2022. gada prognozes. Polijas aizsardzības ministrs: Pilnveidojam valsts aizsardzības sistēmu

PASAULĒ I 28.12.2021
Sargs.lv/Defense News NATO sabiedrotie spēju attīstība

Polijas Nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jaunās tūkstošgades pirmās divas desmitgades ir pierādījušas, ka drošības problēmu spektrs, visticamāk, nemazināsies. Gluži otrādi – līdz šim ierasto krīžu vietā arī turpmāk saskarsimies ar virkni jaunu draudu, kas prasa jaunu pieeju to novēršanā, uzskata Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks. Lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem, Polija uzsākusi jaunas valsts aizsardzības stratēģijas izveidi, kas, pēc ministra vārdiem, iezīmējot jaunu ēru Polijas bruņotajos spēkos.

Pie šiem draudiem pieder gan jauno tehnoloģiju straujā attīstība, līdz šim nebijušas pandēmija, dabas resursu trūkuma pieaugums, klimata pārmaiņas un citi, turklāt nevienu no šiem draudiem valsts nevar novērst vienatnē. Nepieciešami saskaņoti starptautiski centieni, kuros arī militārajai sastāvdaļai ir arvien aktīvāka un nozīmīgāka loma.

Foto: Polijas bruņoto spēku karavīri Polijas armijas dienas svinībās/imago/Xinhua/Scanpix

“Globālo un reģionālo draudu risināšana nebūs efektīva, ja nespēsim pielāgoties. Mūsu likumiem, iestādēm un domāšanas veidam ir jāpielāgojas. Mūsu bruņotajiem spēkiem ir jāpielāgojas. NATO ir jāpielāgojas,” viņš saka.

Vienlaicīgi Polijas amatpersona atzinīgi vērtē, ka NATO rīcība līdz šim atbildusi trim atslēgas vārdiem – atsaucība, gatavība un pastiprināšana. Gatavības un spēku pastiprināšanas ziņā būtiski turpināt īstenot pašreizējās stratēģiskās iniciatīvas, piemēram, Eiroatlantiskās telpas aizsardzības koncepciju, NATO gatavības iniciatīvu un stiprināt NATO Reaģēšanas spēkus.

Foto: Polijas bruņoto spēku parāde par godu valsts dalības NATO 20. gadadienai/ Jakob Ratz / Pacific Pres/SIPA

Nepieciešamība atbalstīt pašreizējos trīs NATO pamatuzdevumus nav apšaubāma, un kolektīvā aizsardzība ir atguvusi savu nozīmi kā viens no tiem. Lai arī NATO pēdējo gadu laikā ievērojami stiprinājis savus “darba instrumentus” attiecībā uz tradicionālajiem militārajiem draudiem, taču jābūt gataviem arī citiem, mazāk zināmiem scenārijiem.

“Stāvot uz 21. gadsimta trešās desmitgades sliekšņa, NATO ir jāatgriežas pie savām saknēm, atjaunojot savas kolektīvās aizsardzības spējas. Vienlaikus aliansei jāspēj risināt jauni, nemilitāri uzdevumi, kam būs milzīga ietekme uz mūsu drošību un gatavību un kas var kaitēt alianses pamatuzdevumiem,” uzskata Polijas aizsardzības ministrs.

Masveida migrācijas un tās radīto izaicinājumu pastiprinātā ietekme turpinās palielināt valstu valdību, starptautisko organizāciju un kopienu paļaušanos uz bruņotajiem spēkiem. Tas jau ir pierādījies, karavīriem palīdzot daudzu civilo krīžu pārvarēšanā – gan likvidējot dabas katastrofu sekas, gan sniedzot atbalstu Covid-19 ierobežošanā un valsts robežas sargāšanā.

Viņš prognozē, ka robežkontroles un migrācijas pārvaldībā bruņotajiem spēkiem būs arvien lielāka nozīme.

Foto: Polijas bruņoto spēku karavīri būvē dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Baltkrieviju/AFP/Scanpix

“Mūsu karavīri sniedz plašu atbalstu robežsardzei Polijas un Baltkrievijas robežas nostiprināšana, tādējādi pasargājot mūsu valsti un citas NATO un ES dalībvalstis no satricinājumiem. Tāpat nākotnē bruņotie spēki tiks arvien biežāk izmantoti, lai mazinātu energoapgādes problēmas un palielinātu piegādes ķēžu drošību,” pauž M. Blaščaks.

Tāpēc neizbēgami rodas vairāki jautājumi: vai valsts armija ir gatava pieņemt šādus izaicinājumus? Kā panākt līdzsvaru starp pamatuzdevumiem un lielāku iesaistīšanos civilās pārvaldes atbalstīšanā? Kā noteikt prioritātes resursiem un spējām, vienlaikus pielāgojot to apmācību plāniem, saglabājot kaujas gatavību?

Foto: Polijas bruņoto spēku karavīri Polijas armijas dienas svinībās/EPA/Scanpix

Viņaprāt, NATO jaunā stratēģija turpmākajiem desmit gadiem daļēji palīdzēs atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, vienlaikus pielāgojoties mainīgajai ģeopolitiskajai videi.

Būtiski stiprināt sadarbību aizsardzības jomā starp Eiropas Savienību un NATO, un Polija šos jautājumus uztver ārkārtīgi nopietni.

“Tāpēc Polija uzsākusi valsts militārās sistēmas pilnveidi. Ir sagatavots jauns likums, kas apvienos un atjauninās spēkā esošos normatīvos aktus, ļaujot ieviest vienotu aizsardzības koncepciju. Tā paredz gan karaspēka palielināšanu, gan militārā dienesta sistēmas vienkāršošanu, rezervju atjaunošana un mācību kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu,” atklāj M. Blaščaks, piebilstot, ka jaunais likums, iespējams, varētu stāties spēkā jau nākamgad, iezīmējot jaunu ēru Polijas bruņotajos spēkos.

2022. gada prognozes. Polijas aizsardzības ministrs: Pilnveidojam valsts aizsardzības sistēmu

Dalīties ar šīs lapas saturu!