Jaunās tūkstošgades pirmās divas desmitgades ir pierādījušas, ka drošības problēmu spektrs, visticamāk, nemazināsies. Gluži otrādi – līdz šim ierasto krīžu vietā arī turpmāk saskarsimies ar virkni jaunu draudu, kas prasa jaunu pieeju to novēršanā, uzskata Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks. Lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem, Polija uzsākusi jaunas valsts aizsardzības stratēģijas izveidi, kas, pēc ministra vārdiem, iezīmējot jaunu ēru Polijas bruņotajos spēkos.
Pie šiem draudiem pieder gan jauno tehnoloģiju straujā attīstība, līdz šim nebijušas pandēmija, dabas resursu trūkuma pieaugums, klimata pārmaiņas un citi, turklāt nevienu no šiem draudiem valsts nevar novērst vienatnē. Nepieciešami saskaņoti starptautiski centieni, kuros arī militārajai sastāvdaļai ir arvien aktīvāka un nozīmīgāka loma.
Vienlaicīgi Polijas amatpersona atzinīgi vērtē, ka NATO rīcība līdz šim atbildusi trim atslēgas vārdiem – atsaucība, gatavība un pastiprināšana. Gatavības un spēku pastiprināšanas ziņā būtiski turpināt īstenot pašreizējās stratēģiskās iniciatīvas, piemēram, Eiroatlantiskās telpas aizsardzības koncepciju, NATO gatavības iniciatīvu un stiprināt NATO Reaģēšanas spēkus.
Nepieciešamība atbalstīt pašreizējos trīs NATO pamatuzdevumus nav apšaubāma, un kolektīvā aizsardzība ir atguvusi savu nozīmi kā viens no tiem. Lai arī NATO pēdējo gadu laikā ievērojami stiprinājis savus “darba instrumentus” attiecībā uz tradicionālajiem militārajiem draudiem, taču jābūt gataviem arī citiem, mazāk zināmiem scenārijiem.
Masveida migrācijas un tās radīto izaicinājumu pastiprinātā ietekme turpinās palielināt valstu valdību, starptautisko organizāciju un kopienu paļaušanos uz bruņotajiem spēkiem. Tas jau ir pierādījies, karavīriem palīdzot daudzu civilo krīžu pārvarēšanā – gan likvidējot dabas katastrofu sekas, gan sniedzot atbalstu Covid-19 ierobežošanā un valsts robežas sargāšanā.
Viņš prognozē, ka robežkontroles un migrācijas pārvaldībā bruņotajiem spēkiem būs arvien lielāka nozīme.
Tāpēc neizbēgami rodas vairāki jautājumi: vai valsts armija ir gatava pieņemt šādus izaicinājumus? Kā panākt līdzsvaru starp pamatuzdevumiem un lielāku iesaistīšanos civilās pārvaldes atbalstīšanā? Kā noteikt prioritātes resursiem un spējām, vienlaikus pielāgojot to apmācību plāniem, saglabājot kaujas gatavību?
Viņaprāt, NATO jaunā stratēģija turpmākajiem desmit gadiem daļēji palīdzēs atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, vienlaikus pielāgojoties mainīgajai ģeopolitiskajai videi.
Būtiski stiprināt sadarbību aizsardzības jomā starp Eiropas Savienību un NATO, un Polija šos jautājumus uztver ārkārtīgi nopietni.
