Nākamā gada sākumā Latvija saņems pirmās iekārtas pretgaisa aizsardzības komandvadības sistēmai

NBS
Sargs.lv
Image
Gaisa spēki
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Jau nākamā gada sākumā Latvija no ASV varētu saņemt pirmo aprīkojumu pretgaisa aizsardzības komandvadības sistēmas izveidei, intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis. Šis ir svarīgs solis, lai Latvijas debesu aizsardzībai varētu sākt izmantot ievērojami nopietnāku bruņojumu, tostarp vidējā darbība pretgaisa aizsardzības raķetes.

Pulkvedis V. Masulis efektīvu pretgaisa aizsardzības sistēmu salīdzina ar bruņinieku – lai bruņinieks efektīvi varētu pildīt savus pienākumus, viņam jābūt ne tikai aizsargātam, bet arī bruņotam. Viņam nepieciešamas acis pretinieka saskatīšanai, smadzenes situācijas novērtēšanai, kā arī centrālā nervu sistēma, kas liek strādāt visam pārējam ķermenim, tostarp vajadzības gadījumā pret pretinieku vērst zobenu.

Gaisa spēku komandieris atzīst –  šobrīd līdz ar stacionāro un mobilo tālās darbības radaru iegādi un ieviešanu Gaisa spēki ir ieguvuši šīs “acis” debesu novērošanai. Nākamais solis ir attīstīt centrālo nervu jeb komandvadības sistēmu, kas no acīm jeb radariem saņemto informāciju varētu tālāk nodot smadzenēm jeb komandcentram, kas jau tālāk caur centrālo nervu sistēmu – pretgaisa aizsardzības komandvadības sistēmu – nodotu pavēles par tālākajām darbībām kaujas vienībām. Tās, balstoties uz saņemto informāciju, vajadzības gadījumā pret iebrucēju varēs pārliecinoši un precīzi pielietot pretgaisa aizsardzības ieročus.  

“Ja man jāpaskaidro, cik tālu ar šo projektu esam, tad jāsaka, ka mums ir skaidra arhitektūra, kā pretgaisa aizsardzības sistēma izskatīsies. Mums ir skaidra arhitektūra gan sakaru, gan komandvadības tīklu līmenī. Tāpat mēs esam apzinājuši vajadzīgo aprīkojumu, kā arī to, cik tas izmaksās."
Gaisa spēki
NBS Gaisa spēku komandieris
pulkvedis Viesturs Masulis

Viņš uzsver –  ja pretgaisa aizsardzības sistēmā nav drošas komandvadības sistēmas, pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas operatori var saņemt neprecīzu informāciju, kas noved pie kļūdainiem un pat traģiskiem iznākumiem. Viens no tādiem  notika 2020. gada janvārī, kad pēc ASV bruņoto spēku veiktās Irānas Revolucionārās gvardes komandiera ģenerāļa Kasema Suleimani nogalināšanas Irāna nolēma atriebties, izšaujot desmitiem ballistisko raķešu pa Irākas gaisa spēku bāzēm, kurās bija ASV un sabiedroto valstu personāls.

Tolaik, baidoties no ASV atbildes soļiem, Irānas pretgaisa aizsardzības spēkos tika izsludināts paaugstināts trauksmes līmenis. Sajaucot Ukrainas aviokompānijas “Ukraine International Airlines” pasažieru lidmašīnu ar ASV Gaisa spēku kuģi, Irānas pretgaisa aizsardzības spēki virs Teherānas notrieca pasažieru lidmašīnu. Pie vainas bija tieši efektīvas komandvadības sistēmas trūkums.

“Ja bruņoto spēku rīcībā būtu šāda komandvadības sistēma, iespējams, konkrētā vienība saņemtu daudz labāku un kvalitatīvāku informāciju, tā būtu daudz efektīvāk apstrādāta, ļaujot pieņemt pārdomātāku un adekvātāku lēmumu. Ja cilvēks, kurš nospieda raķetes palaišanas pogu, būtu zinājis, ka virs viņa lido civilais gaisa kuģis, diez vai tā būtu rīkojies,” skaidroja pulkvedis V. Masulis.

Gaisa spēku komandieris stāsta – līdzīgas komandvadības sistēmas, kādu plānots izveidot Latvijā, paredzēts ieviest katrā Baltijas valstī. Līdz ko tā būs operētspējīga, Latvijas un arī kaimiņvalstu pretgaisa aizsardzības spēkiem būs iespēja daudz efektīvāk trenēties un atstrādāt visas procedūras.

Jaunā sistēma ļaus arī ātri tai pieslēgt NATO sabiedroto pretgaisa aizsardzības līdzekļus – ne tikai radarus, bet arī dažādas ieroču sistēmas, tostarp vidējā un tālā darbības rādiusa raķešu sistēmas.

Paredzēts, ka pirmais pretgaisa aizsardzības komandvadības aprīkojuma sūtījums, izmantojot ASV līdzfinansējuma programmu, tiks saņemts nākamā gada sākumā. Tās būs sakaru iekārtas un cita veida materiāltehniskie līdzekļi.

Jaunās sistēmas lielākais pluss būs tas, ka visu saņemto informāciju Gaisa spēki spēs nodot ne tikai NATO sabiedrotajiem, bet arī citām NBS vienībām, kuras, vadoties no pretinieka aktivitātēm gaisa telpā, spēs pieņemt lēmumus par savu vienību tālākajām darbībām, vajadzības gadījumā reaģējot uz draudiem.

Pulkvedis V. Masulis stāsta – līdz ar radaru, komandvadības sistēmas un komandcentra iekārtām iegādāties paredzēts arī pretgaisa aizsardzības ieročus. Jau šobrīd skaidrs, ka tās būs vidējā darbības rādiusa raķetes. Tiesa, kādas tieši un kādā apjomā tās tiks pirktas, pagaidām netiek atklāts.

“Katrā ziņā varu teikt, ka par līdz šim paveikto esmu gandarīts. Mums ir skaidrs projekts kā to ieviest un mēs virzāmies uz priekšu,” rezumēja pulkvedis V. Masulis.

Dalies ar šo ziņu