Reaģējot uz virkni bezpilota lidaparātu incidentu un robežas pārkāpumu no Krievijas puses, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau tuvāko dienu laikā uz valsts austrumu robežas izvietos mobilās dronu pārtveršanas vienības. Tā preses brīfingā žurnālistiem paziņoja Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs, vēsta militārais medijs "Defense news".
Plānots, ka uz pierobežu tiks nosūtītas mobilas komandas līdz četru karavīru sastāvā. Karavīri pārvietosies ar 4x4 apvidus automašīnām un būs aprīkoti ar vietējo ražotāju "Origin Robotics" un "Eraser" izstrādātajiem pārtvērējdroniem. Mērķis ir panākt, lai šīs vienības uzsāktu dežūru un būtu pilnībā operatīvas jau nākamā mēneša sākumā.
Zema augstuma gaisa telpas aizsardzība pret dronu draudiem šobrīd ir viena no kritiskākajām drošības prioritātēm gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, ņemot vērā pieaugošo incidentu skaitu no Krievijas puses. Pēc neatkarīgo mediju aprēķiniem, kopš 2025. gada sākuma trīs Baltijas valstīs fiksēti vismaz 24 ar droniem saistīti incidenti.
Nepieciešamību pēc tūlītēja risinājuma saasināja nesenie notikumi maija sākumā, kad mūsu gaisa telpā kārtējo reizi ielidoja Ukrainas puses droni, kurus Krievija dezorientēja ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem.
"Šo sākotnējo vienību izvietošana ir tieša atbilde uz sabiedrības un politiskā līmeņa pieprasījumu pēc rīcības, un mēs strauji virzāmies uz priekšu," skaidro majors M. Kairišs. "Jāsaprot, ka tā ir mūsu sākotnējā operatīvā spēja. Lai pilnībā un blīvi nosegtu visu robežas perimetru, mums būs nepieciešams daudz vairāk šādu komandu."
Kamēr Ukraina kopš 2022. gada pret Krievijas droniem pamatā cīnījās ar mobilajām strēlnieku grupām, tagad arī tur vērojama pāreja tieši uz pārtvērējdronu izmantošanu.
Tomēr mobilās cilvēku komandas ilgtermiņā nav vienīgais risinājums. Autonomo sistēmu kompetences centrs nākotnē saredz pilnībā automatizētas pārtveršanas sistēmas – dronus, kas izvietoti speciālos palaišanas konteineros (launch-box) tieši gar robežu.
Ņemot vērā, ka Latvijas austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir gandrīz 400 kilometrus gara, mēģinājums nodrošināt simtprocentīgu aizsardzību tikai ar personālu radītu pārmērīgu slodzi bruņotajiem spēkiem. Tāpēc šobrīd ir būtiski atrast pareizo balansu starp spējām miera laikā un potenciāla konflikta gadījumā.
Lai pilnveidotu taktiku un procedūras, Latvija cieši sadarbojas ar Ukrainas ekspertiem, pārņemot viņu unikālo kaujas pieredzi un operatoru zināšanas. Bruņotajiem spēkiem šajā posmā primāri nepieciešama tieši ukraiņu taktiskā kompetence – kā efektīvāk organizēt sensoru darbību un mērķa iznīcināšanas ķēdi (kill chain), nevis pati aparatūra.
Viena no lielākajām NATO mēroga problēmām cīņā ar dronu apdraudējumu ir novecojusī domāšana vadības un kontroles (C2) sistēmās. Pašlaik pieņemts visus sensoru datus apvienot un stingri klasificēt. Rezultātā, mēģinot nodot šo klasificēto informāciju mobilajai grupai uz robežas, nākas saskarties ar smagnējām birokrātiskām procedūrām, kas taktiskajā līmenī kavē tūlītēju reakciju. M. Kairišs uzsver, ka ir vajadzīgs elastīgs, arī starpvalstu līmenī savietojams risinājums, kas ļautu vadīt dronu pārtveršanu ar "ļoti zemu informācijas klasifikācijas pakāpi".
No tehniskā viedokļa "Shahed" tipa droni paši par sevi nav sarežģīti mērķi – tie lido salīdzinoši lēni un ir pielīdzināmi Pirmā pasaules kara laika lidmašīnām. Sarežģītākā daļa ir to savlaicīga pamanīšana. Tie lido zemu (50 līdz 100 metru augstumā) un bieži ir izgatavoti no lētiem kompozītmateriāliem, kas neatstaro radara viļņus.
Lai to risinātu, Latvijā jau vairākus mēnešus darbojas izvietotais akustisko sensoru tīkls. Apvienojumā ar radariem un optiskajām sistēmām tas nodrošina labu efektivitāti, taču pilnīgai drošībai ir nepieciešams izvietot taktiskos radarus un attiecīgo infrastruktūru ik pēc 10 līdz 20 kilometriem.
Jāatzīmē, ka tieši Latvijā, Sēlijas poligonā, ir izveidots NATO inovāciju laukums bezpilota lidaparātu apkarošanai, kas ļauj valstij ieņemt vadošo lomu alianses mērogā. Daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju blīvuma, gaisa satiksmes intensitātes un birokrātisko ierobežojumu dēļ dronu un elektroniskās cīņas testēšana reālos apstākļos ir gandrīz neiespējama. "Mums Latvijā ir šī unikālā iespēja, un mēs esam gatavi tajā dalīties ar sabiedrotajiem," norāda majors.
Valdība, apzinoties situācijas nopietnību, ir piešķīrusi Sēlijas poligonam izņēmuma statusu, atceļot virkni ierobežojumu attiecībā uz bezpilota sistēmu izmantošanu un lidojumu augstumu. Tas ļauj karavīriem poligonā "vairāk vai mazāk" precīzi simulēt tādus pašus elektroniskās karadarbības un kaujas apstākļus, kādi pašlaik valda Ukrainas frontē.
Gaisa telpas drošības stiprināšanai Autonomo sistēmu kompetences centrs šobrīd attīsta vairākus projektus vienlaikus. Papildus pārtveršanas droniem poligonā jau tiek testēts automatizēts 50 kalibra ložmetēja tornis, ko plašākai auditorijai plānots demonstrēt jau tuvāko nedēļu laikā. Tāpat turpinās darbs pie jauniem elektroniskās cīņas risinājumiem un izmaksu ziņā efektīvām raķešu sistēmām. Lai reaģētu maksimāli ātri, centram ir piešķirta īpaša valdības atļauja izmantot paātrināto iepirkumu procedūru, rezumē M. Kairišs.
