Šonedēļ Jūrmalas pilsētas Slokas, Valteru un Mellužu apkaimju šķietami mierīgo un nesteidzīgo ikdienu satricināja prettanku ieroču, triecienšauteņu un ložmetēju šāvieni, kā arī kaujas tehnikas rēkoņa. Te pirmo reizi vēsturē reālā pilsētvidē notika Visaptverošo valsts aizsardzības mācību cikla „Namejs” kaujas mācības, kurās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi trenējās aizsargāt pilsētu pret iebrukušām pretinieka mehanizētajām vienībām.
"Sargs.lv" kopā ar citiem žurnālistiem pievienojās mācībām netālu no Slokas un sekoja līdzi nosacītā pretinieka darbībām. Šoreiz tos atveidoja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2. bataljona karavīri. Iebrucēju vienību veido vairāki desmiti karavīru, kas bruņoti ar prettanku ieročiem un ložmetējiem, kā arī bruņutransportieri „Patria”, kuri aprīkoti ar smagajiem ložmetējiem.
Savukārt pilsētas aizstāvji, 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi, vairākos iespējamajos pretinieka pārvietošanās maršrutos bija izveidojuši slēpņus, kur uzbrūkošie spēki tika sagaidīti ar prettanku granātmetējiem, dažāda tipa uzbrukumu bezpilota lidaparātiem un strēlnieku ieročiem. Līdz ko pretiniekam tika nodarīti zaudējumi un kustība kavēta, zemessargi organizēti atkāpās uz nākamajām, iepriekš sagatavotajām pozīcijām.
Sarunā ar portālu "Sargs.lv" 17. kaujas atbalsta bataljona "Patria" kājnieku rotas komandieris leitnants Aļģirds Vilkoits stāsta, ka zemessargu uzdevums bija simulēt pretinieka kustības aizkavēšanas operāciju.
Pēc leitnanta A. Vilkoita teiktā, pretinieka spēkus veido mehanizētais vads ar trim bruņutransportieriem un aptuveni 30 karavīriem.
Kopumā, vērtējot savu zemessargu sniegumu, leitnants A. Vilkoits ir apmierināts. Aizkavēšanas operācija norit veiksmīgi. Pretinieka kustība tiek efektīvi kavēta, katrā slēpnī radot zaudējumus. Tāpat zemessargi aktīvi izmanto bezpilota platformas – izlūkdronus, FPV trieciendronus un smagos dronus-bumbvedējus.
Leitnanta A. Vilkoita teikto apstiprina arī "Sargs.lv" novērojumi. Pilsētas mežu teritorijās izvietotie zemessargu slēpņi bija teju nepamanāmi. To esamība atklājās vien brīdī, kad sākās apšaude. Taču pat tad prasmīgi nomaskētas pozīcijas bija grūti pamanāmas, tādējādi radot apjukumu uzbrucējos un neļaujot atklāt efektīvu pretuguni. Turklāt katrā šādā uzbrukuma epizodē uzbrucēju rindās tika radīti zaudējumi.
Kā sarunā ar portālu "Sargs.lv" atzina Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Ēriks Keisters, visas brigādes vienības ik gadu trenējas vienam mērķim – galvaspilsētas Rīgas un tās piegulošo teritoriju aizsardzībai. Tāpēc mācības pilsētvidē jau kļuvušas par neatņemamu sagatavotības procesa sastāvdaļu.
Viņš arī pauda gandarījumu par zemessargu augsto motivāciju, ziedojot savu brīvo laiku militārās sagatavotības pilnveidošanai.
Viņš atzīmēja, ka līdztekus ierastajiem treniņiem, ko Rīgā un tās apkārtnē zemessargi īsteno ik gadu, šogad īpaša uzmanība pievērsta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes bataljonu dronu operatoru sagatavošanai. Galvenais uzdevums ir Ukrainas aizstāvju pieredzes pārņemšana un tās integrēšana brigādes procedūrās.
Visaptverošās valsts aizsardzības mācības „Namejs” Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās norisināsies līdz 20. septembrim. Karavīri un zemessargi trenēsies veikt uzdevumus hibrīda un konvencionāla apdraudējuma scenārijos.
Mācību laikā tiek pilnveidota sadarbība ar valsts drošības iestādēm, pašvaldībām un komersantiem, nodrošinot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu.
Prethibrīda apdraudējuma uzdevumu izpildē Zemessardzes 1. Rīgas brigāde cieši sadarbojas ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, tostarp Valsts policiju un Valsts robežsardzi.
Mācībās piedalās arī sabiedroto valstu – Zviedrijas, Dānijas un Lietuvas – karavīri, kā arī Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji.
