Pabriks: aizsardzības nozare aizvadītajā gadā ir pierādījusi savu noturību krīzes apstākļos

Nozares politika
Sargs.lv
Image
NBS
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Vērtējot aizvadīto 2020. gadu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda - neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, aizsardzības nozare pierādījusi savu noturību krīzes apstākļos, nodrošinot valsts aizsardzības spējas un vienlaikus turpinot strauju attīstību.

Ministrs atzīst, ka aizsardzības nozarē šī gada laikā paveikts daudz darba ar mērķi veicināt sadarbības noturību negaidītās situācijās, kā arī nodrošināt Latvijas bruņotajiem spēkiem visu nepieciešamo uzdevumu izpildei.

"Sabiedrības uzticība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem joprojām ir augsta, un tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Arī nākamā gada aizsardzības budžets mums palīdzēs turpināt uzsākto attīstību."
Artis Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Aizvadītā gada laikā sperti nozīmīgi soļi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā Latvijā. Pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija, izdots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kā arī  veikti grozījumi Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā, kā arī likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.

Image
72 h
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ministru kabinetā tika apstiprināts jaunais Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns, kas iezīmē turpmāko bruņoto spēku kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju attīstību līdz 2032. gadam. Tāpat likti pamati jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzībā, Saeimai pieņemot likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi, kas paredz 2024. gada valsts aizsardzības mācību ieviest kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības iestādēs.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir sniedzis palīdzību civilās aizsardzības iestādēm, nodrošinot aptuveni 650 individuālo aizsardzības līdzekļu pieprasījumus no valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Tāpat VAMOIC saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Latvijas skolām iegādāsies 260 000 varākkārt lietojamo higiēnisko sejas masku.

Ievērojot epidemiologu norādījumus, profesionālā dienesta karavīri un zemessargi turpina apmācības, nodrošinot jaunu dienesta biedru uzņemšanu un valsts aizsardzības spēju saglabāšanu. Tāpat Zemessardze atbalstījusi iekšlietu struktūras, pavasarī palīdzot pašvaldību policijām patruļās, kā arī periodiski sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei.

Image
Zemessardze
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Neskatoties uz pandēmijas radītājiem ierobežojumiem, Nacionālie bruņotie spēki ir spējuši uzturēt kaujas spēju attīstību, regulāri organizējot un piedaloties militārajās mācībās. No 15. augusta līdz 4. oktobrim tika īstenots ikgadējais militāro mācību cikls “Namejs 2020”, kurā piedalījās aptuveni 7000 profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un sabiedroto valstu karavīru. Tāpat šogad Zemgalē un Rīgas apkārtnē tika izvērstas militārās mācības “Sudraba bulta”, kurās piedalījās 3000 karavīru no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas, un sadarbības partneri no Igaunijas, Polijas un ASV. 

Image
sudraba bulta
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Gada laikā realizēti vairāki nozīmīgi militārās infrastruktūras projekti – sporta komplekss Ādažu bāzē, jaunas būves Speciālo operāciju pavēlniecībā, Zemessardzes 27. kājnieku bataljona rotas atbalsta punkts Limbažos, kā arī uzsākta individuālā ekipējuma noliktavas būvniecība Rīgā. Turpinās darbs arī pie reģionālo poligonu attīstības.

Tāpat pieņemti būtiski lēmumi karavīru un zemessargu bruņojuma paplašināšanai. Maijā Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Igaunijas bruņotajiem spēkiem iesniedza pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par jaunu prettanku granātšāvēju “Carl Gustaf M4” piegādi. Plānots, ka par aptuveni 1,3 miljoniem eiro pasūtītie ieroči Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti līdz 2022. gadam.

Image
Carl Gustaf
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Savukārt oktobrī Latvija, Somija un Somijas uzņēmums “Patria” parakstīja līgumu par kopīgas 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi uz “Patria” transportlīdzekļu bāzes. Plānots, ka jauno transportlīdzekļu izpētes fāze noslēgsies 2021. gada nogalē, pēc kā partnervalstis varēs uzsākt sarunas par jauno 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi. Pirmās 6x6 transportlīdzekļu piegādes varētu notikt jau nākamgad.

Notikusi arī pašmāju militārās industrijas attīstība. Gada sākumā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti norisinājās Latvijā pirmais aizsardzības industrijas hakatons “Garage48 Defence Makeathon 2020”, kurā 48 stundu laikā tika radīti funkcionējoši drošības un aizsardzības risinājumu prototipi. Savukārt decembrī notika virtuālais pārtikas hakatons, kura mērķis bija izstrādāt modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā.

Tāpat Latvijā atklāta pirmā Eiropā 5G testa vide militārajā bāzē, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju. Projekta rezultātā ir radīta ekosistēma jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.
Image
5G
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

NATO ir skaidri demonstrējusi spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem, tādējādi vēl vairāk stiprinot un ticamu un efektīvu atturēšanu un aizsardzību. Ir apstiprināts aizsardzības plāns Baltijas valstīm un Polijai, ir sperti samērīgi soļi, atbildot uz Krievijas radītajiem raķešu draudiem. Joprojām tiek nodrošināta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas uzturēšanās Latvijā, kas, turpinot mācības ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir spējīga reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Image
NBS
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Tāpat arī Baltijas valstu gaisa telpas drošību 24 stundas diennaktī nodrošina sabiedroto iznīcinātāji. Latvijā izvietotais daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” ir kļuvis par pirmo NATO spēku struktūras elementu Baltijas valstīs, lai krīzes situācijās spētu vadīt arī sabiedroto spēkus. NATO dalībvalstis ir parūpējušās par ievērojamu aizsardzības investīciju pieaugumu, kur Latvija ir viens no labajiem piemēriem, atvēlot 2% no IKP aizsardzības izdevumiem.
Image
Eurofighter
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Mūsu stratēģiskie sabiedrotie ir vairākkārt apliecinājuši savu nelokāmo uzticību transatlantiskajām attiecībām, un ASV turpina nodrošināt savu militāro klātbūtni un spējas Eiropā. ASV ir sniegušas un turpina sniegt neatsveramu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, veicinot savstarpējo savietojamību, spēju attīstību un infrastruktūras projektu īstenošanu.

Latvija aizvadītajā gadā kā vadošā valsts koordinēja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Šāds sadarbības formāts ir sniedzis būtisku pienesumu gan katras Baltijas valsts bruņoto spēku kapacitātes un spēju attīstīšanā, gan arī nacionālo aizsardzības spēju savietojamības veicināšanā.

Dalies ar šo ziņu