vidusskolās. Jāuzsver, ka jau šobrīd teju 70 skolas šo priekšmetu iekļāvušas savos stundu sarakstos, ļaujot skolēniem to izvēlēties apgūt brīvprātīgi.
Image
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Ministrs vēlreiz uzsver, ka šī nav tikai militāra mācība, bet tā galvenokārt palīdz jauniešiem labāk izprast Latvijas vēsturi, demokrātijas pamatprincipus, veicinot patriotisko domāšanu. Taču jauniešiem jāgūst arī pamatzināšanas militārajos jautājumos. “Tas palīdzēs gan meitenēm, gan zēniem sagatavoties dažāda veida krīzēm, zinot, kā konkrētās situācijās rīkoties. Ja mēs negribam negadījumus ar ieročiem, tad labāk ar tiem iepazīties un saprast,” norāda A. Pabriks.
Tikpat svarīga ir arī aizsardzības sektorā sāktā nodrošinājuma reforma, paredzot arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) strukturālo reorganizāciju, atsevišķas centra funkcijas nododot jaunizveidotajam Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram (VALIC). Tas turpmāk būs atbildīgs par materiāltehnisko līdzekļu iegādi un to dzīvescikla nodrošināšanu Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku, vajadzībām.
Image
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija
Iezīmējot 2021. gadā veicamos darbus, ministrs uzsver – daudzi no pērn sāktajiem projektiem turpināsies arī šogad. Liels uzsvars tiks likts uz bezpilota lidaparātu spējas attīstību bruņotajos spēkos, šos dronus izstrādājot un ražojot Latvijā.
Tāpat šogad tiks stiprināta bruņoto spēku medicīnas spēja, lai vajadzības gadījumā vēl efektīvāk varētu palīdzēt civilajam sektoram. Jau ziņots, ka NBS plāno iegādāties gan izvēršamo kara hospitāli, gan izveidot paši savu stacionāro hospitāli. Tajā tiktu sniegti ne tikai medicīnas pakalpojumi, bet arī rehabilitācija starptautiskajās operācijās pabijušajiem karavīriem un viņu ģimenēm.
Image
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Ministrs arī cer, ka šogad tiks izveidota Kadetu skola Rudbāržos. Jau ziņots, ka 2020. gada 2. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi”, kas paredz Aizsardzības ministrijai savā pakļautībā izveidot pulkveža O. Kalpaka profesionālo vidusskolu Skrundas novada Rudbāržos, nodrošinot iespēju jauniešiem iegūt jaunākā līmeņa militārā vadītāja kvalifikāciju.
Tāpat aizsardzības sektors šogad turpinās izstrādāt modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai krīzes situācijās nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi. “Ceru, ka nākamā gada beigās Latvijas armijai jau būs pastāvīgas piegādes 12 mēnešu garumā tieši no vietējiem pārtikas ražotājiem un piegādātājiem,” saka ministrs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pērnā gada decembrī norisinājās Latvijā līdz šim pirmais virtuālais pārtikas hakatons – vairāku stundu ilgs ideju maratons, kurā komandas profesionālu mentoru vadībā izstrādāja inovatīvus pārtikas apgādes risinājumus.
Tāpat šogad tiks stiprinātas arī bruņoto spēku kiberaizsardzības spējas, kuru nozīme nākotnē tikai pieaugs. Tāpēc ministrs aicina papildspēkus gan profesionālajā dienestā, gan Zemessardzē, lai stiprinātu Latvijas drošību un Nacionālos bruņotos spēkus padarītu vēl modernākus. Taču A. Pabriks uzsver – visus šos projektus un ieceres iespējams īstenot, tikai turpinot investēt aizsardzības budžetā.
Image
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
A.Pabriks norāda – ja 2019. gadā tika svinēta Latvijas armijas simtgade, tad šis gads tiek nodēvēts par Varoņu gadu.
“Šogad gribam pievērst uzmanību gan vairākiem mazāk zināmiem vēstures faktiem, gan dažādu mazākumtautību lomai un devumam Latvijas Neatkarības karā,” viņš saka.
Tāpat ievērības cienīgs ir fakts, ka Latvija ir viena no tām NATO dalībvalstīm, kuru bruņotajos spēkos ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars. Tas liecina, cik Latvijas bruņotie spēki ir atvērti un vienlaikus efektīvi, kalpojot par piemēru citām, tai skaitā arī Rietumu, valstīm.
