Aktuāli

Arvien vairāk NATO valstu sūta papildu kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu

NATO
Sargs.lv/ac.NATO.int
F-35
Foto: Nīderlandes Karalisko gaisa spēku iznīcinātājs "F-35"

Nīderlandes Karaliskie gaisa spēki šī gada aprīlī un maijā uz Bulgāriju nosūtīs divus savus 5. paaudzes iznīcinātājus “F-35”, lai atbalstītu NATO Gaisa patrulēšanas pozīcijas Melnās jūras reģionā. Šis ir jau kārtējais atturēšanas solis, kad tiek demonstrēta sabiedroto spēku solidaritāte, stiprinot kolektīvo drošību laikā, kad Krievijas militārā retorika ir kļuvusi agresīvāka.

Kā norāda Nīderlandes aizsardzības ministrs Kajsa Ollongrēns (Kajsa Ollongren), NATO dalībvalstu kopīgais mērķis ir novērst situācijas saasināšanos, izmantojot dialogu un diplomātiju. “Galu galā tas ir visu iesaistīto pušu interesēs. Vienlaikus ir svarīgi mums būt gataviem reaģēt arī nevēlamā scenārija gadījumā, ja politiskās sarunas izgāžas", viņš saka.

Nīderlandes Gaisa spēku modernie “F-35” iznīcinātāji un apkalpes personāls būs atbalsts NATO Gaisa patrulēšanas operācijā Bulgārijā. Šī būs pirmā reize, kad gaisa patrulēšanas misijā Eiropas dienvidaustrumos tiks izvietotie šīs paaudzes iznīcinātāji.

Image
F-35
Nīderlandes Karalisko gaisa spēku iznīcinātājs "F-35". Foto: Nīderlandes Gaisa spēki

Līdz šim Nīderlandes lidmašīnas “F-16” kopā ar Beļģijas gaisa spēkiem ir patrulējušas virs Beniluksa valstīm - Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas, kā arī bijušas rotācijā Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā, kas tiek vadīta no Lietuvas un Igaunijas.

Nīderlande nav vienīgā, kas izrāda solidaritāti ar sabiedrotajiem kolektīvās drošības stiprināšanā, īpaši Austrumu flangā. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēdējā laikā vairāki sabiedrotie ir paziņojuši par savu spēku nosūtīšanu atbalstā jau esošajās NATO atturēšanas operācijās – gan gaisā, gan uz ūdens.

Piemēram, Dānija uz Baltijas jūru nosūtīs papildu fregati, kā arī gatavojas izvietot papildus četrus “F-16” iznīcinātājus, lai atbalstītu NATO Baltijas gaisa patrulēšanu.

Arī Spānija sūtīs savus kuģus pievienoties NATO jūras spēkiem un apsver iespēju nosūtīt arī iznīcinātājus uz Bulgāriju. Tāpat Francija paudusi gatavību nosūtīt karaspēku uz Rumāniju NATO pavēlniecības pakļautībā, kā arī ASV likušas saprast, ka apsver iespēju palielināt savu militāro klātbūtni alianses Austrumu daļā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja šādu sabiedroto rīcību, sniedzot papildu spēkus NATO, vērtē atzinīgi.

“NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un aizstāvētu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot klātbūtni alianses Austrumu daļā. Mēs vienmēr reaģēsim uz jebkādu drošības vides pasliktināšanos un stiprināsim mūsu kolektīvo aizsardzību,” viņš saka.

Šobrīd visā Eiropā ir vairāk nekā 60 NATO reaktīvo lidmašīnu, kas ir gatavas tūlītēji reaģēt uz apdraudējumu sabiedroto gaisa telpā vai tās tuvumā.

NATO ir divi gaisa operāciju centri – viens Vācijā, kas aptver Ziemeļeiropu, un otrs Spānijā, kas aptver Dienvidus, un uzrauga visu gaisa kustību Eiropā.

Dalies ar šo ziņu