Zemessardzes 1. Rīgas brigāde, tāpat kā galvaspilsēta Rīga, nekad nebūs gatava, tā pēc nepilniem trim brigādes komandiera amatā aizvadītiem gadiem intervijā “Sargs.lv” saka pulkvedis Aivars Krjukovs. Šajā laikā izdarīts daudz, gan “būvējot” pašu brigādi un tās štābu, gan attīstot kaujas spējas, infrastruktūru un civilmilitāro sadarbību ar Rīgas un tās reģiona pašvaldībām un iestādēm. Jau drīzumā A. Krjukovs dosies uz NATO galveno štābu Briselē, lai sāktu pildīt Militārā pārstāvja vietnieka NATO un Eiropas Savienībā pienākumus.
Kaujas spējas, infrastruktūra un civilmilitārā sadarbība
Kā uzsver līdzšinējais Rīgas brigādes komandieris, Zemessardze ir unikāla struktūra, jo ikdienā jāsadarbojas ne tikai ar zemessargiem un karavīriem, bet arī ar katras brigādes atbildības teritorijā esošajām pašvaldībām, to institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā. Līdz ar to arī brigādes komandiera amats ir ļoti interesants, jo vienlaikus ļāvis gūt gan militāru, gan civilmilitāru pieredzi.
Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ir salīdzinoši jauna vienība, jo tikai trīs gadus kā atjaunota, nostiprinot arī tās štābu. Pašlaik brigādes teritorijā atrodas pieci bataljoni – 13. kājnieku bataljons Teikā, Studentu bataljons Torņkalnā, 17. kaujas atbalsta bataljons Mārupes novadā, 19. kaujas nodrošinājuma bataljons Stopiņu novadā un 53. kājnieku bataljons Bauskā, kā arī trīs rotas – Medicīnas rota, Inženieru rota un Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota (AMIIR).
Šīs rotas pamatuzdevums ir reaģēt uz masveida iznīcināšanas ieroču pielietošanu vai toksiski industriālo materiālu noplūdi visā valsts teritorijā, kā arī apmācīt NBS personālsastāvu šajā jomā. Papildus rota sniedz atbalstu valsts, pašvaldības un civilajām institūcijām krīzes situācijās, dabas katastrofu un tehnogēno avāriju seku likvidēšanā, kā, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā vienība fokusējās un būtiski attīstīja spējas telpu un transportlīdzekļu dezinfekcijā.
Raksturojot spēju attīstību, viņš saka, ka Rīgas brigādē tā notiek atbilstoši pieejamiem resursiem un saņemtajām vadlīnijām. Tiek stiprināta gan uguns atbalsta spēja ar mīnmetējiem, gan pretgaisa aizsardzības spēja, kas ir 17. kaujas atbalsta bataljona specializācija, gan snaiperu kapacitātes stiprināšana un citas spējas.
Tāpat tiek papildināts brigādes autoparks – arī turpmāk plānots papildināt un atjaunot militāro tehniku.
Panākto progresu atzina arī NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, jūnija sākumā viesojoties Rīgas brigādē. Viņš novērtēja arī medicīnas spējas attīstību, iepazinās ar medicīnas Role 1 līmeņa ekipējumu, norādot – Zemessardzes Rīgas brigāde ir arī viena no aktīvākajām NBS vienībām atbalsta sniegšanā vakcinācijas procesa nodrošināšanā.
Stāstot par brigādes infrastruktūras pilnveidi, viņš saka, ka pērnā gada nogalē tika atklāta 53. kājnieku bataljona jaunā bāze Bauskā, tāpat procesā ir arī Iecavā esošās Inženieru rotas bāzes un treniņu vietas attīstība. Pie jaunām bāzes ēkām tuvākajā laikā tiks arī citi bataljoni, piemēram, 17. kaujas atbalsta bataljons Skultē. Plānots, ka tur esošā infrastruktūra būs piemērota ne tikai zemessargu pamatapmācības organizēšanai, bet to varēs izmantot arī jaunsargi un valsts aizsardzības mācības audzēkņi. Pārmaiņas tuvākajos gados sagaida arī brigādes štābu, kas šobrīd atrodas pagaidu telpās.
Trešais ļoti nozīmīgais aspekts – civilmilitārā sadarbība. Pulkvedis A. Krjukovs stāsta – “būvējot” brigādi no jauna, bija jāspēj rast kopīgu valodu ar visām iesaistītajām pašvaldībām.
Turklāt Covid pandēmijas laikā starpdienestu sadarbība kļuvusi vēl ciešāka – pašvaldības un militārās vienības ir veiksmīgi sadarbojušās, lai ierobežotu pandēmijas izraisītās sekas.
Rīgas specifika
Rīgas brigāde, atšķirībā no Latgales, Kurzemes un Vidzemes Zemessardzes brigādēm, ir unikāla, pirmkārt, ar to, ka tajā ietilpst Rīga – Latvijas galvaspilsēta, kurā arī koncentrējas visvairāk iedzīvotāju un infrastruktūras mezglu. Pat, ja teritorijas ziņā brigādes atbildības teritorija ir vismazākā no visām brigādēm, tad iedzīvotāju skaita ziņā tā ir visblīvākā.
Kā skaidro A. Krjukovs, ikdienas režīmā nepieciešama vismaz divu līmeņu regulāra koordinācija, lai būtu skaidrs rīcības plāns. Ir jāspēj panākt tādu Rīgas aizsardzības modeli, lai ne tikai pašvaldība un valsts pārvalde, bet arī galvaspilsētas iedzīvotāji skaidri zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā.
Līdzšinējo sadarbību pulkvedis A. Krjukovs raksturo kā veiksmīgu, ņemot vērā, ka vienība ir jauna un attiecību nodibināšana aizņem laiku.
Trenējas Rīgas aizstāvībai
Zemessardzes 1. Rīgas brigādei 2020. gadā bija īpašs mācību kaujas uzdevums Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros – tā sadarbībā ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi pirmo reizi trenēja Rīgas aizstāvēšanas scenāriju. Turklāt šo mācību laikā arī tika veikta brigādes neplānotā kaujas gatavības pārbaude, vingrinājumā iesaistot arī rezerves karavīrus.
Kā stāsta A. Krjukovs, jau 2018. gadā toreizējais Zemessardzes Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers teica, ka “Rīgas brigādei ir jābūt Rīgas ielās”. 2019. gadā tika sperti pirmie mazie soļi, lai kaut ko tādu īstenotu, jo, kā novērojis A. Krjukovs, sabiedrība bija pieradusi, ka armija ielās iziet galvenokārt tikai svinīgo militāro parāžu laikā.
Tas arī bijis pirmais mēģinājums plašākā mērogā sadarboties ar operatīvajiem dienestiem, kā arī sniegt sabiedrībai vēstījumu, ka Zemessardze ir daļa no valsts aizsardzības un visi manevri pilsētā notiek tikai mācību nolūkā.
“Iedzīvotāji pie šādām aktivitātēm pamazām ir jāradina, liekot viņiem apzināties arī savu lomu potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā, tāpēc jau 2020. gadā brigādes uzdevums bija Rīgas aizstāvēšanas scenārijs pret iedomātu pretinieku konvencionāla kara situācijā. Tas bija pirmais mēģinājums Rīgas ielās organizēt aizsardzības mācību kauju, kas izdevies veiksmīgi,” stāsta pulkvedis A. Krjukovs.
Šajās mācībās tika iesaistīti lēmumu pieņēmēji visos līmeņos – Ministru kabinets bija izdevis rīkojumu par neplānotu kaujas gatavības pārbaudi Zemessardzes 1. Rīgas brigādei, tādējādi uz 72 stundām izsaucot zemessargus uz vienību veikt noteiktos uzdevumus. Tāpat šo mācību laikā tika aktivizēta Rīgas domes Civilās aizsardzības komisija, izspēlējot, kādi lēmumu būtu jāpieņem pašvaldībai reāla apdraudējuma gadījumā.
Lai brigādes kaujas spējas uzturētu augstā līmenī, līdzīgas mācības tiks organizētas arī turpmāk, tā teikt – arī nākotnē Rīgas brigāde būs Rīgas ielās.
Visaptverošas valsts aizsardzībā katram savs uzdevums
Pulkvedis A. Krjukovs gan uzsver, ka ne visiem iedzīvotājiem ir jākļūst par zemessargiem vai karavīriem, jo atbalstīt Zemessardzi var ikviens arī citos veidos – gan darba devējs, nodrošinot darbiniekam iespēju piedalīties mācībās, gan lauksaimnieki un uzņēmēji, atbalstot ar infrastruktūru vai tehnisko nodrošinājumu mācību laikā.
“Mijiedarbība starp sabiedrību un bruņotajiem spēkiem ir ļoti būtiska. Katram būtu jāzina, ko mēs darām. Piemēram, slimnīcās jābūt sapratnei, ka militāras krīzes laikā var būt ievainotie. Pašvaldības iestādēm, savukārt, jābūt gatavām, palīdzēt ar materiāltehnisko nodrošinājumu, pretmobilitātes pasākumiem, vajadzības gadījumā pārvietot bēgļus. [..] Zemessargi ir daļa no sabiedrības, viņi strādā dažādu sfēru uzņēmumos un iestādēs, līdz ar to stāsta par Zemessardzi un tās pienākumiem. Valsts aizsardzība ir mūsu visu kopīgs uzdevums visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā – atbalstīt citam citu un skaidrot, kā to izdarīt,” saka pulkvedis A. Krjukovs.
Savukārt, stāstot par rekrutēšanu brigādē, pulkvedis A. Krjukovs novērojis, ka ne visi zemessargi stājas dienestā ar domu tajā palikt visu mūžu. Daudziem ir plāns nodienēt konkrētu laiku, apgūt militārās pamatiemaņas, pat kādu specialitāti un pēc tam doties citos civilās dzīves izaicinājumos.
Pārstāvēs Latvijas intereses NATO līmenī
Pirms Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amata A. Krjukovs bija Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors. “Vienmēr, atstājot kādu amatu, sajūtas jau ir mazliet citādas. Manuprāt, pirmais gads vienības komandierim paiet, lai izprastu situāciju, otrajā gadā nostiprinās pārliecība par darāmajiem darbiem, trešajā jau redzams pirmo divu gadu rezultāts, bet ceturtajā-piektajā gadā jau var dot vietu nākamajam komandierim. Man šis posms sanācis mazliet īsāks,” saka pulkvedis, piebilstot – acīmredzot NBS komandierim ir plāns, kur viņa prasmes un zināšanas šobrīd varētu noderēt vairāk.
Plānots, ka nākamais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris būs pulkvedis Kaspars Pudāns, kurš Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā šobrīd vēl apgūst augstākās militārās vadības kursu.
