Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris: Sasniegta robeža, lai paplašinātu sadarbību ar Latviju

Militārās mācības “Northern Strike 22” sākās 6. augustā. Kā Jūs tās raksturotu, kādi ir tajās izspēlētie scenāriji un sasniedzamie mērķi?

Šīs ir lielākās mācības “Northern Strike”, kādas jebkad esam rīkojuši. Tajās piedalās aptuveni 7400 dalībnieku no piecām dažādām valstīm, 19 štatiem ASV iekšienē. Te piedalās vienības no Nacionālās gvardes, ASV armijas, Jūras kājniekiem, Jūras spēkiem. Īsumā - visu ASV bruņoto spēku atzari un arī mūsu sabiedrotie.

Tā nav pirmā reize, kad Latvijas bruņoto spēku pārstāvji piedalās šajās mācībās un arī ne pirmais gads, kad Mičiganas Nacionālā gvarde sadarbojas ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kā šo gadu laikā jūs vērtējat Latvijas sabiedroto profesionālo izaugsmi?

Pirmkārt, mēs esam partneri teju 30 gadus. Nākamgad atzīmēsim mūsu partnerības trīsdesmitgadi. Trīs desmitgažu laikā no šīs sadarbības mēs esam abpusēji ieguvuši. Lielā mērā šo gadu laikā mēs esam fokusējušies uz tuvā gaisa atbalsta kontrolieru (JTAC) un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju (JFO) speciālistu sagatavošanu. Tāpat mēs esam sadarbojušies lidlauku vadības un citu speciālistu sagatavošanā. Šī sadarbība bijusi ļoti auglīga, ļaujot uzlabot mūsu kopīgās mācības un uzlabot abu pušu spēku kaujas gatavības līmeni.

Nākotnē plānojam paplašināt to specialitāšu sarakstu, kurus mēs sagatavojam. Šos jautājumus mēs jau drīzumā pārrunāsim ar Latvijas NBS komandieri, mēs nāksim klajā ar plānu, balstoties uz to, kādas ir mūsu un Latvijas puses intereses. Mēs allaž ikvienu jaunu sadarbību sākam no “baltas lapas”, nospraužot mērķus, kas ir izdevīgi abām pusēm.

Kas tās būs par specialitātēm, kur jūs redzat lielāko sadarbības potenciālu personāla izglītošanā?

Militārās jomas specialitātēs mēs turpināsim to sadarbību, kas jau uzsākta.

Ja skatāmies uz to poligonu kompleksu, kāds ir mūsu rīcībā, tad arī Latvijā šobrīd ir plāni par jaunas militārās bāzes un tai nepieciešamā poligona izveidi. Te nu arī mums būtu lieliska pieredze ar ko dalīties. Mums ir viens no labākajiem poligoniem visā ASV, kas pielāgots ne tikai sauszemes spēku apmācībām, bet arī gaisa spēku treniņiem. Tādējādi mēs varam paplašināt sadarbību tieši poligonu projektu attīstībā. Vienlaicīgi, ņemot vērā mūsu vēlmi uzlabot savu poligonu, mēs esam gatavi mācīties no mūsu Latvijas partneru pieredzes.

NBS un Mičiganas Nacionālā gvarde sadarbojas jau 30 gadus. Visus šos gadus Latvijas NBS karavīri lielā mērā mācījās no Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem. Vai šajā laikā redzama arī pretēja kustība, proti, ka Mičiganas Nacionālā gvarde mācās arī no Latvijas karavīriem un viņu pieredzes?

Es teiktu, ka tas ir abpusējs process. Jā, mēs pie sevis uzņemam apmācībai Latvijas JTAC speciālistus, taču arī mūsu JTAC mācās no jūsu speciālistiem. Te es varu pārskaitīt teju visas tās jomas, kurās mums ir sadarbība.

Latvijas bruņoto spēku profesionalitāte ir viena no labākajām visā NATO, tādējādi arī NATO ir stiprāka līdz ar Latvijas dalību šajā organizācijā. Mums atliek tikai slīpēt šīs šķautnes gan Latvijas, gan Mičiganas Nacionālās gvardes pusē, jo šāda kopēja sadarbība padara mūs stiprākus.

Kad mēs tikāmies Lielvārdes Gaisa spēku bāzē, jūs teicāt, ka Mičiganas Nacionālā gvarde kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem ir ieinteresēta kopīgu inovāciju projektu attīstībā. Kas tās ir par inovācijām, vai varat tās atklāt detalizētāk?

Mēs esam, ja tā var teikt, saveduši kopā un saprecinājuši divas mūsu universitātes – Mičiganas Tehnoloģiju universitāti, kas ASV ir pirmklasīga inženierzinātņu augstskola ar spēcīgu pētniecības bāzi, un Rīgas Tehnisko universitāti. Šī sadarbība notiek vairākos virzienos un pie vairākiem projektiem. Tādējādi var teikt, ka arī šajā ziņā mums ir dzīvs dialogs un partnerība vismaz sešu līdz deviņu mēnešu garumā. Turklāt visas pazīmes liecina, ka tā kļūst arvien auglīgāka. Es paredzu, ka nākotnē tas novedīs pie kopīgiem projektiem un partnerības.

Viena no mūsu puses pētniecības projektu prioritātēm ir mobilitāte salīdzinoši mitrā un nestabilā apvidū. Tādējādi šis varētu būt viens no projektiem, kur no sadarbības iegūtu abas universitātes.

Vai šī sadarbība pētniecības jomā varētu transformēties no militārās arī uz civilo vidi, piemēram, attīstot produktus gan militārajām gan civilajām vajadzībām?

Es tā ceru. Inovācijas vēsturiski nāca no militārās sfēras, pēcāk atrodot tām komerciālu pielietojumu civilajā vidē. Tomēr pēdējo divu desmitgažu laikā mēs sākam novērot, ka šī kustība notiek arī pretējā virzienā. Tagad komerciāli veidotie produkti atrod vietu militārajā vidē, uzlabojot mūsu spējas un kaujas gatavību.

Es domāju, ka šāda sadarbība ne tikai paplašina sadarbību starp mūsu universitātēm, bet arī rada visus vajadzīgos priekšnosacījumus potenciāli komerciāli veiksmīgu produktu izstrādē. No tā iegūtu gan Latvija, gan Mičigana.

Kā vērtējama ne tikai tiešā militārā, bet arī militārās kultūras sadarbība. Kā šo virzienu varētu padziļināt?

Es domāju, ka kulturālā sadarbība spēlē izšķirošu lomu. Ne tikai militārās kultūra atzars vien.

Amerikas sabiedrību veido dažādu valstu imigranti, un to kultūra bagātina mūsu nāciju. Te lielisks piemērs ir, piemēram, Latvijas kopiena ASV, kas ir lielākā tieši Mičiganas štatā. Šī kopiena ir ārkārtīgi lepna ar savām saknēm. Tās pārstāji svin Latvijas svētkus. Arī man ir palaimējies būt vairākās šādās svinībās. Mūsu spēks nāk no mūsu dažādības un dažādajām kultūrām, kas šeit ir ieplūdušas, sajaukušās, veidojot šodienas ASV sabiedrību. Attīstot attiecības ne tikai militārās kultūras jomā vien,  mūsu kulturālo sadarbība un partnerība kļūst bagātāka.