Sutīgo un saulaino dienu Jūrmalciema kāpās netālu no Liepājas šonedēļ ik pa laikam pārtrauc šāvienu skaņa ar tai sekojošu tuvās distances pretgaisa aizsardzības raķešu šaušanos debesīs, kam seko sprādzieni gaisa mērķu tuvumā. Te praktisko kaujas šaušanu aizvada ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas bruņoto spēku karavīri.
Mācības Jūrmalciema poligonā paredzētas līdz pat 20. jūnijam. Latviju tajās pārstāv ne tikai Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīri un zemessargi no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. bataljona, bet arī Sauszemes spēku Kaujas atbalsta bataljona vīri.
Laiks šāda veida mācībām ir teju perfekts – zilajās debesīs nav mākoņu. Tas ļauj labi saskatīt tuvojošos mērķi, taču atšķirībā no citām reizēm karavīru uzdevums ir sarežģītāks. Ja citkārt pa gaisu ar dronu trosē tika vilkts liels mērķis, kas pēc izmēriem bija līdzvērtīgs lidmašīnas fizelāžai, tad šogad mērķi bija ievērojami mazāki.
Pirmo reizi šajās mācībās tiek šauts pa Latvijā ražotiem gaisa mērķiem, kas pēc sava ārējā izskata atgādina mūsdienās ierastos bezpilota lidaparātus. Tāpat kā mērķi tiek izmantoti no Gaisa spēku lidmašīnas izmestie termomērķi, kuru galvenais uzdevums bija imitēt lidmašīnu dzinēju siltuma avotu. Šā tipa mērķu diametrs bija vēl mazāks – tikai 30 centimetri.
Gada eksāmens
Kā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst paši karavīri, viņiem mācības “Baltic Zenith” ir kā lielais gada eksāmens pēc teorijas apguves un tā sauktajiem “sausajiem” treniņiem.
Dižkareivis Artis Dzenītis šajās mācībās pārstāvēja Sauszemes spēku Kaujas atbalsta bataljona pretgaisa aizsardzības divizionu. Šī vienība izveidota aptuveni pirms gada. Dižkareivis A. Dzenītis sava dienesta laikā apguvis iemaņas darbā gan ar tuvās darbības zenītraķetēm “Stinger”, gan daudz smagāko RBS-70, kā vadība mācībās tika uzticēta tieši viņam.
“Man tas bija pirmais šāviens. Es šāvu kā pirmais pārstāvis no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes. Ja runā par sajūtām, tad līdz pat šāviena brīdim bija nenormāls stress,” viņš stāsta. Tiesa, gan lielā karstuma, gan stresa diskomforts, gaidot pozīcijā, tikai audzis augumā. Ja dienas sākumā dižkareivis. A. Dzenītis sevi noskaņoja ātrai uzdevuma izpildei, tad tā ievilkās pat par vairākām stundām – iemesls - nedroša situācija šaušanas sektorā, jo jūrā pārbaudīt izmestos tīklus bija iebraucis kāds no vietējiem zvejniekiem, liekot pārtraukt mācības, līdz viņš tiek evakuēts drošā attālumā.
Kā uzsver speciālists, šāviens nav bijis no vieglajiem – viņam nācies trāpīt pa nelielā izpletnī iekārtu mucu. Ņemot vērā, ka RBS-70 tēmēšanas optika nodrošina spēcīgu palielinājumu, mērķis bijis precīzi saskatāms, un izšauto raķeti vien atlika novadīt līdz saskarei.
Savukārt Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona dižkareivis Alvis Voltmanis pirmo reizi šāvis pa mērķa bezpilota lidaparātu. Viņa šāviens bijis veiksmīgs. “Šāda veida mērķis jau ir daudz vairāk pietuvināts reālai situācijai. [..] Tiesa, uzdevuma izpildi tas nemaina, jo nedz tēmēšana, nedz raķetes izšaušana pa šo mērķi nav citādāka, kā šaujot pa citiem,” stāsta dižkareivis A. Voltmanis.
Tomēr dižkareivim A. Voltmanim šajās mācībās bija jauna pieredze – vienlaicīgs šāviens kopā ar kolēģiem no Lietuvas gaisa spēku karavīriem. “Kad atskanēja komanda par mērķa iznīcināšanu, abas raķešu apkalpes izšāvām kopā. Tādējādi arī raķetes aizgāja vienlaicīgi. Galvenais, lai mērķis ir iznīcināts,” noteic dižkareivis A. Voltmanis.
Atzīmes starp “ļoti labi” un “izcili”
Mācību “Baltic Zenith” norisē klātienē noraudzījās arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis, kā arī Aizsardzības ministrijas, NBS un Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji.
Šaušanas vingrinājums īpaši interesants bija tieši NBS komandierim, kura viena no iegūtajām militārajām specialitātēm ir pretgaisa aizsardzībā. “Es 10 ballu sistēmā karavīriem par šiem rezultātiem liktu 8, kas ir ļoti labi,” saka NBS komandieris.
Viņš stāsta - līdz ar praktiskās šaušanas treniņiem šogad mācības bijušas inovatīvas ar to, ka tajās pirmo reizi tikuši izmantoti tikai Latvijā ražotie mērķi.
“Iepriekšējās mācībās mums mērķus nodrošināja ASV partneri. Toreiz tās bija lielas platformas ar ļoti spēcīgiem siltuma izstarotājiem. Atšķirībā no pērnā gada šīs mācības ir sarežģītākas – tāpēc lieku 8 balles no 10, kas, manuprāt, ir ļoti labs vērtējums,” atzina NBS komandieris.
Savukārt Gaisa spēku komandieris savu padoto darbu vērtē ar atzīmi “izcili”, norādot, ka salīdzinoši miniatūrie mērķi mācību gaitā tikuši iznīcināti ar vairāk nekā 90% precizitāti.
Viņš skaidro – pretgaisa raķešu pielietošanā izšķir gan tiešos trāpījumus, gan efektīvos trāpījumus, kad raķetes kaujas galviņas detonators nostrādā nevis saskares brīdī, bet mērķa tuvumā, ierosinot eksploziju un ar šķembu mākoni sadragājot pretinieka lidaparātu. Ja karavīri spēj sašaut pat šāda izmēra mērķus tiešā trāpījumā, tad tas ir kvalitatīvs apmācību rezultāts.
Efektīva tuvā rādiusa pretgaisa aizsardzība
Gaisa spēku komandieris stāsta, ka šajās mācībās sevi lieliski pierādījušas par mērķiem izmantotās Latvijā ražotās dronu sistēmas. Šie rezultāti dod pamatu tālāka sadarbības līguma slēgšanai ar uzņēmumu par līdzīgu lidaparātu piegādēm, vienlaikus dodot iespēju Gaisa spēkiem koriģēt prasības gan attiecībā uz drona ātrumu, manevrēt spēju un citiem parametriem.
No mācību viedokļa šādu mērķu iznīcināšana bijusi svarīga arī pašiem karavīriem, jo mūsdienu karadarbībā droni tiek izmantoti arvien vairāk, kas liek daudzu valstu bruņotajiem spēkiem meklēt efektīvākās tehnoloģijas, kā no tiem aizsargāties.
“To lieliski pierādīja Azerbaidžānas un Armēnijas karš, kur iesaistītās puses meklēja veidus, kā ar ieročiem, kas maksā salīdzinoši maz, nodarīt maksimālo kaitējumu otrai karojošajai pusei. Tādējādi var teikt, ka šajās mācībās mēs arī cīnījāmies pret mazās un vidējās klases līmeņa bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Es šos rezultātus ļoti gaidīju un esmu apmierināts, ka mūsu karavīrs šo dronu spēja iznīcināt jau ar pirmo šāvienu,” atzina pulkvedis V. Masulis, piebilstot, ka šāda veida “ekonomiskā pieeja” uzbrukumu ieroču izvēlē drīzumā dominēs arvien vairākos konfliktos, tāpēc Gaisa spēkiem jābūt drošiem par spējām pretdarboties šiem uzbrukumiem.
Savukārt ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsver – tuvās distances pretgaisa aizsardzības spēja Latvijā būtu jāpadara iespējami masveidīgāka, to maksimāli integrējot Sauszemes spēku vienībās, ļaujot vienībām droši darboties, zinot, ka tās ir pasargātas no gaisa uzbrukumiem.
“Ja runājam par tālākiem soļiem vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu virzienā, tad tas ir tālāko 10 gadu attīstības projekts. Šobrīd mūsu uzdevums ir pilnveidot esošās sistēmas un skatīties, ko to vietā iegādāties pēc pieciem līdz septiņiem gadiem,” teica ģenerālleitnants L. Kalniņš.
