Aktuāli

2022. gada prognozes. Igaunijas aizsardzības ministrs: Būtiska ir vēl lielāka sabiedroto klātbūtne

NATO
Sargs.lv
Kalle Lānets
Foto: Foto: Postimees Grupp/Scanpix

Laikā, kad rakstu šīs rindas, NATO un Eiropas Savienības Austrumu robežu ar Baltkrieviju skar viena no nopietnākajām drošības krīzēm Eiropā pēc Aukstā kara, ASV aizsardzības nozares medijam “Defence News” norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet). To ne bez Kremļa līdzdalības organizē Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms, un šī krīze var radīt nopietnākas ilgtermiņa sekas Eiropas drošībai, nekā sākumā varētu šķist.

Viņš norāda – patiesībā Krievija un Baltkrievija Eiropas Austrumu flangā ir radījušas jaunu draudīgu “normalitāti”, turklāt nevainīgi migranti kā ierocis tiek izmantoti, lai grautu uzticību kaimiņvalstu starpā un radītu plaisas starp sabiedrotajiem. Turklāt Krievija izliekas par daļu no risinājuma, kas nāktu, tiklīdz prezidents Vladimirs Putins liktu Lukašenko apstāties.

Tikmēr Ukraina joprojām pakļauta Krievijas pastāvīgajam politiskajam, militārajam un ekonomiskajam spiedienam, kamēr Kremlis Ukrainas pierobežā turpina savilkt arvien lielākus militāros spēkus, militāro pozīciju palielinot arī okupētajā Krimā.

Tāpēc NATO sabiedrotajiem šobrīd vairāk nekā jebkad ir jāapliecina vienotība un solidaritāte, nepakļaujoties draudiem un šantāžai, lai Lukašenko režīms nevarētu sasniegt mērķi – destabilizēt Baltijas valstis un Poliju.

“Pieaugošā spriedze pie Ukrainas robežām un uz NATO un ES Austrumu robežas var pārvērsties arī  plašākos konfliktos. Maskava un Minska līdz šim apliecinājušas savu gatavību situāciju eskalēt. NATO sabiedrotajiem jādemonstrē stingra apņemšanās un gatavība atturēt un aizstāvēt. Ārkārtīgi svarīga ir informācijas apmaiņa starp sabiedrotajiem un atbilstoša stratēģiskā saziņa,” viņš uzskata.

Tāpēc jaunajā NATO stratēģijā turpmākajiem desmit gadiem “NATO 2030”, viņaprāt, ir jākoncentrējas uz trim galvenajām jomām. Pirmkārt, Krievijas un Baltkrievijas radītie draudi alianses Austrumu flangam no Arktikas līdz pat Melnajai jūrai un Vidusjūrai, bet īpaši pie Polijas Baltijas reģionā. Otrs joma – konflikti kā nestabilitātes, nelegālas migrācijas un terorisma eksporta avoti Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos. Treškārt, Ķīnas politiskās, ekonomiskās un militārās ietekmes globālā paplašināšanās, kas tagad ir jūtama ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī citviet pasaulē.

“Krievijas draudi ir skaidri un, iespējams, paliekoši, ja vien šajā valstī nenotiek pēkšņas pozitīvas pārmaiņas, ko mēs diez vai varētu sagaidīt pašreizējā situācijā. Reaģējot uz Krievijas politiku un militāro stāvokli, ir jāstiprina un jāpielāgo NATO atturība un aizsardzība Eiropā,” uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs.

Tāpēc īpaši būtiska ir vēl ciešāka sabiedroto klātbūtne Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, kā arī ASV militārā klātbūtne Eiropā. Jāturpina īstenot NATO kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā un NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācija, kā arī citas atturēšanas pasākumu formas un kopīgas mācības.

Viņš uzsver – Igaunijas aizsardzības budžets 2022. gadam palielināts līdz 104 miljoniem eiro, sasniedzot 2,31% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tas dod pozitīvu piemēru arī citiem sabiedrotajiem uzlabot individuālās un kolektīvās aizsardzības spējas.

Arī Igaunijas iepirkumu plāni ir vērsti uz to, lai aizsardzības jomā aizpildītu esošās nepilnības — sākot ar ugunsdrošību, pašgājējhaubicēm un dažāda veida munīcijas iepirkumiem, beidzot ar aizsardzības infrastruktūras modernizāciju.

Tagad, kad NATO ir gatava iedzīvināt jauno darbības stratēģiju turpmākajiem gadiem, jāpievērš uzmanība, lai koncepcija atspoguļotu vienotu politisko domāšanu un sabiedroto lēmumus, kā arī stiprinātu sabiedroto individuālās un kolektīvās militārās spējas. “Svarīgi, lai sabiedrotie būtu pastāvīgi drošībā un viņu intereses tiktu aizsargātas,” rezumē K. Lānets.

Dalies ar šo ziņu