No 27. oktobra līdz 7. novembrim militārajā bāzē “Ādaži” un virtuāli vairākās NATO dalībvalstīs norisinājās līdz šim lielākais NATO “Digitālā mugurkaula eksperiments” – DiBaX 2025. Šogad fokuss bija skaidrs: kā savienot bezpilota sistēmas, mākslīgo intelektu, 5G un citus sakaru risinājumus vienotā kaujas vadības arhitektūrā, kas spēj darboties sarežģītā, traucētā un agresīvā vidē, kā tas ir Ukrainā. Eksperiments, ko NATO Sabiedroto Transformācijas pavēlniecība rīko jau ceturto gadu tieši Latvijā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un LMT kā tehnoloģiju integratoru, šoreiz parādīja ne tikai tehnoloģiju, bet reālu spēju lēcienu.
“DiBaX 2025” viesu diena Ādažos sākās ar skaidru vēstījumu – Latvija negaida, kad kāds cits izdomās risinājumus nākotnes karadarbībai. Latvijas aizsardzības nozare, bruņotie spēki un sabiedrotie šeit testē, kā jaunās tehnoloģijas reāli strādā lauka apstākļos.
“DiBaX ir vienīgais šāda mēroga militāro tehnoloģiju eksperiments, ko NATO jau četrus gadus īsteno tieši Latvijā,” savā uzrunā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ministrs uzsvēra, ka tas ir apliecinājums Latvijas infrastruktūras un industrijas spējām, bet arī pienākums – no šādiem eksperimentiem ir jāizvelk praktiski secinājumi un jānodrošina, lai inovācijas nonāktu līdz karavīriem, nevis paliktu par demonstrāciju katalogu. Viņš atgādina Latvijas iesaisti Dronu koalīcijā, Autonomo sistēmu kompetences centra izveidi un plānoto dronu samitu nākamgad, iezīmējot “DiBaX” kā daļu no daudz plašākas valsts stratēģijas, kur tehnoloģija tiek sasaistīta ar reālu aizsardzības spēju kāpināšanu.
Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis, uzstājoties NBS vārdā, sasaistīja eksperimentu ar Latvijas militāro spēju attīstības plāniem – vidējās darbības pretgaisa aizsardzību, pretkuģu spējas, artilērija, kur nepieciešama cieša integrācija ar industriju. Viņš skaidri norādīja, ka “business as usual” modelis vairs nestrādā. Bruņotie spēki sagaida partnerus, kuri spēj būt blakus ne tikai mierā, bet arī krīzē un karā.
NATO Sabiedroto Transformācijas pavēniecības (ACT) pārstāvis ģenerālmajors Arno Stalmans savā uzrunā “DiBaX” ierāmēja kā eksperimentu ar tiešu ceļu uz operacionālām spējām. Viņš atgādināja, ka ACT uzdevums ir nevis “skatīties tehnoloģijas”, bet ieviest tās tā, lai alianse spētu veikt daudzdomēnu operācijas ar noturīgu, savietojamu digitālo infrastruktūru.
“DiBaX” platformā LMT ir ne tikai 5G nodrošinātājs, bet centrālais integrators starp dažādiem sakaru, sensoru un bezpilota risinājumiem.
“Dibax ir izaudzis no mazas grupiņas par daudzfunkcionālu eksperimentu. Galvenais ieguvums ir tas, ka industrija un militārā joma ir sākuši sarunāties ļoti konstruktīvi un atraduši kopīgās intereses,” intervijā ar “Sargs.lv” sacīja LMT prezidents Juris Binde.
Binde atzina, ka daļa risinājumu vēl ir eksperimentālā stadijā, taču kritiskais uzdevums ir iemācīt karavīriem un virsniekiem saprast šīs tehnoloģijas un prasīt no industrijas konkrētus, izmantojamus produktus.
Pēc amatpersonu uzrunām vārds tika dots "DiBaX” projekta direktoram Vorenam Lo (Warren Law), kurš jau četrus gadus vada NATO “Digitālā mugurkaula” eksperimentu Latvijā. Viņš atgādina, ka šī iniciatīva sākusies tieši Ādažos, kad Aizsardzības ministrija piedāvāja izmantot LMT 5G testa vidi, lai pārbaudītu tās militāro potenciālu.
Viņš skaidro, ka “DiBaX” nav izstāde, bet platforma, kur bruņotie spēki mācās strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Eksperimenta pamatā ir trīs līmeņu arhitektūra – sakaru tīkls ar 5G, lāzeru un optisko komunikāciju, datu slānis, kas apkopo informāciju no sensoriem un ieročiem, un beidzot paši sensori un efektori, kas nodrošina darbību. “Šādi mēs dodam komandieriem iespēju pieņemt precīzus, datos balstītus lēmumus,” viņš skaidroja.
Viņš atzina, ka ne viss izdevies perfekti, taču tieši kļūdas bijušas vērtīgākās. Kad viens no sensoriem sabojājās, inženieri un karavīri kopā atrada risinājumu un turpināja darbu. “Komanda visu laiku improvizēja. Tieši šī sadarbība starp industriju un bruņotajiem spēkiem ir lielākais ieguvums,” sacīja Lo.
Eksperiments B6 šautuvē: kā digitālais mugurkauls vada kauju
“DiBaX” kulminācija notika Ādažu poligonā, B6 šautuvē — kontrolētā, bet reālistiskā vidē, kur sabiedroto karavīri demonstrēja, kā mākslīgais intelekts, 5G sakari un bezpilota sistēmas darbojas vienotā komandvadības ķēdē. Par eksperimenta vadību atbildēja Spānijas bruņoto spēku kapteinis, kas šobrīd dien NATO daudznacionālā brigādē Latvijā.
Scenārijs paredzēja hibrīduzbrukumu pret nelielu, miermīlīgu valsti Ziemeļeiropā, kurai kaimiņos ir militāri pārāks un agresīvs spēks. Uzbrukums sākas ar elektronisko karadarbību – GPS signālu un sakaru traucēšanu –, kam seko dronu ielidošana valsts gaisa telpā. Apdraudētā valsts, kas scenārija ietvaros nosaukta par Otso lūdz palīdzību NATO, kas izvieto pastiprinājuma vienību ar jaunākajiem sensoriem un digitālās vadības sistēmām.
Uzdevums - nodrošināt robežas patrulēšanu, savlaicīgi noteikt ienaidnieka dronu kustību, pieņemt lēmumu par rīcību un demonstrēt, kā vienota datu arhitektūra paātrina komandvadības ciklu.
Eksperiments tika sadalīts četrās fāzēs, kas atbilda pilnam “observe–orient–decide–act” ciklam.
1. Fāze – apstākļu sagatavošana.
Komandpunkts (TOC) aktivizē sakaru tīklu, tiek izveidots 5G “taktiskais burbulis”. Sensori un droni tiek izvietoti gar poligona perimetru, nodrošinot pilnu redzamību gan horizontāli, gan gaisā. Spānijas spēku kapteinis pārbauda datu plūsmu starp platformām, lai pārliecinātos, ka visi sensori sūta datus vienotā sistēmā.
2. Fāze – pirmie draudi.
Pasīvie sensori uztver divu ienaidnieka dronu tuvošanos. Mākslīgais intelekts tos klasificē kā draudus un sniedz komandierim vizuālu apstiprinājumu. Pēc pavēles šāvēji izmanto automatizētu ugunsvadības sistēmu, kas ļauj sekot kustīgam mērķim un trāpīt ar pirmo šāvienu. Vienu no mērķiem izdodas precīzi notriekt, otru – nobremzēt un piespiest atkāpties.
3. Fāze – pretinieka drona pārtveršana.
Nākamajā posmā “pretinieks” uzsāk uzbrukumu ar tāla darbības rādiusa dronu, kas simulē “shahed” tipa kaujas dronu. Dati no sensoriem un 5G tīkla ļauj ātri noteikt objekta trajektoriju. Pārtvērējdrons iegūst vizuālu kontaktu un, pēc pavēles no TOC, veic pārtveršanu.
4. Fāze – neitralizācija.
Scenārijs paredz, ka viens no droniem “nogāzies” civilā teritorijā ar iespējamu sprāgstvielu kravu. Šādā situācijā parasti būtu jānosūta EOD vienība, pakļaujot cilvēkus riskam. Eksperimentā šis uzdevums tika veikts ar četriem droniem, kurus vadīja viens operators. Tie kartēja teritoriju, atrada objektu un nodeva koordinātes komandpunktam. Tad tika palaisti divi kamikadze droni, kas imitēja sprāgstvielu neitralizāciju.
Visā demonstrācijas laikā TOC uzturēja nepārtrauktu savienojumu ar visiem sensoriem un efektoriem. Datu apmaiņa notika caur 5G un optisko tīklu, bet papildus izmantoti arī satelītu kanāli. Mākslīgais intelekts palīdzēja komandieriem apstrādāt informācijas pārslodzi un atfiltrēt būtiskāko – mērķu prioritāti, draudu virzienu, pārlidojumu trajektorijas.
Rezultāts – lēmumu pieņemšanas laiks samazinājās no minūtēm līdz sekundēm. Spānijas Bruņoto spēku pāsrtāvis pēc eksperimenta atzina, ka “tas ir pavērsiens taktiskajā vadībā — ne tikai tehnoloģiski, bet arī psiholoģiski. Karavīrs redz, ka dati patiešām palīdz viņa lēmumam”.
“DiBaX” eksperimenta nozīme nebeidzas ar šāvienu B6 šautuvē. Šeit pārbaudītie risinājumi tiks analizēti NATO Sabiedroto Transformācijas pavēniecībā, lai noteiktu, kurus no tiem var pārvērst par doktrīnās iekļaujamiem standartiem — sākot ar datu formātiem un sakaru protokoliem, beidzot ar taktisko vadības algoritmu izmantošanu pretdronu aizsardzībā.
