Pulkvedis Aivars Krjukovs: Tāpat kā pati Rīga, arī Zemessardzes Rīgas brigāde nekad nebūs gatava

NBS
Sargs.lv
Image
Zemessardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Zemessardzes 1. Rīgas brigāde, tāpat kā galvaspilsēta Rīga, nekad nebūs gatava, tā pēc nepilniem trim brigādes komandiera amatā aizvadītiem gadiem intervijā “Sargs.lv” saka pulkvedis Aivars Krjukovs. Šajā laikā izdarīts daudz, gan “būvējot” pašu brigādi un tās štābu, gan attīstot kaujas spējas, infrastruktūru un civilmilitāro sadarbību ar Rīgas un tās reģiona pašvaldībām un iestādēm. Jau drīzumā A. Krjukovs dosies uz NATO galveno štābu Briselē, lai sāktu pildīt Militārā pārstāvja vietnieka NATO un Eiropas Savienībā pienākumus. 

Kaujas spējas, infrastruktūra un civilmilitārā sadarbība

Kā uzsver līdzšinējais Rīgas brigādes komandieris, Zemessardze ir unikāla struktūra, jo ikdienā jāsadarbojas ne tikai ar zemessargiem un karavīriem, bet arī ar katras brigādes atbildības teritorijā esošajām pašvaldībām, to institūcijām, kā arī sabiedrību kopumā. Līdz ar to arī brigādes komandiera amats ir ļoti interesants, jo vienlaikus ļāvis gūt gan militāru, gan civilmilitāru pieredzi.

Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ir salīdzinoši jauna vienība, jo tikai trīs gadus kā atjaunota, nostiprinot arī tās štābu. Pašlaik brigādes teritorijā atrodas pieci bataljoni – 13. kājnieku bataljons Teikā, Studentu bataljons Torņkalnā, 17. kaujas atbalsta bataljons Mārupes novadā, 19. kaujas nodrošinājuma bataljons Stopiņu novadā un  53. kājnieku bataljons Bauskā, kā arī trīs rotas – Medicīnas rota, Inženieru rota un Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota (AMIIR).

Image
Zemessardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Šīs rotas pamatuzdevums ir reaģēt uz masveida iznīcināšanas ieroču pielietošanu vai toksiski industriālo materiālu noplūdi visā valsts teritorijā, kā arī apmācīt NBS personālsastāvu šajā jomā. Papildus rota sniedz atbalstu valsts, pašvaldības un civilajām institūcijām krīzes situācijās, dabas katastrofu un tehnogēno avāriju seku likvidēšanā, kā, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā vienība fokusējās un būtiski attīstīja spējas telpu un transportlīdzekļu dezinfekcijā.

Pulkvedis A. Krjukovs stāsta, ka viņam kā brigādes komandierim bija jāattīsta vairāki attīstības virzieni – esošo vienību kaujas spēju pilnveidošana, ikdienas dzīves, tai skaitā infrastruktūras, uzlabošana un mijiedarbība jeb sadarbība ar pašvaldības institūcijām un sabiedrību.

Raksturojot spēju attīstību, viņš saka, ka Rīgas brigādē tā notiek atbilstoši pieejamiem resursiem un saņemtajām vadlīnijām. Tiek stiprināta gan uguns atbalsta spēja ar mīnmetējiem, gan pretgaisa aizsardzības spēja, kas ir 17. kaujas atbalsta bataljona specializācija, gan snaiperu kapacitātes stiprināšana un citas spējas.

Image
Zemessardze
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona karavīri pilnveido prasmes kaujas šaušanā ar L-70 zenītlielgabaliem. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona karavīri pilnveido prasmes kaujas šaušanā ar L-70 zenītlielgabaliem. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Tāpat tiek papildināts brigādes autoparks – arī turpmāk plānots papildināt un atjaunot militāro tehniku.

“Nesen izveidota arī Medicīnas rota, jo medicīnas kapacitātes stiprināšana ir ļoti būtiska visos bruņotajos spēkos – gan ikdienas režīmā, gan no kaujas spēju attīstības viedokļa. Savukārt inženieru spēja, salīdzinot ar citām vienībām, mums jau bijusi stipra arī iepriekš, to turpinām attīstīt atbilstoši tehnikas papildinājumam."
Aivars Krjukovs
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris
pulkvedis Aivars Krjukovs

Panākto progresu atzina arī NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, jūnija sākumā viesojoties Rīgas brigādē. Viņš novērtēja arī medicīnas spējas attīstību, iepazinās ar medicīnas Role 1 līmeņa ekipējumu, norādot – Zemessardzes Rīgas brigāde ir arī viena no aktīvākajām NBS vienībām atbalsta sniegšanā vakcinācijas procesa nodrošināšanā.

Image
Zemessardze
Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Stāstot par brigādes infrastruktūras pilnveidi, viņš saka, ka pērnā gada nogalē tika atklāta 53. kājnieku bataljona jaunā bāze Bauskā, tāpat procesā ir arī Iecavā esošās Inženieru rotas bāzes un treniņu vietas attīstība. Pie jaunām bāzes ēkām tuvākajā laikā tiks arī citi bataljoni, piemēram, 17. kaujas atbalsta bataljons Skultē. Plānots, ka tur esošā infrastruktūra būs piemērota ne tikai zemessargu pamatapmācības organizēšanai, bet to varēs izmantot arī jaunsargi un valsts aizsardzības mācības audzēkņi. Pārmaiņas tuvākajos gados sagaida arī brigādes štābu, kas šobrīd atrodas pagaidu telpās.

Image
Zemessardze
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona bāzes atklāšana Bauskā, 10.11.2020. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona bāzes atklāšana Bauskā, 10.11.2020. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Trešais ļoti nozīmīgais aspekts – civilmilitārā sadarbība. Pulkvedis A. Krjukovs stāsta – “būvējot” brigādi no jauna, bija jāspēj rast kopīgu valodu ar visām iesaistītajām pašvaldībām.

“Man kā brigādes komandierim primārais sadarbības partneris – Rīgas dome un ar to saistītās iestādes - Rīgas Pašvaldības policija, Valsts Policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi operatīvie dienesti. Svarīgi bija un joprojām ir veidot šo mijiedarbību, civilmilitāro sadarbību pasakot, ka Zemessardzes 1. Rīgas brigāde atrodas Rīgā, ka ar mūsu atbalstu jebkurā brīdī var rēķināties, un mēs sagaidām atgriezenisko saiti arī no viņiem – gan miera laikā, gan krīzē,” viņš saka.
Image
Zemessardze
2020. gada decembris. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu Valsts policijai, kontrolējot, kā iedzīvotāji ievēro Covid mājsēdes noteikumus. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
2020. gada decembris. Rīgas brigādes zemessargi sniedz atbalstu Valsts policijai, kontrolējot, kā iedzīvotāji ievēro Covid mājsēdes noteikumus. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Turklāt Covid pandēmijas laikā starpdienestu sadarbība kļuvusi vēl ciešāka – pašvaldības un militārās vienības ir veiksmīgi sadarbojušās, lai ierobežotu pandēmijas izraisītās sekas.

Rīgas specifika

Rīgas brigāde, atšķirībā no Latgales, Kurzemes un Vidzemes Zemessardzes brigādēm, ir unikāla, pirmkārt, ar to, ka tajā ietilpst Rīga – Latvijas galvaspilsēta, kurā arī koncentrējas visvairāk iedzīvotāju un infrastruktūras mezglu. Pat, ja teritorijas ziņā brigādes atbildības teritorija ir vismazākā no visām brigādēm, tad iedzīvotāju skaita ziņā tā ir visblīvākā.

Image
Zemessardze
18.11.2020. Par godu LR proklamēšanas 102. gadadienai 21 nāciju zalvi no AB dambja veic Zemessardzes Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljons. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
18.11.2020. Par godu LR proklamēšanas 102. gadadienai 21 nāciju zalvi no AB dambja veic Zemessardzes Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljons. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Domājot, kā nosargāt Rīgu, jāapgūst tādas militārās prasmes, kas nepieciešamas, aizsargājot apdzīvotas vietas un stratēģiski svarīgus objektus, tāpēc zemessargu apmācību process pamatā balstīts uz kauju apdzīvotā vietā. Zemessardzes 1. Rīgas brigādei jāspēj sadarboties ne tikai ar Rīgas domi un tās pakļautības iestādēm, bet arī ar lielajiem uzņēmumiem un valsts iestādēm, piemēram, ministrijām un slimnīcām, jo arī tās atrodas Rīgā.

Kā skaidro A. Krjukovs, ikdienas režīmā nepieciešama vismaz divu līmeņu regulāra koordinācija, lai būtu skaidrs rīcības plāns. Ir jāspēj panākt tādu Rīgas aizsardzības modeli, lai ne tikai pašvaldība un valsts pārvalde, bet arī galvaspilsētas iedzīvotāji skaidri zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā.

Image
Zemessardze
Šī gada maijā Zemessardzes Rīgas brigādes štābā viesojās Rīgas domes priekšsēdētaja vietniece Linda Ozola un Rīgas pašvaldības policija priekšnieks Juriss Lūkass. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Šī gada maijā Zemessardzes Rīgas brigādes štābā viesojās Rīgas domes priekšsēdētaja vietniece Linda Ozola un Rīgas pašvaldības policija priekšnieks Juriss Lūkass. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Līdzšinējo sadarbību pulkvedis A. Krjukovs raksturo kā veiksmīgu, ņemot vērā, ka vienība ir jauna un attiecību nodibināšana aizņem laiku.

“Tāpat kā pati Rīga, arī Rīgas brigāde nekad nebūs gatava, tas ir nemitīgs attīstības ceļš un spēju pilnveidošana. Maziem solīšiem ejam uz priekšu, bet jau šobrīd varu teikt, ka ļoti laba sadarbība ir ar Rīgas domi, ar daudziem uzņēmumiem, augstskolām, slimnīcām, operatīvajiem dienestiem. Šis virziens būs jāturpina arī nākamajam brigādes komandierim,” viņš saka.

Trenējas Rīgas aizstāvībai

Zemessardzes 1. Rīgas brigādei 2020. gadā bija īpašs mācību kaujas uzdevums Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros – tā sadarbībā ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi pirmo reizi trenēja Rīgas aizstāvēšanas scenāriju. Turklāt šo mācību laikā arī tika veikta brigādes neplānotā kaujas gatavības pārbaude, vingrinājumā iesaistot arī rezerves karavīrus.

Image
Zemessardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kā stāsta A. Krjukovs, jau 2018. gadā toreizējais Zemessardzes Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers teica, ka “Rīgas brigādei ir jābūt Rīgas ielās”. 2019. gadā tika sperti pirmie mazie soļi, lai kaut ko tādu īstenotu, jo, kā novērojis A. Krjukovs, sabiedrība bija pieradusi, ka armija ielās iziet galvenokārt tikai svinīgo militāro parāžu laikā.

“Šis stereotips – ka bruņotie spēki ir tikai reprezentatīvi – bija jālauž, demonstrējot, ka karavīri un zemessargi pilsētvidē var arī trenēties. Togad arī Rīgā tika izspēlēts pirmais hibrīduzbrukuma scenārijs, iesaistot ātrās reaģēšanas vienības un karavīrus un zemessargus izvietojot dažādās Rīgas apkaimēs,” viņš stāsta.

Tas arī bijis pirmais mēģinājums plašākā mērogā sadarboties ar operatīvajiem dienestiem, kā arī sniegt sabiedrībai vēstījumu, ka Zemessardze ir daļa no valsts aizsardzības un visi manevri pilsētā notiek tikai mācību nolūkā.

“Iedzīvotāji pie šādām aktivitātēm pamazām ir jāradina, liekot viņiem apzināties arī savu lomu potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā, tāpēc jau 2020. gadā brigādes uzdevums bija Rīgas aizstāvēšanas scenārijs pret iedomātu pretinieku konvencionāla kara situācijā. Tas bija pirmais mēģinājums Rīgas ielās organizēt aizsardzības mācību kauju, kas izdevies veiksmīgi,” stāsta pulkvedis A. Krjukovs.

Image
Zemessardze
Rīgas brigādes zemessargi Pūļa kontroles mācībās apgūst nemiernieku pūļa apturēšanu, veidojot koordinētu formāciju un pasargājot pašiem sevi. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Rīgas brigādes zemessargi Pūļa kontroles mācībās apgūst nemiernieku pūļa apturēšanu, veidojot koordinētu formāciju un pasargājot pašiem sevi. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Šajās mācībās tika iesaistīti lēmumu pieņēmēji visos līmeņos – Ministru kabinets bija izdevis rīkojumu par neplānotu kaujas gatavības pārbaudi Zemessardzes 1. Rīgas brigādei, tādējādi uz 72 stundām izsaucot zemessargus uz vienību veikt noteiktos uzdevumus. Tāpat šo mācību laikā tika aktivizēta Rīgas domes Civilās aizsardzības komisija, izspēlējot, kādi lēmumu būtu jāpieņem pašvaldībai reāla apdraudējuma gadījumā.

“Veicām kaujas šaušanas imitāciju dažādās Rīgas apkaimēs. Tas bija unikāli, daudziem iedzīvotājiem varbūt nedaudz šokējoši, ka mēs pārvietojamies pa pilsētas ielām brīvdienās, turklāt gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Taču viena no galvenajām atziņām pēc šīm mācībām pilsētvidē – sabiedrība kopumā ir atbalstoša un izprot, ka karavīri nevar trenēties tikai poligonā, jo jāpārzina apvidus, kur reāla potenciāla apdraudējuma gadījumā uzdevumi būs jāveic,” viņš norāda.

Lai brigādes kaujas spējas uzturētu augstā līmenī, līdzīgas mācības tiks organizētas arī turpmāk, tā teikt – arī nākotnē Rīgas brigāde būs Rīgas ielās.

Image
Zemessardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Visaptverošas valsts aizsardzībā katram savs uzdevums

Pulkvedis A. Krjukovs gan uzsver, ka ne visiem iedzīvotājiem ir jākļūst par zemessargiem vai karavīriem, jo atbalstīt Zemessardzi var ikviens arī citos veidos – gan darba devējs, nodrošinot darbiniekam iespēju piedalīties mācībās, gan lauksaimnieki un uzņēmēji, atbalstot ar infrastruktūru vai tehnisko nodrošinājumu mācību laikā.

Viņš uzskata, ka sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka Latvijai ir savi bruņotie spēki – gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi, taču ideālajā variantā gribas cerēt, ka vajadzības gadījumā valsti būtu gatavi aizstāvēt visi Latvijas iedzīvotāji. Šī perspektīva daudziem liekot aizdomāties – kā konkrētais cilvēks varētu palīdzēt bruņotajiem spēkiem? Pulkvedis Krjukovs norāda – arī netraucēšana, ļaušana karavīriem veikt savus pienākumus un brīvi pārvietoties ir svarīgs palīdzēšanas veids.

“Mijiedarbība starp sabiedrību un bruņotajiem spēkiem ir ļoti būtiska. Katram būtu jāzina, ko mēs darām. Piemēram, slimnīcās jābūt sapratnei, ka militāras krīzes laikā var būt ievainotie. Pašvaldības iestādēm, savukārt, jābūt gatavām, palīdzēt ar materiāltehnisko nodrošinājumu, pretmobilitātes pasākumiem, vajadzības gadījumā pārvietot bēgļus. [..] Zemessargi ir daļa no sabiedrības, viņi strādā dažādu sfēru uzņēmumos un iestādēs, līdz ar to stāsta par Zemessardzi un tās pienākumiem. Valsts aizsardzība ir mūsu visu kopīgs uzdevums visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā – atbalstīt citam citu un skaidrot, kā to izdarīt,” saka pulkvedis A. Krjukovs.

Image
Zemessardze
2019. gads, Bauska. Ikgadējās mācībās NBS ciklā "Namejs 2019" trenējas 53. kājnieku bataljona zemessargi. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
2019. gads, Bauska. Ikgadējā NBS mācību ciklā "Namejs 2019" trenējas 53. kājnieku bataljona zemessargi. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt, stāstot par rekrutēšanu brigādē, pulkvedis A. Krjukovs novērojis, ka ne visi zemessargi stājas dienestā ar domu tajā palikt visu mūžu. Daudziem ir plāns nodienēt konkrētu laiku, apgūt militārās pamatiemaņas, pat kādu specialitāti un pēc tam doties citos civilās dzīves izaicinājumos.

Viņaprāt, jebkurā gadījumā šis ir ieguvums gan pašam cilvēkam, gan bruņotajiem spēkiem, jo viņi paliek kā rezerves karavīri un būs daudz sagatavotāki krīzei par tiem, kuri Zemessardzē nekad nav bijuši.

Pārstāvēs Latvijas intereses NATO līmenī

Pirms Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amata A. Krjukovs bija Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors. “Vienmēr, atstājot kādu amatu, sajūtas jau ir mazliet citādas. Manuprāt, pirmais gads vienības komandierim paiet, lai izprastu situāciju, otrajā gadā nostiprinās pārliecība par darāmajiem darbiem, trešajā jau redzams pirmo divu gadu rezultāts, bet ceturtajā-piektajā gadā jau var dot vietu nākamajam komandierim. Man šis posms sanācis mazliet īsāks,” saka pulkvedis, piebilstot – acīmredzot NBS komandierim ir plāns, kur viņa prasmes un zināšanas šobrīd varētu noderēt vairāk.

Image
Zemessardze
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardze komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis apmeklē 1. Rīgas brigādi. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardze komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis apmeklē 1. Rīgas brigādi. Foto: vrsž. Gerda Grantiņa/Zemessardzes 1. Rīgas brigāde
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amatu pulkvedis A. Krjukovs atstās jūlija sakumā un jau tuvākajā laikā dosies uz NATO galveno štābu Briselē, kur sāks pildīt Militārā pārstāvja vietnieka NATO un Eiropas Savienībā pienākumus.

Plānots, ka nākamais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris būs pulkvedis Kaspars Pudāns, kurš Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā šobrīd vēl apgūst augstākās militārās vadības kursu.

Dalies ar šo ziņu