Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām nepieciešamā pārvietojamā hospitāļa tehnikas un iekārtu izmaksas varētu svārstīties no 5 līdz 10 miljoniem eiro, tā pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš atzina, ka Covid 19 pandēmija pierādījusi, ka medicīna ir ārkārtīgi būtiska nozare, bez kuras daudzi procesi nav iespējami. Savukārt NBS dienošie karavīri ir pastāvīgi pakļauti veselības riskiem.
Pēc ministra teiktā, šobrīd NBS notiek izpēte par Role2 klases pārvietojamā hospitāļa izveides izmaksām. Pēc pašreizējām aplēsēm paredzams, ka tehnikas un iekārtu iegādei būs nepieciešami vismaz 5-10 miljoni eiro. Savukārt cik daudz varētu izmaksāt personāla piesaiste, pagaidām nav zināms.
A.Pabriks sacīja, ka pārvietojamā hospitāļa ieviešanas projektā ar cerībām raugās uz sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti, šajā procesā maksimāli iesaistot arī civilos mediķus. Tas nepieciešams, lai civilie mediķi zinātu kāda veida aprīkojums un tehnika ir pārvietojamajā NBS hospitālī, lai krīzes gadījumā arī tie varētu rīkoties ar armijas aprīkojumu.
“Tā būs ne tikai armijas un karavīru veselības garantēšana, bet spēs kopumā palīdzēt valstij krīzes situācijās. Šī papildus sadarbība ar civilajām medicīnas iestādēm ārstiem dos jaunu pieredzes attīstības perspektīvu. Šis ir komplekss piedāvājums, kas valsti ļaus padarīt drošāku,” viņš piebilda.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Aizsardzības nozare uzsākusi izvēršamu militārās medicīnas apakšvienību izveidi, lai radītu papildu iespējas sniegt medicīnisko palīdzību gan militāras, gan civilas krīzes situācijās.
Militārās medicīnas apakšvienību darbību varēs izvērst jebkurā Latvijas vietā, un tās nodrošinās cietušo vai slimnieku pagaidu izvietošanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Izvēršamo militārās medicīnas apakšvienību attīstība ir ilgtermiņa projekts, kura īstenošanai Nacionālie bruņotie spēki iegādāsies nepieciešamo medicīnas aprīkojumu un piesaistīs ārstniecības personālu.
Militārās medicīnas apakšvienības veidos kvalificētas ārstniecības personas, kuras jau strādā bruņoto spēku vienību ārstniecības iestādēs un tās, kuras strādā civilajās ārstniecības iestādēs un dienē Zemessardzē.
Dienestu Zemessardzē un darbu militārās medicīnas apakšvienībā ārstniecības personāls varēs apvienot ar civilo profesionālo karjeru medicīnā, vienlaikus apgūstot militārās iemaņas, stiprinot savu gatavību reaģēt valsts apdraudējuma gadījumā un sniedzot neatsveramu ieguldījumu valsts aizsardzībā krīzes situācijās.