Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandiere augusi līdz ar Latvijas Gaisa spēku spēju attīstību

NBS
Sargs.lv
Image
Gaisa spēki
Gaisa spēku GTNE komandiere pulkvežleitnante Kristīne Krasta. Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Pulkvežleitnante Kristīne Krasta jau 17 gadus gādājusi par Latvijas un arīdzan Baltijas gaisa telpas drošību. Tagad viņa ieņem NBS Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas (GTNE) komandieres amatu. Tā ir ļoti tehniska, daudz līmeņu, uz augstām tehnoloģijām balstīta vienība, kura sevī apkopo visā Latvijas valsts teritorijā izvietotus modernus Gaisa telpas novērošanas un kontroles sensorus apvienotus visaptverošā sakaru tīklā, nodrošinot šīs informācijas pilnīgu apstrādi, veidojot nacionālajām vajadzībām nepieciešamo un NATO standartiem atbilstošu galaproduktu. Turklāt, viņa ir pirmā sieviete – komandiere šīs vienības vēsturē, un ir gandarīta, ka toreiz, studējot Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA), izlēmusi par labu tieši dienestam Gaisa spēkos, jo sākotnēji vēlējusies pievienoties Sauszemes spēkiem, viņa atzīst intervijā “Sargs.lv”.

GTNE ar līdzīgām vienībām Igaunijā un Lietuvā spēlē noteicošu lomu visu trīs Baltijas valstu gaisa telpas drošības nodrošināšanā. Kopš 2020. gada par katras valsts un Baltijas kopīgo gaisa telpas drošību gādā nacionālie Kontroles un ziņošanas centri (KZC) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas cieši sadarbojas gan savā starpā, gan ar NATO operacionālo virsvadību Uedemā, Vācijā esošo NATO Daudznacionālo gaisa operāciju centru (Combined Air Operations Centre).

Īstā vieta – Gaisa spēkos

Gaisa spēkos Kristīne Krasta nonāca uzreiz pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas 2004. gada janvārī. Viņa atzīst, profesionālā militārā dienesta karjeru izvēlējusies, jaunības entuziasma vadīta, lai gan sākotnēji vairāk domājusi par dienestu Sauszemes spēkos.

“Akadēmijā tolaik vēl nebija atsevišķi izdalīti spēka veidu novirzieni, un uz Gaisa spēkiem bija vien dažas pieejamās dienesta pozīcijas, viena no tām –  Informācijas centrs (tagad – Kontroles un ziņošanas centrs), kas tolaik atradās lidosta “Rīga”, tur arī nokļuvu,” dienesta gaitu sākumu atceras nu jau pulkvežleitnante K. Krasta, kura neslēpj prieku, ka dien tieši Gaisa spēkos, jo šīs jomas specifika dienesta pienākumu veikšanā paredz daudz eksakto zināšanu un loģiskās domāšanas izmantošanu.

Viņa atceras, ka tajā pašā gadā aizsūtīta uz gaisa telpas novērošanas pirmā līmeņa kursu Lietuvā, ar ko arī sācies viņas ceļš šajā specialitātē – gaisa telpas novērošanā no Lietuvā esošā reģionālā centra, nodrošinot kaujas dežūras, viņa dienējusi aptuveni sešus gadus. Tur arī tuvāk iepazinusies ar NATO sabiedrotajiem un pienākumu specifiku, līdz viņai Lietuvas Kontroles un ziņošanas centrā piedāvāta pastāvīga pozīcija kā apmācību virsniecei.

“Tas bija jauns izaicinājums un tā no 2013. – 2016. gadam pavadīju Lietuvā Reģionālajā novērošanas centrā, kas pielīdzināms NATO štāba amatam, kā apmācību virsniece tieši  BALTNET projektā. Atgriežoties Latvijā, kļuvu par Kontroles un ziņošanas centra “Lielvārde” priekšnieci, pēc tam sekoja mācības Baltijas aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL) Igaunijā, bet kopš 2020. gada jūlija esmu Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandiere,” viņa stāsta.

Uz jautājumu, kā ir dienēt kolektīvā, kur lielākā daļa ir vīriešu, turklāt viņus vēl komandēt, pulkvežleitnante K. Krasta atzīst – katram Latvijas iedzīvotājam ir vienlīdzīgas tiesības kalpot savai valstij un, runājot par savas valsts un tās suverenitātes aizstāvēšanu, dzimumam vairs nav nozīmes.

Image
Gaisa spēki
Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Liela nozīme ir katra indivīda spējām un profesionālajām prasmēm. Uzskatu, ka manu tiešo priekšnieku un komandieru atzinība un ticība manām profesionālajām spējām, kā arī ģimenes atbalsts ir tie stūrakmeņi, kas vadījuši manu militāro karjeru tādā virzienā un pozīcijā, kādā šobrīd atrodos,” pārliecināta ir GTNE komandiere.

Viņa atzīst, ka citu valstu armijās Gaisa spēki ar savu aviāciju un tajā skaitā iznicinātāj-lidmašīnām skaitās kā sava veida elites spēka veids. Bet tā ir Gaisa spēku repzentablā un redzamā puse, aiz priekškara paliek daudz citu GS vienību un uzdevumu. Nenoliedzami Latvijas Gaisa spēki ir ļoti specifiska un tehniska vienība. Lai arī Sauszemes spēki un to galvenā sastāvdaļa – Mehanizētā kājnieku brigāde –  tiek dēvēti par armijas dūri, un viņi ir tie, kuru “kājas stāv uz zemes”, visiem spēku veidiem ir cieši jāsadarbojas, lai valsts būtu aizsargāta. Sauszemes, gaisa un jūras spēkiem ir jābūt savstarpēji integrētiem, lai tiktu sasniegts maksimāli iespējamais spēku kopums, tādējādi strādājot vienota mērķa izpildē.

Kopēja Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma – BALTNET

Atskatoties vēsturē, pulkvežleitnante atzīst, ka pēdējos gados Latvijas un visas Baltijas gaisa telpas drošības uzlabošanā paveikts ļoti daudz. Sākotnēji Latvijas Gaisa spēkiem bijis tikai atsevišķs radaru tehniskais postenis, un tas pat nebija savienots ar informācijas centru, kas atbildēja par gaisa telpas uzraudzību Latvijā.

Taču 1998. gadā Baltijas valstis valdības līmenī noslēdza starptautisku līgumu par gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET (Baltic Air Surveillance Network) ieviešanu. Tā noteica, ka gaisa telpa virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiek veidota kā vienots veselums, un tās kontrole un pārraudzība jāveic kopējiem spēkiem. Pamazām tika ieviesti arī stacionārie tālās gaisa telpas novērošanas radari, kuri šobrīd atrodas Rēzeknē, Ventspilī un Lielvārdē.

Savukārt 2004. gadā, kad Latvija iestājās NATO, BALTNET sistēma tika integrēta NATO apvienotajā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmā (NATINAMDS NATO Integrated Air and Missile Defence system). Tas Latvijai un Baltijas reģionam kopumā dod lielu drošības sajūtu, jo gaisa telpa faktiski tiek uzraudzīta dubultā.

“Šo divdesmit triju gadu laikā, kopš ieviesta BALTNET sistēma, ir izveidota ļoti cieša savstarpējā sadarbība Gaisa telpas novērošanas un kontroles jautājumos. BALTNET sistēmas ietvaros Baltijas valstis joprojām apmainās ar iegūto radaru datu informāciju, tādējādi paplašinot situācijas izpratni (situational awareness) par gaisa telpā notiekošo katrā no valstīm, kas ir papildus rīks augstākstāvošiem komandieriem lēmumu pieņemšanas procesā,” saka pulkvežleitnante K. Krasta.

Katrā Baltijas valstī savs Kontroles un ziņošanas centrs

Kopš 2020. gada decembra BALTNET sistēmai ir mainīta konfigurācija, kā rezultātā viena Reģionālā gaisa telpas novērošanas un koordinācijas centra vietā Lietuvā nu ir izveidoti trīs identiski Kontroles un ziņošanas centri (KZC) katrā no valstīm –  Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kas cieši sadarbojas ar NATO Apvienoto gaisa operāciju centru Uedemā, Vācijā.

Image
Gaisa spēki
Gaisa spēku GTNE komandiere pulkvežleitnante Kristīne Krasta ar eskadriļas virsseržantu št. vrsž. Andi Cinīti. Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Gaisa spēku GTNE komandiere pulkvežleitnante Kristīne Krasta ar eskadriļas virsseržantu št. vrsž. Andi Cinīti. Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Katras valsts atbildībā ir attīstīt un uzturēt sava Kontroles un ziņošanas centra spējas atbilstoši NATO noteiktajām prasībām. Tas nozīmē dažādu jaunu sistēmu ieviešanu, personāla apmācību un kvalifikāciju uzturēšanu, jo Gaisa telpas novērošanas eskadriļas personālam ir jābūt spējīgam nodrošināt sistēmu nepārtrauktu darbību, pastāvīgu gaisa telpas novērošanu un NATO iznīcinātāj-lidmašīnu kontroli virs Baltijas valstīm, kas Baltijas reģionā veic gaisa patrulēšanas misiju (NATO Baltic Air Policing). Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā Baltijas valstu ģeogrāfisko novietojumu,” saka plt. K. Krasta.

Viņa arī norāda – laikā, kad šāds centrs bija tikai Lietuvā, tajā pienākumus pildīja arī karavīri no Latvijas un Igaunijas, kas nozīmēja viņu ilgstošu atrašanos komandējumā, līdz ar to – arī papildu izmaksas ilgtermiņā. “Protams, arī šo jauno sistēmu ieviešana un uzturēšana nav lēta, toties speciālisti tagad ir savā mājas bāzē, un ārpus savu tiešo dienesta uzdevumu izpildes, atrodas tepat pie savām ģimenēm Latvijā.”

Vienlaicīgi tiek turpināta sadarbība BALTNET projektā, ar Lietuvas un Igaunijas Gaisa spēkiem apmainoties ar informāciju, tāpat Latvijas Gaisa spēki ir spējīgi pieslēgties viņu sakaru torņiem un novadīt gaisa patrulēšanas misiju ar NATO iznīcinātāj-lidmašīnām jebkurā no Baltijas valsts gaisa telpām. Trīs neatkarīgu KZC izveides galvenā doma arī ir šī dublēšana, kas nozīmē, ka vajadzības gadījumā kaimiņvalsts var pārņemt kontroli.

Pulkvežleitnante K. Krasta piebilst, ka BALTNET projekts NATO līmenī bieži tiek izcelts kā ļoti veiksmīgs vairāku valstu sadarbības projekts, kas sevī ietver gan apmaiņu ar nacionālu gaisa telpas novērošanas informāciju un datiem, gan veiksmīgu sadarbību un koordināciju.

Attīstības griesti nav sasniegti

Raksturojot Latvijas gaisa telpas novērošanas spēju attīstību, pulkvežleitnante atzīst – šis process ir nepārtraukts, jo vienmēr jāiet līdzi laikam, it sevišķi tehnoloģiju attīstībai. Dažas no spējām nevar attīstīt tik strauji tieši nepietiekamo cilvēku resursu dēļ, taču šis jautājums Gaisa spēkos ir viena no prioritātēm.

“Viena no Gaisa telpas novērošanas eskadriļas spējām, ko vēlos izcelt, ir  zeme-gaiss-zeme antenu lauku izveide Latvijā, kas ir sekmējusi Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO iznīcinātāj-lidmašīnu vadību un kontroli. Vēl viens sasniegums ir Balss sakaru sistēmas ieviešana Kontroles un ziņošanas centrā “Lielvārde”, kas ir nodrošinājis spēju kontrolēt un vadīt NATO iznīcinātāj-lidmašīnas Baltijas valstu gaisa telpā no KZC Lielvārdē,” viņa saka. 

Kontroles un ziņošanas centra nozīme militārā krīzē

Krīzes laikā mobilitāte spēlē vitālu lomu vienības izdzīvošanas spējām, kā arī paaugstina izpildāmo uzdevumu iespējamību ilgtermiņā. GTNE apakšvienību mobilitātes spējas nodrošina Gaisa spēku un augstākai komandvadībai nepieciešamo sakaru un informācijas nepārtrauktību, sniedzot  augstākstāvošiem komandieriem – lēmumu pieņēmējiem situācijas izpratni (situational awareness), kas notiek Latvijas un Baltijas gaisa telpā, tāpēc šāda mobilitātes paaugstināšana ir viena no prioritātēm tuvāko gadu attīstības plānos.

“KZC apkopo un apstrādā informāciju, no dažādu tipu gaisa telpas novērošanas sensoriem, un atbilstoši noteiktajiem NATO kritērijiem veido kopējo atpazītu gaisa telpas “bildi”, nosakot , kurš ir savs un kurš ir svešs. Tālāk, jau atpazīta Gaisa telpas aina tiek pārsūtīta augstāk atbilstoši noteiktajai komandķēdei gan informatīvi, gan tālāko operacionālo lēmumu pieņemšanai. Protams, izaicinājumi nepārtraukti mainās, tie sen jau nav vairs tikai konvencionāli, bet šobrīd mans galvenais uzdevums ir plānot, kā sargāt Latviju miera laikā un aizstāvēt iespējamās krīzes situācijās,” viņa saka.

Ar tālās darbības radariem GS novēro Latvijas gaisa telpu, un tai pieguļošo teritoriju. BALTNET sistēma nodrošina iespēju novērot visu triju Baltijas valstu pierobežā notiekošo gaisa kuģu kustību, kas veido situācijas izpratni reģionā.

Tomēr pulkvežleitnante atzīst, ka sekmīgai uzdevumu izpildei, ne tikai viņas vadītajā vienībā, bet Gaisa spēkos kopumā visvairāk nepieciešami kvalificēti speciālisti. “Bez personāla iegādātā tehnika, sistēmas un sakaru līdzekļi nedarbosies. Gaisa telpas novērošanas eskadriļas izpildāmo uzdevumu atslēgas vārdi ir pastāvīga novērošana un nepārtraukta datu un informācijas plūsma, bet aiz šiem vārdiem “stāv” tehniski profesionāli karavīri, kuriem jānodrošina uzdevumu izpilde 24/7 visa gada garumā - bez izņēmumiem”.

Latvijas Gaisa spēku novērošanas loma NATO

Integrētā pretgaisa aizsardzības sistēma ietver vairākus elementus – pretraķešu aizsardzību, ieroču sistēmas un platformas, gaisa telpas novērošanas sensorus, sakaru tīklus, komandvadību (C2– Command and Control) un kvalificētu personālu.

Tāpēc arī Latvijas Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas ir integrēta kopējā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā un ar saviem agrās brīdināšanas sensoriem un kvalificētiem speciālistiem nodrošina pastāvīgu gaisa telpas novērošanu, veidojot nepārtrauktu atpazītas gaisa telpas atainojumu un iznīcinātāj-lidmašīnu kontroli. Turklāt ļoti svarīgi, ka  GTNE ar Latvijas Valsts prezidenta 2004. gada pavēli ir deleģēta tiešā NATO spēku virspavēlnieka Eiropā (SACEUR – Supreme Allied Commander Europepakļautībā.

“Ar mūsu šī brīža apmācīto personālu, kas gan nav liels, esam arī periodiski spējīgi uzņemt ienākošos sabiedroto spēkus un novadīt gaisa spēku operācijas,” saka GTNE komandiere.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Krievijas lidmašīnas, kuras aizvien biežāk veic nesaskaņotus lidojumus Baltijas gaisa telpas tuvumā, liekot pacelties NATO iznīcinātājiem, to dara, lai atklāti provocētu NATO, K. Krasta atbild – Krievijas federācijas gaisa kuģi to darījuši iepriekš un visticamāk to darīs arī turpmāk.

“Ģeopolitiskās situācijas dēļ NATO ir palielinājusi kontroli pār gaisa kuģu lidojumiem Latvijas gaisa telpas tuvumā, un tas iedzīvotājos var radīt izjūtu, ka militāro lidojumu īpatsvars ir palielinājies,” viņa saka.

Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļa dibināta 2004. gada 1. jūlijā, taču gaisa telpas novērošanas uzdevumi aizsākās jau 1997. gadā. Eskadriļas galvenie uzdevumi ir nodrošināt Latvijas gaisa telpas kontroli un aizsardzību, veicot Latvijas un tai pieguļošās gaisa telpas pastāvīgu novērošanu. Nozīmīga ir Kontroles un ziņošanas centra loma, kas ir organiska eskadriļas sastāvdaļa. Šīs apakšvienības karavīri atbild par radaru saņemto datu apstrādi, atpazītās gaisa telpas ainas veidošanu, gaisa operācijām un ieroču (iznīcinātāju) kontroli un vadību.

Dalies ar šo ziņu