Vakar, 25. septembrī, divi ungāru “JAS 39 Gripen” iznīcinātāji tika pacelti no Šauļu gaisa bāzes Lietuvā, lai pavadītu piecu Krievijas militāro lidmašīnu grupējumu, kas lidoja Baltijas jūras gaisa telpā tuvu Latvijas robežai, sociālo mediju platformā “Facebook” atklāj NATO Sabiedroto Gaisa spēku pavēlniecība.
Tajā norādīts, ka formācijā bija viena Su-30, viena Su-35 un trīs MiG-31 iznīcinātāji. Drīz vien tika pacelti Ungārijas “Gripen”, kas veica Krievijas lidmašīnu eskortu, līdz tie pameta Baltijas gaisa telpu.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds intervijā ar Latvijas Radio uzsver, ka gaisa patrulēšanai nepietiek ar formālu klātbūtni, bet tā jāpaplašina par aktīvu gaisa aizsardzības misiju. “Ir jābūt gatavībai pretdarboties aktīvi, tai skaitā arī vajadzības gadījumā notriekt. Un, protams, mēs esam gatavi šeit izvietot papildu NATO aktīvus gaisa telpas aizsardzībai,” ministrs uzsver.
<
Viņš piebilst, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāpalielina aizsardzības izdevumi un īpaša uzmanība jāvelta pretgaisa aizsardzības stiprināšanai. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem arī nākamā gada valsts budžetā.
Jau šodien, 26. septembrī, Rīgā sāksies NATO Militārās komitejas konference Bruņoto spēku komandieru līmenī, kas turpināsies arī rīt. Tajā dalībvalstu bruņoto spēku vadītāji apspriedīs aktuālo drošības situāciju, tai skaitā Krievijas pastiprinātās militārās aktivitātes pie Baltijas valstu robežām, un vienosies par turpmākajiem soļiem kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.
Sanāksmes norise Latvijā ir būtiska, jo tā sniedz iespēju sabiedrotajiem tieši reģionā, kuru skar šie incidenti, izvērtēt riskus un pieņemt lēmumus par alianses pretgaisa aizsardzības spēju paplašināšanu un pielāgošanu jaunajiem apstākļiem.
