Aizvadītās nedēļas nogalē Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde sekmīgi aizvadīja mācības “Sensors 2026”, kurās testēja brigādes līmeņa komandvadības sistēmu mūsdienu karadarbības dinamikai pieskaņotā, simulētā kaujas laukā. Kā norāda brigādes vadība – šajās mācībās izmēģinātas digitālās sensoru izlūkošanas un sakaru tehnoloģijas, kādas šobrīd izmanto Ukrainas bruņotie spēki savlaicīgai pretinieka atklāšanai un iznīcināšanai. Mācību rezultāti ir pārsteidzoši – ja iepriekš procesu ķēde jeb tā sauktā “Kill-Chain” no pretinieka atklāšanas līdz tā iznīcināšanai prasīja garāku laika periodu, tad mācībās secināts, ka to Vidzemes zemessargi spēj nodrošināt teju tiešsaistes režīmā – burtiski pāris minūšu laikā.
Kā liecina agresorvalsts krievijas sāktā kara Ukrainā pieredze, šobrīd nav konkrētas frontes līnijas. Abas puses aktīvi izmanto dronu un citu sensoru tehnoloģijas, lai atklātu ne tikai dzīvā spēka un tehnikas pārvietošanos, bet arī elektromagnētiskā izstarojuma avotus. Šie faktori mūsdienu karadarbībā līdz ar augstas precizitātes trieciendronu izmantošanu būtiski maina priekšnosacījumus kā uzbrūkošajai pusei, tā arī karaspēkam, kas aizsargājas no agresora.
To portālam “Sargs.lv” apliecina Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes sadarbības partneris – Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa “Azov” 20. brigādes “Lubart” komandiera vietnieks ar segvārdu “Brat”. Viņš atzīst – ja 2022. gadā, sākoties pilna mēroga krievijas agresijai, dronu un citu sensoru tehnoloģijas tikai attīstījās, pamatā abu pušu vienības iesaistījās kājnieku kaujās un attālumi starp karojošo pušu pozīcijām bija salīdzinoši tuvi, tad tagad, īpašu attīstību piedzīvojot dronu tehnoloģijām, nāves zona ir būtiski paplašinājusies. Vairs nevar runāt par vienu noteiktu frontes līniju. Tā vietā parādījusies līdz pat 30 kilometru plaša teritorija, kurā jebkuru manevru veikšana ir bīstama abām pusēm.
Kā uzsver eksperts, pretinieka atklāšana tiek pastāvīgi uzlabota. Tāpat pastāvīgi virs kaujas lauka karājas droni, kuri īpaši uzmana salīdzinoši nedrošākos un iespējamos pretinieka pievirzīšanās ceļus. Šī informācija tiešsaistes režīmā nonāk brigāžu taktiskajā operāciju centrā (TOC), kas tālāk spēj vadīt cīņā gan savus bataljonus, gan pieņemt un apstiprināt lēmumus par pretinieka iznīcināšanu. Lai iznīcināšana būtu efektīva, laikam no ienaidnieka atklāšanas brīža līdz triecienam jābūt iespējami īsam.
Ņemot vērā tieši Ukrainas bruņoto spēku jaunākās atziņas cīņā pret okupantiem, līdzīgs scenārijs tika izstrādāts arī 2. Vidzemes brigādes mācībās. Saskaņā ar leģendu no austrumiem Latvijas robežu šķērso mehanizētās pretinieka vienības. Ienaidnieka kustība notiek vairākās uzbrukuma asīs. Pretinieka nodoms ir sagrābt savā kontrolē vairākas apdzīvotas vietas. Lai to nepieļautu, balstoties uz iepriekš iegūto izlūkošanas informāciju, 2. Vidzemes brigāde iespējamā pretinieka uzbrukuma apvidū izvieto visu tipu sensorus: optiskās iekārtas, elektromagnētiskos sensorus, kā arī dažāda tipa novērošanas bezpilota lidaparātus.
Zemessargu uzdevums ir novājināt jeb sistemātiski iznīcināt pretinieku tā virzības laikā, izmantojot netiešās uguns – mīnmetēju un haubiču – atbalstu, kā arī FPV un bumbvedēja tipa dronus, līdz tas sasniedz aizsardzības spēku manevra vienības. Saskaņā ar plānu līdz manevra vienībām, kas veiks atlikušo ienaidnieka vienību iznīcināšanu, tam jānonāk būtiski novājinātam un demoralizētam.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs uzsver – Ukrainas kara pieredze rāda, ka mūsdienu konfliktā brigādei jābūt spējīgai karot kā vienotam veselumam. Tālab brigādes līmeņa komandcentram jāspēj nodrošināt trīs būtiskas darbības – iespēja veikt operācijas teritorijas dziļumā; savukārt, lai to īstenotu, jābūt izveidotam efektīvam sensoru tīklam, kas tiešsaistes režīmā informāciju par pretinieku spēj apkopot un nodot brigādes komandiera rīcībā. Otrkārt, jābūt brigādes līmeņa uzbrukuma ieročiem, ar ko iznīcināt pretinieku – šajā gadījumā 155 milimetru haubices M109, kā arī bumbvedēju un FPV tipu droni. Treškārt – līdzīgam, tiesa, mērogu ziņā mazākam sensoru tīklam jābūt ikviena brigādē ietilpstošā bataljona rīcībā, lai tas pretinieka likvidāciju spētu īstenot ar tā rīcībā esošajiem ieročiem.
Lai izprastu mūsdienu “Kill-Chain” jeb ienaidnieka iznīcināšanas ķēdes principus, portālam “Sargs.lv” bija ekskluzīva iespēja ielūkoties visas ķēdes garumā. Brigādes taktiskajā komandcentrā uz vairākiem ekrāniem tiešsaistē redzamas gan apvidus kartes ar nosacītā agresora virzības maršrutiem, gan pastāvīgi ienāk atjaunota informācija par konstatētajām vienībām. Uz citiem ekrāniem redzama bezpilota lidaparātu konstatētā pretinieka tehnika un personāls. Atkarībā no tā, cik liela ir pretinieka vienība vai tās sastāvs, tūdaļ tiek pieņemts lēmums par tās iznīcināšanu. Šāda nepārtraukta tiešsaistes informācijas plūsma, kā arī precīzu parametru saņemšana par ienaidnieka vienībām ļauj arī daudz racionālāk izmantot brigādes vai brigāžu bataljonu ieroču resursus, piemēram, izlemt – pretinieku iznīcināt ar artilērijas vai bezpilota sistēmām.
Tomēr, lai mūsdienu “Kill-Chain” sistēma strādātu nevainojami, tā ir jāvada un lēmumi jāpieņem labi sagatavotiem virsniekiem. Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes mācības “Sensors” vienlaikus bija lieliska vieta, kur savas prasmes kaujas kapteiņu amatā varēja izmēģināt brigādē dienošie jaunie virsnieki. Viens no tiem – Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljona virsleitnants Jānis Milaknis atzīst – viņam tā ir bijusi pirmā šāda pieredze.
Virsleitnants J. Milaknis pauž gandarījumu par izmēģināto brigādes līmeņa komandvadības digitālo vidi. Viņš uzsver – tā kaujas kapteinim sniedz tiešsaistes kaujas lauka izkārtojumu, kam iespējams sekot reālajā laikā. Tas gan pašam, gan viņa pakļautībā esošajām vienībām ļauj uzdevumus paveikt laicīgāk. Vēl jo vairāk – dažāda tipa sensoru izmantošana ļauj arī laicīgi informēt draudzīgo spēku vienības par iespējamo pretinieku tuvošanos, vienlaikus saskaņojot un vadot tā iznīcināšanu.
Tikmēr brigādes komandieris pulkvedis I. Harlapenkovs kā vēl vienu jaunās komandvadības sistēmas priekšrocību min tās un iesaistīto sensoru tīklu salāgošanu gadījumos, kad pašu spēkiem nākas aplēst zaudējumus, lai tūlītēji atjaunotu brigādes vai bataljona kaujasspējas. Arī šāds scenārijs pārbaudīts mācību “Sensors” laikā paralēli notikušajās Vidzemes brigādes kaujas mediķu, Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kopīgajās mācībās “Ausma”, kad saskaņā ar mācību leģendu pēc masīva pretinieka uzbrukuma trāpījumu piedzīvoja aizmugures komandpunkts. Šādās situācijās sensoru, jo īpaši novērošanas dronu izmantošana ļauj daudz labāk koordinēt glābšanas procesus, savukārt ātri apkopotie zaudējumi – pieprasīt resursu papildināšanu.
Viņš ar lepnumu atzīst – lai gan amatā aizvadīts gads, kopīgiem spēkiem ar brigādes vienību komandieriem izdevies pilnībā transformēt līdzšinējo kaujas vadības sistēmu, ieviešot jaunākās un Ukrainas karā pārbaudītākās sistēmas.
