Svinīgā ceremonijā Rīgas ostā atzīmē NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas 50. jubileju

Rīgas pasažieru ostā ieradušies daudznacionāla kuģu grupa septiņu NATO karakuģu sastāvā, kas dibināta šajā dienā pirms 50 gadiem.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pulcējoties kuplam izmeklētu viesu skaitam, kuru vidū bija gan vēstnieki, gan Latvijas un citu NATO valstu militārpersonas, Rīgas pasažieru ostā 11. maijā pēcpusdienā ar svinīgu ceremoniju tika atzīmēta NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas 50 gadu jubileja. “Ņemot vērā pašreizējo neskaidro drošības situāciju pasaulē, mūsu misija šodien ir jēgpilnāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk,” savā runā uzsvēra 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas (SNMCMG1) komandieris komandkapteinis Ūle Tošteins Šo (Ole Torstein Sjo).

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka par godu šim notikumam Rīgā 11. maija rītā ieradās seši NATO karakuģi, kas šobrīd veido NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas sastāvu – Norvēģijas flagmanis HNoMS “Nordkapp” un mīnu meklētāji NHoMS “Otra” (Norvēģija), ENS “Sakala” (Igaunija), FGS “Rottweil” (Vācija), FS “Pegase” (Francija) un BNS “Bellis” (Beļģija).

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas stāsts aizsākās 1973. gadā Ostendē, Beļģijā, kad tika izveidots NATO Pastāvīgais jūras spēku kanāls (STANAVFORCHAN), kura dibinātājvalstis bija Lielbritānija, Beļģija, Nīderlande un Vācija. Laika gaitā tām pievienojās un par pastāvīgām dalībniecēm kļuva arī citas NATO valstis – šodien pretmīnu grupā pastāvīgi piedalās vairāk nekā 40 valstis.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viena no vērienīgākajām operācijām, kurā šī vienība piedalījās, norisinājās 1999. gadā Adrijas jūrā ar nosaukumu “Allied Harvest”, un tās mērķis bija atrast un neitralizēt jūrā nonākušos sprādzienbīstamos priekšmetus pēc NATO koalīcijas veiktajiem uzlidojumiem Dienvidslāvijai. Toreiz 73 dienu laikā vairāk nekā 1000 jūras jūdžu plašā teritorijā tika atrasti un neitralizēti 93 sprādzienbīstami priekšmeti.

Pretmīnu kaujas grupa tās pastāvēšanas laikā divas reizes piedzīvojusi nosaukuma maiņu, pašreizējo nosaukumu tā ieguva 2005. gadā. Šobrīd pretmīnu kaujas grupa primāri koncentrējas uz Ziemeļeiropas ūdeņu attīrīšanu, taču ir gatava izvirzīties un uzsākt darbu jebkurā reģionā, kur NATO to uzskatīs par nepieciešamu.

Pirms svinīgās ceremonijas “Sargs.lv” kopā ar mediju pārstāvjiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa Norvēģijas mīnu meklētāju NHoMS “Otra”, kas Norvēģijas Jūras spēkiem kalpo jau kopš 1996. gada un šajā laikā ir neitralizējis vairākus simtus mīnu. Kuģa virsnieka pavadībā tika apmeklēts gan kuģa komandtilts, gan kambīze, kā arī skatītas gan virsnieku, gan ierindas apkalpes kajītes.

Ekskursijas noslēgumā viesiem tika demonstrēts kuģa mīnu meklēšanas un neitralizēšanas aprīkojums, kura vidū jāizceļ ar tālvadību vadāms ūdenī nolaižams robotizēts mīnu meklētājs un līdzīgas uzbūves unikāla radiovadāma ierīce, kas aprīkota ar sprāgstvielām un tiek izmantota mīnu uzspridzināšanai zem ūdens.

Svinīgo ceremoniju, kas, maija saules apspīdēta, norisinājās laukumā pie Rīgas pasažieru ostas termināļa, ievadīja NATO Jūras spēku pavēlniecības Plānošanas daļas priekšnieka vietnieks komodors Rafaels Pinto. Savā uzrunā viņš izteica lielu pateicību 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupai par tās pašaizliedzīgo darbu 50 gadu garumā, lai padarītu NATO ūdeņus drošākus un veicinātu stabilitāti un drošību starptautiskajā kuģošanā.

“Šajā grupā ietilpst specializēti kuģi, zemūdens peldlīdzekļi un augsti profesionālā līmenī apmācīts personāls, kas nežēlo spēkus, lai atrastu, identificētu un neitralizētu mīnas no kuģošanas ceļiem, ostu piekļuves ceļiem, piekrastēm un citiem interešu reģioniem,” pauda komodors. “Gadu gaitā šie jūrnieki ir piedalījušies daudzās mācībās un operācijās, demonstrējot savas spējas un zināšanas.”

Viņš norādīja, ka 1. pastāvīgā jūras pretmīnu kaujas grupa ar savu darbu ir aizsargājusi daudzu civiliedzīvotāju dzīvības vēl ilgi pēc militāro konfliktu beigām un apliecinājusi mīnu neitralizēšanas nozīmīgo lomu miera uzturēšanā, stabilitātes nodrošināšanā un ikdienas dzīves atjaunošanā pēc kara.

“Krievijas noziedzīgais karš Ukrainā vēl vairāk izceļ mīnu neitralizēšanas svarīgumu un 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas būtisko lomu starptautisko likumu un jūrniecības interešu aizsardzībā,” viņš piebilda. “Spriedzei pieaugot, ir svarīgi saglabāt modrību un esam gatavi stāties pretī jebkādiem iespējamiem apdraudējumiem. 50 gadu laikā pretmīnu kaujas grupa ir pārvarējusi daudzus izaicinājumus mainīgajā ģeopolitiskajā vidē. Nākotnē mums jābūt gataviem pielāgoties jauniem apdraudējumiem un tehnoloģiju attīstībai. Ieguldījumi jaunākās paaudzes pretmīnu sistēmās un nepārtraukta sadarbība un apmācība starp alianses dalībvalstīm nodrošinās, ka SNMCMG1 arī turpmākajās desmitgadēs būs nozīmīgs spēks.”

1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas komandieris komandkapteinis Ūle Tošteins Šo atzīmēja arī Latvijas Jūras spēku ieguldījumu un lielisko sadarbību kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā. Viņš informēja, ka šobrīd grupas štāba kuģa HNoMS “Nordkapp” komandā ir arī pieci Latvijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, kas veiksmīgi iekļāvušies grupas darbībā un sniedz savu ieguldījumu NATO ūdeņu drošības uzlabošanā.

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas komandieris komandkapteinis Ūle Tošteins Šo un Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Māris Polencs. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Mūsu misija un mērķi šo 50 gadu laikā būtiski nav mainījušies, un mēs esam priviliģēti sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai, kalpojot aliansei un tās dalībvalstīm un garantējot, ka esam spējīgi un gatavi rīkoties, tiklīdz tas būs nepieciešams – novērst jebkāda veida agresiju, kas vērsta pret mūsu dalībvalstu neatkarību un brīvību, un, ja tas būs nepieciešams, aizstāvēt mūsu cilvēkus un neatkarīgās teritorijas,” pauda komandieris.

Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Māris Polencs pauda savu pagodinājumu, ka NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas 50 gadu svinības notiek tieši Latvijā un Rīgā, jo Latvijas Jūras spēki jau 25 gadus cieši sadarbojas ar pretmīnu kaujas grupu (oficiāli sadarbība tika noslēgta 2007. gadā). Viņš atzīmēja, ka Latvija 2017. gadā pārņēma pretmīnu kaujas grupas komandvadību, izpelnoties ļoti labas atsauksmes, un grupā piedalījās arī Latvijas štāba kuģis A-53 “Virsaitis”.

Jūras spēku komandieris arī pavēstīja, ka no 12. līdz 25. maijam 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas kuģi kopā ar Latvijas un citiem Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) karakuģiem piedalīsies mācībās “Open Spirit”, kas šogad norisinās Latvijas ūdeņos – Irbes šaurumā – ļoti intensīvā kuģošanas rajonā. Kopumā mācībās piedalīsies 10 kuģi no 9 valstīm, kā arī iespaidīgs skaits dažādu valstu ūdenslīdēju komandu.

Tikmēr visiem interesentiem sestdien, 13. maijā, no plkst. 12.00 līdz 15.00 būs pieejama atvērtā piestātne Eksporta ielā 3a, kur būs iespējams iepazīties ar kuģu aprīkojumu un satikt kuģu apkalpes locekļus. Paši pretmīnu kaujas grupas kuģi šoreiz netiks atvērti apskatei. Ar militāro ekipējumu pasākumā piedalīsies arī Nacionālie bruņotie spēki, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa, NATO spēku integrācijas vienība, kā arī Lielvārdē izvietotie ASV karavīri un Spānijas pretgaisa aizsardzības vienības pārstāvji.

Svinīgā ceremonijā Rīgas ostā atzīmē NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas 50. jubileju

Dalīties ar šīs lapas saturu!