Bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026” vienā scenārijā savienoja ķīlnieku atbrīvošanu, ēku pārmeklēšanu, nemiernieku aizturēšanu, ķīmisku incidentu un palīdzības sniegšanu cietušajiem. Aptuveni 100 karavīru un zemessargu kopā ar ap 30 sadarbības partneru pārstāvju pārbaudīja spēju koordinēti rīkoties situācijā, kurā ar vienas institūcijas resursiem nepietiek. Klātienē šo komplekso militāro operāciju vēroja “Sargs.lv” un mediju pārstāvji.
Plašā bijušā rūpniecības kompleksa teritorija 17. septembrī kļuva par nosacīta hibrīdapdraudējuma skatuvi. Atsevišķi uzdevumi šeit nepastāvēja - ķīlnieku atbrīvošana ietekmēja drošības perimetra izveidi, ēku pārmeklēšana bija saistīta ar informācijas iegūšanu un nemiernieku aizturēšanu, bet operācijas gaitā izspēlētais ķīmiskais incidents prasīja nekavējoties iesaistīt ugunsdzēsējus-glābējus un mediķus. Mācību dalībniekiem bija jāspēj ne tikai izpildīt katram dienestam pazīstamos uzdevumus, bet arī saglabāt kopīgu priekšstatu par notiekošo.
Šī bija viena no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 44. kājnieku bataljona aktivitātēm mācību “Namejs 2026” hibrīdapdraudējuma fāzē. Tajā Nacionālie bruņotie spēki pildīja atbalsta lomu, savukārt būtiska atbildība par notikuma pārvaldību bija Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestiem un pašvaldības institūcijām. Tieši šāds lomu sadalījums ļāva pārbaudīt, kā praksē darbojas visaptverošas valsts aizsardzības princips.
Viena operācija un vairāki apdraudējumi
Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Rinats Ažēns skaidro, ka dienas galvenais uzdevums bija meklēšanas un aizturēšanas jeb “cordon & search” operācija ciešā sadarbībā ar partnerinstitūcijām. Scenārijs paredzēja atbrīvot ķīlniekus, pārmeklēt un attīrīt ēkas no nosacītā pretinieka, iegūt operācijai nepieciešamo informāciju un aizturēt nemierniekus.
Mācībās kopā ar 44. kājnieku bataljona karavīriem un zemessargiem darbojās Valsts policijas, Liepājas pašvaldības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvji, kā arī citu Nacionālo bruņoto spēku vienību personāls. Kopumā aktivitātē bija iesaistīti aptuveni 100 karavīru un zemessargu un ap 30 sadarbības partneru pārstāvju.
Mācību scenārijs bija veidots tā, lai pēc sākotnējā uzdevuma saņemšanas situācija kļūtu sarežģītāka. Ķīlnieku atbrīvošana un ēku pārmeklēšana prasīja kontrolēt apkārtni un vienlaikus nodrošināt drošu piekļuvi glābšanas dienestiem. Savukārt ķīmiskais incidents mainīja prioritātes un radīja nepieciešamību pārbaudīt arī cietušo aprūpes ķēdi - no sākotnējās šķirošanas līdz sagatavošanai evakuācijai.
Operācijas izdošanos nosaka koordinācija
Pulkvežleitnants R. Ažēns uzsver, ka šāda operācija pati par sevi ir sarežģīta, jo vienlaikus jāvada vairāki savstarpēji atkarīgi elementi. Daļa personāla nodrošina ārējo un iekšējo drošības perimetru, citi pārmeklē ēkas, bet atbalsta elementi reaģē uz incidentiem, sniedz medicīnisko palīdzību vai nodrošina glābšanas darbus. Ja kāds no šiem posmiem kavējas vai saņem nepilnīgu informāciju, tas ietekmē arī pārējos operācijas dalībniekus.
Šajā ziņā bijušā “Liepājas metalurga” teritorija mācībām dod būtisku priekšrocību. Industriālā vide ļauj vienlaikus izspēlēt vairākas savstarpēji saistītas epizodes un pārbaudīt vienību rīcību apbūvētā teritorijā. Taču plašā teritorija un vairāku ēku iesaiste palielina arī prasības atiecībā uz sakariem, informācijas apriti un kopējo operācijas vadību.
Atsevišķa mācību epizode bija veltīta medicīniskajam atbalstam. Tajā tika trenēta vairāku cietušo šķirošana un viņu turpmākā evakuācija. Šāds uzdevums ļauj pārbaudīt, vai militārais un civilais medicīniskais personāls vienādi saprot prioritātes un spēj bez kavēšanās nodot informāciju nākamajam palīdzības posmam.
Mācību vadība atspoguļo apdraudējuma raksturu
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins mācību norisi Liepājā vēroja no malas, ļaujot bataljona vadībai un iesaistītajām vienībām patstāvīgi risināt scenārijā radītās problēmas. Viņš norāda, ka nedēļas sākumā Kurzemē norisinājās “Namejs 2026” hibrīdapdraudējuma fāze. Šajā posmā operācijas vadīja Iekšlietu ministrija un tās dienesti, bet Nacionālie bruņotie spēki darbojās atbalsta lomā.
Šāds modelis atbilst hibrīdapdraudējuma raksturam. Krīzes sākumposmā situācija var vēl nebūt pāraugusi atklātā militārā konfliktā, tāpēc vadošā loma saglabājas civilajām institūcijām. Nacionālie bruņotie spēki iesaistās ar savām spējām, taču darbojas kopējā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā. Mācībās iespējams pārbaudīt ne vien katras institūcijas gatavību, bet arī brīdi, kad atbildība un operācijas vadība jānodod citam līmenim.
No Liepājas uz Dienvidkurzemi
Līdz ar Liepājas epizodes noslēgumu 44. kājnieku bataljonam beidzās mācību hibrīdapdraudējuma fāze. Vienība sāka reorganizāciju, lai pārvietotos uz apvidu uz dienvidiem no Liepājas un turpinātu uzdevumu izpildi Liepājas lidostas un Nīcas apkārtnē. Nākamajā posmā mācību uzmanības centrā nonāca konvencionālās aizsardzības uzdevumi, un operācijas vadība pārgāja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pusē.
Dienvidkurzemes novada Otaņķu, Bārtas, Grobiņas un Nīcas pagastos līdz 20. septembrim bija paredzētas aizsardzības un uzbrukuma operācijas. Kopīgos uzdevumos iesaistījās arī Zemessardzes 51. kājnieku bataljons, Zemessardzes mācību centra “Mežaine” valsts aizsardzības dienesta karavīri, Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku karavīri, Latvijas Mednieku savienības pārstāvji un Jūras spēku apakšvienība.
Pulkvežleitnants R. Ažēns skaidro, ka turpmākajos uzdevumos vienība vairāk koncentrēsies uz aizsardzību. Zemessargiem būs jāizlūko nosacītais pretinieks, jānosaka tā pārvietošanās virziens, sastāvs un izvietojums, kā arī jāiesaistās kaujas epizodēs. Mācību laikā tiks pilnveidotas arī bezpilota lidaparātu operatoru prasmes lidojuma vadībā, manevrēšanā, novērošanā un mērķu identificēšanā.
Pāreja no starpinstitūciju vadītas operācijas pilsētvidē uz militāri vadītu aizsardzības operāciju apvidū ir būtiska visa scenārija daļa. Vienībām īsā laikā jāmaina uzdevumu raksturs, jāpārgrupē personāls un jāveido sadarbība ar citiem partneriem, nezaudējot iepriekšējā posmā iegūto informāciju un situācijas izpratni.
Mācībās noskaidro uzlabojamo
“Namejs” nenotiek pirmo gadu, un katrs mācību cikls ļauj pārbaudīt iepriekš izdarītos secinājumus. Pulkvežleitnants Ģ. Savins atzīst, ka mācībās neizbēgami atklājas arī vājās vietas, taču tieši tāds ir to uzdevums.
Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026” visā Latvijā notiek no 2. septembra līdz 8. oktobrim. To mērķis ir pilnveidot valsts aizsardzības uzdevumu izpildi apdraudējuma gadījumā.
