Aizvadītajā nedēļas nogalē Gulbenes novada Lejasciema apkārtnē visu Zemessardzes brigāžu bataljonu izlūki pulcējās uz tradicionālo mācību pārbaudījumu “Arona”. Daudzus gadus šis vingrinājums bija kā sacensības, lai noskaidrotu spēcīgāko izlūku nodaļu, taču šogad tā koncepcija būtiski mainīta.
Tā vietā, lai izlūki sacenstos izturībā, ātrumā un meistarībā, šogad viņiem nācās pildīt mācību uzdevumus mūsdienīgā, tehnoloģiski attīstītā kaujas laukā, kur viņus gan fiziski, gan ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem “medīja” pretinieka vienības, izmantojot dronus un elektromagnētiskās karadarbības līdzekļus.
Par mācību vingrinājuma “ARONA 2026” organizēšanu šogad bija atbildīgs Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljons. Tā komandieris pulkvežleitnants Raivo Zemītis sarunā ar “Sargs.lv” stāsta, ka jau sagatavošanās posmā kļuvis skaidrs — mūsdienu tehnoloģiskā kara apstākļos vairs nav jēgas organizēt pārbaudījumu pēc ierastajiem principiem.
Pēc pulkvežleitnanta R. Zemīša teiktā, šogad izlūku komandām bija jāveic dažādu maršrutu un lokāciju izlūkošana konkrētos bataljona interešu rajonos. Izlūku mērķis bija nepamanīti identificēt pretinieku un to iznīcināt, izmantojot vienu no trim pieejamajām ieroču sistēmām — 120 milimetru mīnmetējus, bumbvedējus vai FPV “kamikadzes” tipa dronus.
Šie uzdevumi bija jāizpilda, netiekot atklātiem ne no zemes, ne no gaisa, jo gaisa telpu pastāvīgi kontrolēja pretinieka droni.
Zīmīgi, ka līdztekus izlūku komandām šogad “Arona” mācībās piedalījās arī visu Zemessardzes brigāžu bataljonu štābi, artilērijas vienības un dronu operatori. Tika pārbaudīta komandvadības sistēma, ar kuras palīdzību vadīja izlūku komandas, kā arī apstrādāja un analizēja informāciju par pretinieku.
“Tas padarīja vingrinājumu ievērojami sarežģītāku. Taču mums bija lieliska iespēja trenēt izlūku vienības, lai saprastu, kā tās rīkosies reālos kara apstākļos,” uzsvēra R. Zemītis.
Mācību laikā izlūki pārvietojās gan ar sešriteņu visurgājējiem, gan kājām. Pretinieka darbības tika novērotas arī ar dronu palīdzību. Īpaši svarīga bija maskēšanās — gan uz zemes, gan no gaisa.
Līdzīgi kā izlūki, arī pretinieka vienības trenēja maskēšanos un pilnveidoja dronu izmantošanas spējas. Pretinieku veidoja 25. kaujas atbalsta bataljona un 27. kājnieku bataljona zemessargi, kā arī Zemessardzes Zinātniskās izpētes centra pārstāvji, testējot jaunākos tehnoloģiju prototipus.
Kopumā pulkvežleitnants R. Zemītis izlūku sniegumu vērtēja kā labu. “Gatavība ir ļoti augsta. Jā, mums nepieciešams modernāks aprīkojums — īpaši droni ar lielāku darbības rādiusu un ilgāku lidojuma laiku. Taču procedūras ir izstrādātas, un sakaru prasmes ir labā līmenī. Tas nozīmē, ka, ieviešot modernāku aprīkojumu, pāreja būs salīdzinoši ātra,” viņš atzina.
Savu gandarījumu par mācību formātu pauda arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs. Viņš uzsvēra, ka mācībās tika trenēti jaunākie kaujas paņēmieni un komandvadības risinājumi, balstoties Ukrainas pieredzē.
Mācības apmeklēja arī Ukrainas Nacionālās gvardes 1. “Azov” korpusa 20. brigādes “Lubart” pārstāvji. Viens no komandiera vietniekiem ar segvārdu “Brat” uzsvēra, ka tehnoloģiju ieviešana prasa nepārtrauktu attīstību un pielāgošanos, jo tās strauji noveco.
Arī paši izlūki vērtēja, ka šī gada “Arona” bijusi visreālistiskākā līdz šim. Kāds dalībnieks no 27. kājnieku bataljona pirmo reizi darbojies kā drona-bumbvedēja pilots un atzina, ka rezultāti bijuši ļoti precīzi.
Jaunie Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kuri piedalījās mācībās pirmo reizi, atzina, ka tehnoloģiju izmantošana ir liels izaicinājums, taču arī būtiska priekšrocība.
Šogad 22 izlūku komandu konkurencē labāko sniegumu uzrādīja 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona izlūki. Otro vietu ieguva 27. kājnieku bataljona komanda, bet trešo — Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona izlūki.
Kā norāda mācību rīkotāji, līdzīgi un, iespējams, vēl sarežģītāki uzdevumi vingrinājumā “Arona” tiks iekļauti arī nākotnē.
