No 6. līdz 19. oktobrim Ropažu novada Cekulē norisinājās ikgadējās militārās mācības “Detonators 2025”, kuru laikā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. Kaujas atbalsta bataljona zemessargi kopā ar ārzemju kolēģiem veica Cekules bijušās munīcijas noliktavas teritorija attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, vienlaicīgi trenējot savas munīcijas meklēšanas un identificēšanas spējas. Arī “Sargs.lv” bija iespēja sekot līdzi atrasto priekšmetu neitralizēšanas procesam, kas ar efektīgiem sprādzieniem noslēdzās Ādažu poligonā.
Mācības “Detonators” tiek organizētas jau no 2008. gada, un par tām rūpi tur Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons. Cekules bijušās munīcijas noliktavas teritorija militārām vajadzībām tika izmantota no 1920. līdz 1995. gadam, un tās platība ir aptuveni 240 hektāru – tā joprojām ir viena no lielākajām ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotajām teritorijām Latvijā. Kopš 1994. gada notiek teritorijas virsmas attīrīšana no nesprāgušās munīcijas, un ik gadu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti atrod un neitralizē vairākus simtus sprādzienbīstamu priekšmetu.
Arī šis gads nav izņēmums – kopā atrasti 467 sprādzienbīstami priekšmeti, lielākais no tiem – 203 mm artilērijas lādiņš. Tomēr ZS 54. bataljona Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas rotas komandiera vietnieks kapteinis Guntars Arnītis sarunā ar “Sargs.lv” norāda, ka šo gadu laikā kopumā Cekules piesārņotākā teritorija ir pārmeklēta un attīrīta no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, tāpēc šogad mācību aktivitātēm izvēlēta cita teritorija, kur lādiņu jau bijis ievērojami mazāk, tā vietā – metāla šķembas un citi metāliski priekšmeti, kas nav bīstami – dzeloņdrātis, sliedes, spaiņi u. tml.
Šogad mācībās “Detonators” līdzās Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona speciālistiem piedalījās arī pārstāvji no Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Lietuvas bruņotajiem spēkiem, bet mācību norisi atbalstīja Valsts policija un Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, kā arī Nodrošinājuma pavēlniecība.
Kas tad īsti notiek, atrodot lādiņu? Kapteinis Arnītis atklāj, ka katrs sprādzienbīstamais priekšmets pēc atrašanas uzmanīgi tiek atsegts, lai veiktu identifikāciju – nosakot gan lādiņa tipu, gan to, cik tas ir sprādzienbīstams. “Mums ir jāsaprot, vai lādiņš nav bīstams pārvietošanai. Ja lādiņš ir transportējams, tas tiek nogādāts konkrētā savākšanas vietā, un noteiktos datumos savāktos priekšmetus mēs vedam uz Ādažu poligonu, kur tie tiek iznīcināti,” piebilst kapteinis.
“Sargs.lv” komandai bija iespēja klātienē sekot līdzi atrasto lādiņu ceļam līdz pat iznīcināšanas brīdim. Pēc noteikumiem sprādzienbīstamu priekšmetu transportēšana pa koplietošanas ceļiem jāveic Militārās policijas pavadībā – un eskorts tiek nodrošināts līdz pat iebraukšanai Ādažu poligonā. Pēc tam 54. bataljona sapieru komanda nogādā lādiņus līdz spridzināšanas darbiem speciāli paredzētai zonai – mākslīgi izveidotai ieplakai, kuras vienā pusē atrodas nostiprināts patvērums pašiem spridzinātājiem. Mums ir iespēja no droša attāluma vērot lādiņu izkraušanu un sagatavošanu uzspridzināšanai, bet pašu sprādzienu laikā, protams, atrodamies patvērumā – tos fiksē vien iepriekš uzstādītās kameras.
Kā norāda Guntars Arnītis, mācības “Detonators” Cekulē ir interesantas ar to, ka šeit gadu gaitā dažādām armijām ir bijušas noliktavas, tāpēc atrasto lādiņu klāsts ir ļoti liels. “Mūsu bijušie kolēģi, kas tagad strādā VP, pat ir izveidojuši īpašu bukletu par šeit atrasto munīciju. Tāpēc šīs mācības līdzinās arheoloģiskajiem izrakumiem, jo šeit ir visa veida munīcija: padomju, vācu, itāļu, britu, pat latviešu ražojuma munīcija.”
Atgādinām – ja atrodat sprādzienbīstamus priekšmetus, lūdzam tos neaiztikt, nemēģināt izjaukt vai pārvietot. Atraduma vieta, cik iespējams, jānožogo un jāiezīmē. Par atradumu jāziņo Valsts policijai, zvanot uz 112, sniedzot īsu priekšmeta aprakstu un rīkojoties atbilstoši saņemtajiem norādījumiem.
