Latvijā aizvadītas pirmās Eiropas mēroga FPV dronu pilotu mācības

Militārās mācības
Eiropas Aizsardzības aģentūra/Sargs.lv
Drona pilots sagatavo dronu Sēlijas poligonā
Foto: EDA

No 31. maija līdz 5. jūnijam Sēlijas militārajā poligonā norisinājās pirmie Eiropas Savienības (ES) mēroga kursi bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) trieciena un pārtveršanas operācijās. Mācības, ko organizēja Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), pulcināja pirmās personas skatījuma (FPV) dronu pilotus no 14 ES dalībvalstīm, iezīmējot nozīmīgu soli ceļā uz vienotu Eiropas militāro dronu apmācības programmu.

Mācību laikā Sēlijas poligonā — kas ir lielākais militārais mācību poligons Baltijā — dalībnieki trenējās reālistiskos lauka apstākļos, simulējot mūsdienu karadarbības vidi. Kursa fokuss bija vērsts uz plašu taktisko scenāriju izpildi, gatavojot pilotus reālām kaujas situācijām.

Kaujas apstākļu simulācija un dronu pārtveršana

Treniņu programmu izstrādāja NBS Autonomo sistēmu kompetences centra instruktori, liekot uzsvaru uz kopīgu misiju izpildi un starptautisko sadarbību. Karavīri veica uzdevumus pret statiskiem un kustīgiem mērķiem, praktizēja triecienus ierakumos un mežainā apvidū, kā arī darbojās pret mehanizētām vadāmām un bezpilota platformām, tostarp bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem (UGV).

Tāpat piloti slīpēja prasmes fiksēto spārnu dronu pārtveršanā, kas imitē Krievijas izmantotos pašnāvnieku (trieciena) dronus, un veica tālā rādiusa operācijas vairāku desmitu kilometru attālumā. Mācības norisinājās arī nakts apstākļos, izmantojot termovīzijas sistēmas.

"Valstis sāk apzināties, ka dronu pilotēšanai un operācijām ir jābūt militārajai pamatprasmei, līdzīgi kā šaušanas apmācībai, un tai jābūt iekļautai pamata militārajā sagatavošanā," uzsver Žoau Kaetanu (João Caetano), EDA UAS programmu projektu vadītājs.

Latvija kā unikāla platforma inovācijām

Kā norāda NBS Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs, Sēlijas poligonam ir stratēģiska priekšrocība Eiropas mērogā.

"Šajā mācību vietā mēs varam veikt plašu vingrinājumu klāstu, kas dažās citās ES valstīs ir gandrīz neiespējami lielā iedzīvotāju blīvuma un noslogotās gaisa telpas dēļ. Latvija piedāvā unikālu iespēju attīstīt un paplašināt šāda veida poligonus. Tas ir arī iemesls, kāpēc mūsu valstī ir daudz bezpilota lidaparātu ražotāju, kuru aprīkojumu var izmantot šādās mācībās," stāsta majors.

Mācību lietderību atzīst arī ārvalstu partneri. Īrijas Bruņoto spēku pārstāvis pēc kursa noslēguma uzsvēra, ka kopīgi treniņi lauka apstākļos ļauj ne vien efektīvi apgūt tehniku, bet arī apmainīties ar reālo pieredzi un veidot pamatu nākotnes operacionālajai sadarbībai.

Image
Gaisa un sauszemes droni poligonā
Foto: EDA

Mērķis — vienots Eiropas apmācību centrs

Paralēli praktiskajām mācībām Latvijā norisinājās arī EDA UAS operatīvo lietotāju simpozijs un darba grupa. Tajā vairāk nekā 40 militārie eksperti, industrijas pārstāvji un partnervalstu delegāti diskutēja par jauna EDA projekta izveidi.

Projekta mērķis ir, balstoties uz Ukrainas kara pieredzi, izvērst šo sākotnējo vienreizējo kursu ilgtermiņa Eiropas līmeņa programmā un militāro dronu operāciju tīklā. Kā paraugs tiek ņemta EDA iepriekšējā helikopteru apmācības programma, kas transformējās par Daudznacionālo helikopteru apmācības centru Portugālē. Plānots, ka jaunā dronu programma tiks integrēta jau esošajās vērienīgajās mācībās, piemēram, "Titan Sky".

Latvijā aizvadītais kurss ir uzskatāms par vēsturisku pagriezienu Eiropas aizsardzības sadarbībā, kas palīdz veidot kopējas taktikas, tehnikas un procedūras (TTP) bezpilota sistēmu izmantošanā.

Dalies ar šo ziņu