Visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” laikā Rojas centrs uz dažām dienām kļuva par Jūras spēku Specializētā krasta aizsardzības bataljona darbības rajonu. “Sargs.lv” klātienē vēroja, kā vienība izveido mobilo bāzi, izvērš kontrolpunktus un pārbauda transportlīdzekļus, bet pēc tam kopā ar bataljonam piekomandēto Jūras incidentu novēršanas vienību devās atklātā jūrā vērot kaujas šaušanu.
Militārā bāze pašā Rojas centrā
Rojas centrā karavīru klātbūtne nav paslēpta aiz poligona žoga. Specializētā krasta aizsardzības bataljona personāls savu mobilo bāzi izvietojis pilsētas vidū, no tās vadot un nodrošinot uzdevumu izpildi ostā, piekrastē un apdzīvotajā vietā. No bāzes izbrauc mobilās patruļas, dažādās pilsētas vietās tiek izvērsti mobilie kontrolpunkti, un karavīri aptur un pārbauda transportlīdzekļus. Tikmēr līdzās turpinās pilsētas ikdiena. Tieši šāda vide ļauj pārbaudīt ne tikai taktiskās iemaņas, bet arī spēju strādāt starp civiliedzīvotājiem, saskaņot darbības ar citām institūcijām un pēc iespējas mazāk traucēt satiksmi un ostu darbu.
Mācību “Namejs 2026” aktīvā fāze no 13. līdz 16. septembrim aptvēra vairākas Talsu novada teritorijas, tostarp Rojas un Mērsraga ostas. Jūras spēku uzdevumi tika īstenoti arī Rojas, Mērsraga un Kolkas apkārtnē. Bataljona karavīri pārvietojās pa koplietošanas un meža ceļiem, patrulēja, kontrolēja teritorijas un objektus, kā arī trenēja kritiski svarīgas piekrastes infrastruktūras aizsardzību.
Specializētā krasta aizsardzības bataljona komandieris komandkapteinis Mareks Kalmanis uzsver, ka vienībai jāspēj sākt uzdevumu izpildi nekavējoties. Tāpēc mācībās tiek pārbaudītas vadības un sakaru sistēmas, mobilitāte, nozīmīgu objektu un piekrastes aizsardzība, kā arī reaģēšana uz atšķirīgiem apdraudējumiem. “Gatavība nav tikai ekipējums un tehnika - tā ir arī spēja ātri pieņemt lēmumus un koordinēti rīkoties,” norāda bataljona komandieris.
No ostas drošības līdz kaujas šaušanai
Rojā mācību uzdevumi nebeidzas krastā. “Sargs.lv” komandai bija iespēja kopā ar Specializētajam krasta aizsardzības bataljonam piekomandēto Jūras spēku Patruļkuģu eskadras Jūras incidentu novēršanas vienību doties atklātā jūrā un vērot kaujas šaušanas apmācību. Vienība ikdienā veic kuģošanas līdzekļu apskates un pārbaudes, piedalās meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī vides piesārņojuma ierobežošanā, bet “Namejs 2026” laikā tā Rojas ostā nodrošināja ostas drošības operāciju un atbalstīja SKABn uzdevumus.
Pēc ostas drošības epizodes mācības turpinās atklātā jūrā ar bruņojuma lietošanas treniņu. Karavīri veic šaušanu ar 12,7 milimetru “Browning” un 7,62 milimetru FN MAG ložmetējiem. Konkrētajā vingrinājumā uguns tiek raidīta pa mērķiem aptuveni 500 metru attālumā. Jūras incidentu novēršanas vienības pārstāvis skaidro, ka citos apstākļos šaušana notiek arī lielākā distancē - līdz pat kilometram, taču to nosaka uzdevums un laikapstākļi.
Vienības uzdevums Rojā ir arī radīt drošu vidi kuģu ienākšanai ostā un apgādei. Tas savieno vairākas mācību epizodes vienā ķēdē: drošības situācijas novērtēšanu, ostas un piekļuves ceļu kontroli, kuģošanas līdzekļu pārbaudi, spēku aizsardzību un spēju vajadzības gadījumā lietot ieročus jūrā.
Ārpus ierastās piekrastes
Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gvido Ļaudups sarunā ar “Sargs.lv” skaidro, ka mācību “Namejs” laikā Jūras spēki pārbauda savas pamatfunkcijas ārpus pastāvīgajām dislokācijas vietām. Vienības pārdislocējas uz operāciju rajoniem, pielāgo vadības struktūru krīzes apstākļiem un strādā reālā civilajā vidē. Tas ļauj noskaidrot, cik ātri vienība spēj pārvietoties, izvērsties un saglabāt efektīvu komandvadību.
Rīgas līča rietumu piekraste šajā ziņā ir pārbaudījums. Jūras spēku ikdienas darbība tradicionāli ciešāk saistīta ar Liepāju un Ventspili, tādēļ Roja, Mērsrags un Kolka liek iziet no ierastās vides, no jauna izvērtēt ģeogrāfiju, loģistiku, ostu īpatnības un sadarbību ar pašvaldībām. Gvido Ļaudups norāda, ka mobilitāte ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai jaunā vienība spētu reaģēt uz iespējamu apdraudējumu visā Latvijas piekrastē.
SKABn ir viena no jaunākajām Jūras spēku vienībām. Tās uzdevumi ietver jūras drošības un jūras lieguma operāciju atbalstu, ostu kritiskās infrastruktūras aizsardzību, darbības pret pretinieka vienībām jūrā, gaisā un uz sauszemes, kā arī nepārtrauktu Latvijas teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu. Tādēļ mācībās vienlaikus jāspēj darboties krastā, pilsētvidē, ostā un jūrā.
Sadarbību pārbauda praksē
Mobilajos kontrolpunktos un ostu aizsardzības uzdevumos SKABn sadarbojas ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, pašvaldības policiju un citām institūcijām. Mērķis nav civilajiem dienestiem piešķirt tiem neraksturīgus pienākumus. Katra iesaistītā institūcija mācību scenārijā izmanto savas profesionālās zināšanas, bet vienlaikus iekļaujas kopīgā informācijas un vadības apritē.
Komandkapteinis Mareks Kalmanis skaidro, ka praksē tas nozīmē savlaicīgu informācijas apmaiņu, vienotu situācijas izpratni, skaidru atbildības jomu nodalīšanu un saskaņotu rīcību. “Krīzes brīdī nav laika veidot sadarbības mehānismus no jauna - tiem jābūt pārbaudītiem jau miera laikā,” viņš uzsver.
Mācību vide vienlaikus pārbauda attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Karavīru un militārās tehnikas klātbūtne pilsētas centrā, kontrolposteņi un īslaicīgi satiksmes ierobežojumi ir redzami ikvienam. Kalmanis norāda, ka sabiedrības modrība ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības: svarīgi, lai cilvēki pamanītu neierastas aktivitātes, zinātu, kur par tām ziņot, un spētu atšķirt pārbaudītu informāciju no baumām.
Mācībās meklē nepilnības
Jūras spēku komandieris uzsver, ka jaunās vienības integrācija vēl turpinās. Līdz ar jaunām ieroču sistēmām un bruņojumu būs vajadzīga papildu personāla sagatavošana, turklāt karavīri jātrenē ne tikai pastāvīgajās dislokācijas vietās, bet arvien plašākos uzdevumos un atšķirīgā vidē. Mācības dod iespēju pārbaudīt, kā jaunās spējas iekļaujas Jūras spēku kopējā darbībā un kā tās var efektīvi izmantot sadarbībā ar citām NBS vienībām un civilajām institūcijām.
Arī bataljona komandieris mācību sekmes nesaista ar nevainojamu scenārija izpildi. “Mācību mērķis nav sev apliecināt, ka visu darām nevainojami. Tieši pretēji - mums jāatrod tās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi,” saka Kalmanis. Viņa ieskatā katra mācībās pamanītā un pēc tam novērstā nepilnība palielina gatavību reālai krīzei.
Rojā šī pieeja ir redzama ļoti konkrēti: mobilā bāze pilsētas centrā pārbauda spēju izvērsties, kontrolposteņi - sadarbību un lēmumu pieņemšanu civilajā vidē, ostas drošības operācija - kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet kaujas šaušana jūrā - vienības gatavību turpināt uzdevumu ārpus krasta līnijas. Atsevišķās epizodes veido vienotu piekrastes aizsardzības sistēmu, kuru nevar izveidot tikai dokumentos vai štāba telpās.
“Valsts aizsardzības spēks nav tikai karavīru skaitā vai tehnikā. Tas ir mūsu spējā savlaicīgi sagatavoties, sadarboties un krīzes brīdī rīkoties kā vienotai sistēmai,” rezumē komandkapteinis Mareks Kalmanis.
