"Sargs.lv" reportāža no Ventspils lidlauka: HIMARS izvietošana "BALTOPS 25" mācībās demonstrē NATO spēju ātri un precīzi reaģēt

Militārās mācības
Evija Blumberga/Sargs.lv
Himars sistēma izbrauc no lidmašīnas
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijas rietumu piekraste šomēnes kļuvusi par vienu no būtiskākajiem NATO mācību “BALTOPS 25” sauszemes komponentes punktiem. Ventspils lidlauks īslaicīgi pārtapa par augsta līmeņa operāciju platformu, kurā sabiedroto spēki veica demonstratīvu "shoot and scoot" tipa trieciena simulāciju ar ASV bruņoto spēku augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmu HIMARS.

16. jūnija dienas otrajā pusē Ventspils lidlaukā nosēdās ASV gaisa spēku C-130 “Hercules” lidmašīna. Neilgi pēc piezemēšanās tās aizmugurējā rampa tika atvērta un no iekārtotā kravas nodalījuma izripoja HIMARS sistēma. Dažu minūšu laikā platforma tika novietota uguns pozīcijā un veica simulētu triecienu pret iedomāta pretinieka mērķi — šoreiz bez reālas šaušanas, taču ar visu darbību taktisko izspēli.

Image
Herkules lidmašīna
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Šī ir unikāla spēja — nogādāt augstas precizitātes trieciena sistēmu no jebkuras vietas pasaulē, veikt uzdevumu un nekavējoties to evakuēt no zonas, pirms pretinieks reaģē,” sacīja ASV Jūras kājinieku 2. vieglās bruņotās izlūkošanas bataljona komandieris pulkvežleitnants Maikls Kohlers. “Tas demonstrē mūsu mobilitāti un spēcīgo sadarbību ar sabiedrotajiem, īpaši Latvijā.”

Pēc trieciena simulācijas HIMARS tika uzreiz iekrauts atpakaļ lidmašīnā un lidaparāts pacēlās gaisā, atstājot lidlauku tādā pašā klusumā, kādā tas tika sasniegts.

Image
HIMARS sistema un bruņutransportieris Ventspils lidlaukā
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Mācību nodrošināšanā būtiska bija Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes iesaiste. Brigādes komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs uzsver, ka šāda mēroga operācija nav tikai simboliska. “Šeit mēs trenējam spēju taktiskā izpildījumā realizēt stratēģisku spēju — ātri ievest operacionāla līmeņa ieroču sistēmu jebkurā reģionālajā lidostā, veikt triecienu un to aizvest, lai tā nepaliek kā leģitīms mērķis,” viņš atklāj intervijā ar "Sargs.lv". 

Kā skaidro komandieris, Kurzemes brigādes uzdevumi "BALTOPS 25" ietvaros sadalās divās daļās:
1. Uzņemošās valsts atbalsts — NATO vienību sagaidīšana, drošas zonas nodrošināšana, pozīciju sagatavošana.
2. Operatīvā integrācija — kopīgi uzdevumi ar sabiedrotajiem, tostarp ASV, Portugāles, Itālijas un citu valstu vienībām.

“Zemessargi pleca pie pleca strādā kopā ar sabiedrotajiem. No sākotnējas piesardzības pārejam līdz spējai ātri saprast viens otru pat bez valodas. Tā ir pieredze, ko citur nevar iegūt,” saka pulkvedis E. Svenčs.

Image
ASV karavīri sadarbojas ar zemessarhiem
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“BALTOPS 25” Latvijā notiek no 5. līdz 20. jūnijam. Šī ir jau 54. reize, kad tiek īstenotas šīs NATO jūras spēku vadītās mācības, kas šogad pulcē 16 valstis, vairāk nekā 40 kuģus, 25 lidaparātus un ap 9000 karavīru. Lai arī mācību pamatuzsvars ir jūras manevros, Latvijā šogad notiek arī virkne nozīmīgu sauszemes un gaisa operāciju.

Kurzemes reģions ir viena no mācību centrālajām vietām. Nākamajās dienās sabiedroto spēku aktivitātes plānotas arī Saldū, Skrundā un to apkārtnē. “Skrundas poligons būs nākamais skaļākais posms,” informē pulkvedis E. Svenčs.

Viņš arī uzsver, ka "BALTOPS" palīdz zemessargiem attīstīt specializētas spējas, kuras nav ikdienas uzdevumu lokā. “Pretgaisa aizsardzība, bezpilota sistēmas, kiberdrošība – tās ir jomas, kurās mēs redzam milzīgu potenciālu un arī mūsu cilvēku talantus. Ne visi būs ložmetējnieki, bet daudzi ir izcili dronu operātori vai gaisa telpas analītiķi,” viņš norāda.

Mācību kontekstā īpaša nozīme ir arī sabiedroto vienību mobilitātei un savstarpējai savietojamībai. “Mēs iepazīstam cits citu pēc vārdiem. Šie kontakti būs nozīmīgi, ja nākotnē būs nepieciešama reāla sadarbība,” norāda pulkvežleitnants Maikls Kohlers.

Image
ASV karavīri
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Mācību laikā Latvijas debesīs un ostās redzami NATO kuģi, lidaparāti, kā arī mobilās sauszemes vienības, kas kopā trenē gan konvencionālus, gan specializētus uzdevumus. Uzsvars tiek likts uz spēju ātri pielāgoties, reaģēt un koordinēti aizstāvēt Baltijas jūras reģionu.

Dalies ar šo ziņu